Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

Ap šo pašu laiku ķēniņš Nebukadnecars Otrais par godu Ištarai savā jaunajā pilsētā Babilonā uzcēla lielos Ištaras vārtus. Viņš sev uzcēla arī greznu pili ar slave­najiem gaisa dārziem, kas bija viens no senās pasaules brīnumiem. Ištara sadusmojās par to, ka Nebukadnecars bija sarūpējis pili un dārzus sev, pirms uzcēla pili vi­ņai. Vārti ir ļoti jauki, bet, ja šie vārti nekur neved, tad no tiem nevienam nekāda labuma nav. Situācija pasliktinājās, kad vecais Nebukadnecars devās uzvarēt senās pasaules dižāko burvi, pašu ķēniņu Zālamanu. Nebukadnecars izlaupīja Jeruzalemi, nozaga Zālamana slaveno maģijas grāmatu un aizveda visu zeltu uz Babilonu. Godīgi jāatzīst, ka valdnieks Nebukadnecars tik­mēr bija apjautis nepieciešamību atlīdzināt Ištarai un no Jeruzalemes iegūto zeltu izlietoja, lai uzceltu viņai pasakainu mitekli tā dēvēto Babilonas Gaisa pili, ku­ras atrašanās vieta līdz šai dienai paliek cieši sargāts noslēpums. Ištara piedeva Nebukadnecaram seno aiz­vainojumu, bet tikai līdz tam laikam, kad naudas trū­kuma dēļ, lai samaksātu par vēl vienu karu, valdnieks lika noņemt zeltījumu no viņas pils. Šoreiz Ištara viņam nepiedeva un pārvērta Nebukadnecaru par aitu. Kopš tā laika neviens viņu nekad vairs nav redzējis.

Džons uzmanīgi klausījās. Viņam nebija ne mazākās nojausmas, cik svarīga drīzumā kļūs šī informācija par Babilonas Zilo džini.

Līdz ar pasaulē nozīmīgākās pilsētas Babilonas no­rietu Zilās džines iemiesojums sāka dzīvot Šveicē, kas ir vēsāka un, vēsturiski runājot, politiski neitrāla valsts. Tam bija simboliska nozīme, jo liecināja, ja Zilā džine nebija ieinteresēta lietot spēku savā labā, bet vienīgi kā padomdevēja vai tiesnese un likumdevēja. Gandrīz visi Bagdādes likumi ir līdzšinējo septiņdesmit piecu Zilās džines iemiesošanās spriedumu rezultāts. Bet pēc sla­veno Ištaras vārtu rekonstrukcijas Pergamona muzejā Berlīnē septiņdesmit piektā Zilās džines iemiesošanās nolēma, ka viņas tiesai vajadzētu pārcelties no

Zenēvas uz Berlīni. Un, izņemot laiku no 1940. gadu līdz

V

1944. gadam, kad Zilā džine atgriezās Zenēvā, viņa visu laiku dzīvojusi Berlīnē, kur uzturas vēl šobaltdien.

Pēc fiktīvā Rakšasasa kunga paskaidrojumiem Džo­nam joprojām palika daudzi neatbildēti jautājumi. Bet, kad viņš par Zilo džini apvaicājās mātei, Gonta kundze vispār atteicās šo tematu apspriest. Zinot, ko Filipa vi­ņam jau bija izstāstījusi par mātes un Zilās džines tikša­nos, ko meitene bija novērojusi Pjēra viesnīcā, Džonam tas, maigi sakot, šķita dīvaini. Un viņam nācās gaidīt līdz Džinverso turnīra pirmajai dienai Ņujorkas slave­najā Elgonkvina viesnīcā, lai no īstā Rakšasasa kunga iegūtu papildu informāciju par Zilo džini.

-   Vai Zilā džine vienmēr ir sieviete? viņš taujāja.

-    Vienmēr, Rakšasasa kungs atbildēja. Tiek ap­galvots, ka sieviešu kārtas džines vienmēr ir gudrākas par vīriešu kārtas džiniem.

-    Kā jauno džini ieceļ?

-   Vecā Zilā džine, vadoties pēc kādām zīmēm, kuras zina vienīgi Aješa, lai svētība nāk pār viņu.

-    Un kas būs nākamā? Vai mēs jau zinām?

-    Dzirdamas diezgan ticamas baumas, ka tā varētu būt Mimi de Gulla. Rakšasasa kungs iesmējās. Varbūt tas pat tiks paziņots šai turnīrā. Bet īstenībā neviens to nezina, izņemot Aješu. Desmit gadus viņa meklējusi pēcteci. Grūti izvēlēties starp divām aklām kazām, tā nu tas ir. Esmu dzirdējis, ka tās, kas varētu gribēt šo posteni, nemaz nav tam piemērotas, toties tās, kas ir piemērotas, to nevēlas.

-    Bet kāpēc gan kāda negribētu būt nākamā Zilā džine? Džons jautāja.

Rakšasasa kungs izskatījās samulsis, domīgi brau­cīdams savu garo, balto bārdu. Grūts jautājums, viņš teica. Varbūt vienīgi tās, kurām ir laba sirds, var iedomāties, cik šausmīgi izšķirties par cietu sirdi. Uz brīdi viņš apklusa un tad piebilda: Mimi, protams, tā nebūtu nekāda problēma.

Džons paraustīja plecus, nebūdams pārliecināts, ka Rakšasasa kungu sapratis, taču tas nebija nekas nepa­rasts. Ceru, ka viņa laikus atradīs kādu piemērotu pēcteci.

-     Ja viņai būtu diezgan laika, uzdrošinos piebilst, ka tad viņa drošāk gulētu savā gultā. Skaidrs, ka nav vajadzības baidīties no vēja, ja tavas siena gubas ir kār­tīgi nostiprinātas. Bet ja nav… Rakšasasa kungs pa­purināja galvu. Un, protams, jo vecāka viņa kļūst, jo mazāk viņai ir laika un jo cietāka top viņas sirds. Tas savukārt padara viņas spriedumus vēl bargākus un kļūst riskanti visiem labajiem un ļaunajiem. Nabaga Ibliss to izjuta uz savas ādas.

-    Skaidrs, Džons sacīja.

-    Nē, tev nav vis skaidrs, Rakšasasa kungs iebilda. Tāpat kā cilvēki mēs, džini, zinām, ka reiz nomirsim. Tas mūs atšķir no dzīvniekiem. Tas un spēja runāt. Un apģērbs. Un varbūt vēl pāris citu atšķirību. Bet mēs zinām, ka nomirsim. Tikai nezinām, kad. Un tas mums visiem ir mierinājums un svētība. Bet Zilā džine precīzi zina, kad viņas mūžam pienāks gals. Tas ir viens no apstākļiem, kas padara viņu tik cietsirdīgu. Vismaz tāds vispārējs uzskats pastāv. Ļoti daudz no tā, kas notiek viņas slepenajā pilī Babilonā, mums visiem ir noslē­pums. Pat man.