Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Filipa pamāja ar galvu, kaut gan meitenei bija radu­sies pārliecība, ka viņai nav ne jausmas, par ko Aješa runā. Pēc viņas domām, Aješa izskatījās aptuveni astoņ­desmit gadus veca; ņemot vērā, ka džini noveco lēnāk, viņa varbūt bija vismaz 250 gadu veca. Tāpēc Filipa nosprieda, ka šādā vecumā Aješai varētu būt grūtības sakarīgi sakopot domas. Tā ir kļūda, kuru attiecībā uz veciem cilvēkiem parasti pieļauj jaunieši, un ne tikai džini. Filipai diez vai ienāca prātā, ka Aješas vārdos bija dziļa jēga, bet par to Filipa pārliecinājās daudz vēlāk.

-   Vai tev ir vēl kādi jautājumi, bērns? Aješa apvai­cājās.

-   Jā. Kāpēc Zilā džine vienmēr ir sieviete?

-     Tāpēc, ka uz zemes pastāv vispārējs likums, kas attiecas gan uz džiniem, gan cilvēkiem. Kad kaut kas jāsaka, tad meklē vīrieti. Bet, ja kaut kas tiešām jāizdara, tad meklē sievieti. Vai tā ir atbilde uz tavu jautājumu?

-    Jā. Filipa pasmaidīja.

-    Mums, sievietēm, jāturas kopā, Filipa.

-   Jā, Aješa.

-    Man ļoti patika mūsu saruna. Tagad ej un spēlē savu nākamo spēli. Un atceries, ko es teicu.

-    Jā, Aješa.

Džons vēroja savas māsas un Zilās džines sarunu reizē ar apbrīnu un bailēm. Bija grūti ticēt, ka šī mazā, vecā sieviete ar rokassomu būtu bez žēlastības spējusi pavēlēt, lai Iblisu izsūta trimdā uz Veneru. Šķita, ka aiz muguras atskanējusī balss atbalso Džona domas.

-    Viņa sāk zaudēt, kāda balss sacīja.

Džons pagriezās un paskatījās uz druknu zēnu, iespē­jams, sešpadsmit vai septiņpadsmit gadus vecu. Zēns nebija neglīts, bet viņa vaibsti liecināja par stingru rak­sturu. Viņš runāja klusā, dimdošā balsī ar tik tikko jau­šamu akcentu, un viņa elpa stipri oda pēc tabakas.

-   Viņa kļūst veca un aizmāršīga, un tas padara viņu bīstamu, zēns sacīja. Ne tikai sev. Bet visiem dži­niem. Tāpēc man nepieciešams runāt ar Nimrodu, tur­klāt steidzami.

-    Un tu esi…

-    Aizeks Balajaga, zēns atbildēja, sniegdams roku.

Džons to paspieda, tikai pēdējā brīdī atcerējies saliekt

vidējo pirkstu plaukstā.

-   Es strādāju pie Aješas, Aizeks paskaidroja. Esmu džinu sargs Topkapi pilī Stambulā.

-    Tā ir Turcijas galvaspilsēta, ja?

-    Nepareizi. Aizeks ar pārākuma apziņu pasmai­dīja. Turcijas galvaspilsēta ir Ankara. Kaut gan ne­zinu, kāpēc man vajadzētu cerēt, lai amerikānis to zina. Jūsu tautai ģeogrāfija ir tikai jēdziens vārdnīcā, vai ne?

Džons nosprieda, ka tiek apvainots tikai tāpēc, ka tas ir turnīra paradums. Pieņemot, ka tu spēj atcerēties, viņš teica, ko īsti dara džinu sargs?

-    Kaut ko vienkāršu.

-   Manuprāt, tam jābūt kaut kam vienkāršam, Džons sacīja. Citādi tu būtu meklējis citu darbu.

Aizeks izteica atzinību apvainojumam, pieklājīgi palo­cīdams galvu. Ļoti lieliem dārgakmeņiem piemīt spēja palielināt džinu spēku. Tāpat kā ir vajadzīgs rubīns vai granāts, lai radītu kompaktu lāzeru. Viens no veidiem, kā darbojas džinu spēks, ir saistīts ar to, ka aktivizēti atomi izdala fotonus, pareizi?

Džons nenoteikti pamāja ar galvu un mēģināja ap­tvert, vai mēnesakmens Vodjanoja kunga gredzenā va­rēja tikt izmantots šim nolūkam.

-   Dārgakmens palīdz uzbriedināt šos atomus, lai vei­cinātu to ierosmi. Pat divus vai trīs līmeņus augstāk, nekā džins spēj panākt pats. Tas vēl ir nieks. Lai vai kā, Topkapi pilī ir izstādīts slavens, ar dārgakmeņiem rotāts duncis, kas jāsargā no dažiem džiniem, kuri to mēģina nozagt. Pārējiem džinu sargiem ir līdzīgi pienā­kumi svarīgās karalisko dārgumu krātuvēs visā pasaulē. Šķiet, esi dzirdējis stāstus par to, kā īpaši lieli briljanti un rubīni var tikt nolādēti?

-   Jā, protams, Džons atbildēja. Sis zēns viņam jau sāka apnikt.

-    Tas viss ir muļķības. Briljanti nav nolādēti. Tikai daži džini, nesaucot nevienu vārdā, kas tev pazīstami, mēdz būt ļoti atriebīgi pret cilvēkiem, kam pieder lieli dārgakmeņi. Lai viņus atbaidītu tos iegūt savā īpašumā. Un tādā kārtā džini paši varēja dabūt šos akmeņus. Dārgakmeņi ir kas tāds, ko džini nevar radīt, lai gan cilvēki varbūt tā domā. Tāpēc lielais vairums patiešām lielo dārgakmeņu mūsdienās atrodas muzejos. Un tos apsargā citi džini. Vai saproti?

-   Saprotu, Džons teica, bet tajā pašā laikā nodomāja, ka tā bija neliela paviršība no Rakšasasa kunga puses to neminēt tik svarīgā informācijas avotā kā SBL.

-    Parasti reizi gadā Topkapi dunci izņem no vitrī­nas, Aizeks stāstīja. Un pēc vienošanās klāt jābūt četrdesmit turku sultāna vīriem, ieskaitot Zilās džines īpaši iecelto džinu. Un šis džins bija viens no maniem senčiem. Tāpēc tā sagadījies, ka pašreiz šo darbu veicu es.

-    Bet Turcija tagad ir republika, vai ne? Džons pa­jautāja. Tāpēc mūsdienās sultāns tur nevalda.

-    Gudrs zēns, Aizeks pasmīnēja. Tu neesi tik dumjš, kā izskaties.

-    Es allaž varu izlasīt vēl vienu grāmatu, Džons teica. Bet tu vienmēr būsi neglīts.

Aizeks plati pasmaidīja. Tev tīri labi padodas apcelšana, viņš teica.

-    Man ir māsa, Džons paskaidroja. Tāpēc iznāk daudz vingrināties.