Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Sultāns varbūt pieder pagātnei. Bet kādam džinam vēl aizvien jābūt klāt, kad dunci izņem laukā. Man tur jābūt ar alvejas koka mizu un ar sasaistošiem vārdiem no Zālamana Burvju grāmatas, lai nodrošinātu, ka ne­viens džins vai džine duncim nepieskaras. Par to es gribēju parunāt ar Nimrodu.

-    Par Topkapi dunci?

-    Nē, stulbeni. Par burvju grāmatu. Zālamana gi a matu.

Džons atcerējās, ka Nimrods bija to pieminējis. Tā ir svarīga grāmata, ja?

-    Ir zināmas tikai trīs burvju grāmatas, kas svarīgas džiniem, Aizeks sacīja. Kādreiz bija ceturtā Bellili tīstokli. Bet tie tika iznīcināti, kad Jūlijs Cēzars no­dedzināja Aleksandrijas lielo bibliotēku. Tāpēc šodien ir palikušas tikai trīs. Summa Arcanus, Meta Magus un Zālamana grāmata. No šīm trim Zālamana Burvju grāmata ir vissvarīgākā. Lietojot piesaukšanas vārdus, kas izklāstīti grāmatā, džinam vai burvim ir iespējams panākt absolūtu varu pār daudziem džiniem. Tādēļ Zā­lamana Burvju grāmatu vairāk nekā divtūkstoš gadus ir glabājusi Zilā džine. Viņa to tur īpašā Haisenberga elektrona seifā Berlīnē.

-    Kādā seifā?

-   Haisenberga elektrona, Aizeks atkārtoja. Tas ir pats drošākais seifs plašajā Visumā. Jebkurš mēģinājums atklāt kombināciju neizbēgami to mainīs. Kombinācija neeksistē, līdz tā tiek ievērota, un vienīgā persona, kas to var izdarīt, ir Aješa, jo seifs faktiski izmanto dažus elektronus no viņas pašas atomiem. Viņš nepacietīgi papurināja galvu. Šā vai tā tam vairs nav nozīmes, jo pēdējā laikā viņa ir pasākusi aizmirst ielikt Zālamana Burvju grāmatu atpakaļ seifā pēc tam, kad to lietojusi, un tagad tā ir pazudusi. Vecā nejēga to pat nezina. Jo viņa gandrīz pilnīgi izkūkojusi prātu. Es esmu vienīgais, kurš zina, kas noticis.

-    Vienreizīgi, Džons iesaucās. Saprotu, kāpēc tu gribi runāt ar Nimrodu. Tas ir dzīvības un nāves jautājums, lai mēs dabūtu šo grāmatu atpakaļ Zilās džines drošā glabāšanā. Vai tā?

Aizeks papurināja galvu. Īstenībā tas ir daudz sva­rīgāk, viņš teica. Piedod, ka ar tevi tā runāju, bet es Nimrodu nepazīstu, un tā ir turnīra paraža, ka jau­nākiem džiniem ir aizliegts runāt ar vecākiem džiniem, ja vien tie iepriekš nav iepazīstināti vai apvainoti.

-    Nekādu problēmu, Džons sacīja. Nimrods ir mans tēvocis.

-   Tad jau tu esi slavenais Džons Gonts. Viens no dvī­ņiem, kas pieveica ļauno Iblisu. Esmu daudz dzirdējis par tevi un tavu māsu.

-    Vai tiešām? Džons nervozi pārlaida acis istabai. Viņš vēl aizvien bija pārsteigts par to, cik daudz ļauno džinu piedalījās turnīrā. Bija ieradušies vismaz trīs Iblisa tuvākie ģimenes locekļi un viens no tiem, Džonatans Tīrs, stāvēja tikai dažu soļu attālumā.

-    Paldies, Džons teica. Bet runā klusāk, labi? Daži no džiniem šai istabā nav sevišķi priecīgi par to, kas notika.

-    Jā, protams. Ļoti neapdomīgi no manas puses.

-    Lai nu paliek. Tagad nāc un iepazīsties ar manu tēvoci.

Viņi šķērsoja Ozola istabu, kuras grīdu sedza biezs paklājs, un piegāja pie Nimroda. Viņš bija viegli pa­manāms savā ierastajā sarkanajā uzvalkā un kopā ar bariņu citu džinu uzmanīgi vēroja džinverso spēli.

-    Sveiks, tēvoci Nimrod, Džons ierunājās. Te ir kāds jauns džins, kas gribētu ar tevi iepazīties.

Nimrods neko neatbildēja un Džonam virs galvas iz­pūta dūmu riņķi, kas veidoja burtus KUSSS!

-    Tas ir svarīgi, Džons čukstēja. Dzīvības un nā­ves jautājums.

-    Pat vēl svarīgāk, Aizeks uzstāja.

Nimrods pieliecās tuvāk abiem jaunajiem džiniem. Piedod, Džon, bet nāksies mazliet pagaidīt. Vai tu nesaproti? Tava māsa spēlē džinu junioru finālā.

Izņemot Filipu, spēlēja vēl trīs citas džines: Patrīcija Niksi no Vācijas, Juki Onna no Japānas un Lilita de Gulla. Lilita nupat bija saukusi mendakss, apstrīdot Patrīcijas solīto Arona sudrabu (pieci vienādi) un ar acīmredzamu sarūgtinājumu vēlēšanos zaudējusi. Tā­dējādi Filipa palika vienīgā, kurai visas trīs vēlēšanās bija neskartas.

Juki Onna meta astaragali un, nosolījusi tikai Burvi (trīs vienādi), pasniedza kristāla kastīti Filipai.

Filipa mierīgi aplūkoja kastītes saturu, atrada trīs uzmestus Uguns simbolus un paņēma rokā atlikušos četrus astaragali. Metu četrus, viņa paziņoja, pa­kļaujoties Paribanona likumam, ka spēlētājam jāpaziņo astaragali skaits. Paskatījusies uz kauliņiem, Filipa gandrīz nespēja ticēt savai veiksmei. Viņa bija papildi­nājusi trīs Uguns simbolus, ko viņai bija iedevusi Juki, ar četriem Uguns simboliem, veidojot Bastionu (septiņi vienādi, kas ir augstākais metiens džinverso spēlē un pilnīgi nepārspējams).

Filipa brīdi apsvēra. Ja viņa nosolītu Bastionu Patrīcijai, tad tai nebūtu citas izvēles, kā vien apstrīdēt vinu un zaudēt vēlēšanos; tā vietā meitene nolēma tē-

mēt uz Lilitu, kurai Patrīcija izteiktu savu solījumu. Un, izteiksmīgi skatīdamās Patrīcijai tieši acīs, Filipa teica: Rubīns un granāts, nosolot zemāk par to, kas bija no saviem pirkstiem ieplūst kastītē. Bet kastīte nekļuva sarkana, kā būtu vajadzējis notikt. Sī kaste ir viltota, viņš dusmīgi teica.