Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

-    Cik šausmīgi, Džons teica. Es domāju, preci/i zināt, kad mirsi.

-    Protams, un, kad nogāzīsies debesis, mēs visi va­rēsim ķert cīruļus ar kailām rokām.

-   Ļoti pareizi, Džons piebilda, kaut gan viņam bija miglaina nojausma, ko tas īstenībā nozīmē.

Iepriekšējais nodoms sarīkot Džinversoktoanulāra turnīru Čikāgā tika noraidīts, jo atzina, ka vējainās pil­sētas zemā ziemas temperatūra ir pārlieku netīkama džinu labsajūtai.

Aukstums ierobežo džinu spēka lietošanu, un, rīkojot turnīru tur, kur ir auksts, tiek traucēta maldināšana. Un tāpēc turnīrs, kā parasti, notika slavenajā Ozola istabā Elgonkvina viesnīcā. Trīsdienu sacensības bija pieejamas visām sešām ciltīm gan labām, gan ļau­nām. Piedraudot ar diskvalifikāciju, džinu spēka lieto­šana bija stingri aizliegta. Bet viesnīca bija pazīstama kā Ņujorkas gudrāko rakstnieku un asprātīgāko aktieru pusdienošanas vieta, tāpēc, ievērojot šīs vietas tradī­cijas, džiniem atļāva viņus pat rosināja citam citu labā stilā izzobot.

Tādēļ, kad Peliss Pēdulaizītājs viens no ifritu cilts visbēdīgāk slavenajiem piederīgajiem sastapa Nimrodu Ozola istabas durvīs, viņš nekavējoties pavīpsnāja un izteica nicīgu piezīmi. Ā, tas esi tu, Nimrod, viņš sacīja. Cilvēka labākais draugs. Vau, vau, vau. Un acumirklī šie divi vecākās paaudzes džini iesaistījās vārdu cīņā, kurā Džons klausījās ar izbrīnu.

-    Kā vienmēr, Pēlis, Nimrods atbildēja, tu izska­ties pēc drebuļa, kas gaida, lai noskrietu žurkai lejup pa muguru.

Peliss bija tievs un garš, ģērbies melnās drēbēs, pa dzīvi viņš slīdēja tik klusi kā dažas pintes motoreļļas. Viņa seja bija nāves bālumā un acis izskatījās kā ūdens ļoti dziļas akas dibenā. Reizēm viņa garā mēle mēdza iz­līst no mutes kā milzu zutis, lai iztaustītu gaisu. Džons zināja, ka Peliss ir džinu vampīra paveids un ka viņa mēle meklē cilvēku asinis. Tas, ka Džons to zināja, ne­mazināja Pelisa šausmīgās mēles valdzinājumu. Apjautis, ka jaunais džins ar saspringtu ziņkāri skatās uz viņu, Peliss ar tukšām acīm palūkojās uz zēnu un jau­tāja: Uz ko tu tā lūri, tu, pretīgais, mazais kucēn?

Saglabājis tēraudcietu sejas izteiksmi, Džons tādā pašā garā atbildēja: Manuprāt, labāk ir būt pretīgam, mazam kucēnam nekā vecam un trakam sunim. Turklāt vēl tādam, kas nav iemācīts prasīties.

Nimrods iesmējās. Bravo, Džon, viņš uzslavēja. Bravo!

-    Ak, Džons, ja? Peliss pavīpsnāja. Tu noteikti pēc tāda od.

-    Esmu pārsteigts, ka tu vispār vari ko saost, ja tev līdz pusei degunā ir tā čūska, Džons sacīja. Viņu tas sāka uzjautrināt. Kā jebkuram divpadsmit gadus vecam skolniekam savstarpēja apcelšana galvenokārt pārējo skolas jauniešu vidū viņam labi padevās. Ar tādu mēli tevi vajadzētu turēt pastā par marku laizītāju.

-    Trāpīts, Nimrods nomurmināja.

-   Uzmanīgi izvēlies savu nākamo asprātību, puišeli, Peliss nošņāca. Tā var būt tava pēdējā.

Nimrods papurināja galvu. Kā vienmēr, Pēlis, tu izskaties kā mitrs plankums uz netīras sienas. Baidos, ka tava pēdējā piezīme ietver draudus, kas ir pretrunā ar konvenciju šai turnīrā tikai apvainojumi, nekādu draudu. Baidos, tev vajadzēs atsaukt pēdējo piezīmi un atvainoties zēnam vai arī nāksies pamest Elgonkviua viesnīcu.

Peliss kādu brīdi klusēja.

-    Protams, es varētu lūgt Zilo džini, lai viņa pieņem lēmumu, Nimrods turpināja.

Peliss skaļi nolaizīja lūpas un šķībi pasmaidīja. Nav tādas vajadzības, viņš sacīja ar pieklājīgu žestu. Es atvainojos, jauno džin. Apbrīnojami, kā tev izdodas as­prātības, nākot no cilts, kurai tās vispār ir svešas.

Bet, iekams Džons paguva atbildēt, Peliss bija palo­cījies un aizgājis.

-    Lai mani iesloga pudelē, bet tas bija teicami pa­veikts, Nimrods atzina. Tu guvi virsroku. Apsveicu!

Džinversoktoanulārā septiņi astaragali jeb metamie kauliņi tiek ripināti un piedāvāti nākamajam spēlētā­jam slēgtā kristāla kastītē, reizē izsakot solījumu, ku­ram jāpārspēj iepriekšējais. Solījumu apstrīd ar vārdu mendakss, tad paceļ kastītes vāku un aplūko astaragali; šai brīdī vai nu spēlētājs, kurš izsaka solījumu, vai spē­lētājs, kurš apstrīd solījumu, zaudē vienu "vēlēšanos" no trim; tas atkarīgs no tā, vai solītais ir mazāks vai lielāks par to, ko atrod kastītē.

Filipa pirmās kārtas mačā spēlēja pret trim spēlē­tājiem, starp kuriem bija Mareks Kutrubs, indīgs tips, kura elpa oda pēc jēlas gaļas, un Radjards Tīrs, kas bija Iblisa jaunākais dēls no ifrītu cilts.