Laura un Avanterras noslēpums

Viņas telekinētiskās spējas tomēr negribēja un negribēja at' rīstīties. Mācības pie profesora Aureliānā bija diezgan nogurdinošas. Slimniekam aizvien biežāk vajadzēja pārtraukumus, jo viņš ik dienas, jo kļuva vājāks. Atkal un atkal viņš zaudēja samaņu. Mis Mērija lūdza viņu saudzēt sevi un, ņemot vērā iedragāto veselību, labāk pārtraukt mācības. Tomēr profesors par to negribēja ne dzirdēt. Beigu beigās viņš bija vienīgais sargātājs, kas prata telekinēzi. Un, ja viņš nemācīs Lauru, no kā tad lai viņa to apgūst?

Mis Mērija bija nopratusi, ka pretoties ir veltīgi, un ļāva viņam darīt savu. Viņa apzinājās, ka Austrums Aureliāns drīz vien zaudēs samaņu uz ilgāku laiku. Tad viņš Laurai vispār nespēs līdzēt.

Lauras pirmais ceļojums sapnī bija pilnīga izgāšanās. Viņa bija padevusies jau pēc pirmajām minūtēm. Persijs Valjants bija tikai iespiedis rokā biezu ķieģeli “Par ceļojumiem sapnī un citām brīnumainām spējām” — tāds bija vecā folianta nosaukums, ko bija sarakstījis kāds profesors Dr. Mēbiuss Miedziņš — un paskaidrojis, ka tas esot galvenais darbs sapņu ceļojumu jomā. — Tapāt kā kat-rram, kas mācās braukt, jaizstudē un jaiekaļļ satiksmēs noteikumi, tapāt arrī tev, Laurra, jāapgūst šīs slavējamās mākslās theorrētiskie pamatī! — Persijs tieši tad bija skaidrojis, kad parādījās Mīzelšteina, lai viņu pasauktu pie direktora. Priekšniekam esot kas svarīgs sakāms, tā viņa darīja zināmu. Par gadskārtējo basketbola turnīru! Tas gan vienmēr notika tikai ap Lieldienām. Šo Persija piezīmi vecā pele bija vienkārši ignorējusi, tā ka fizkultūras skolotājam gribot negribot tomēr nācās pakļauties priekšnieka rīkojumam — un Lauras mācību stunda nenotika.

Laura gan ar kvēlu aizrautību bija metusies grāmatā, tomēr pat pēc pirmajām četrsimt lappusēm viņai vēl īsti nebija skaidrs, kā šie ceļojumi sapnī vispār notiek. Kāds tur brīnums — spēja sapnī nokļūt notikumā, kas noticis citā vietā vai pat citā laikā, un izdzīvot to, it kā tu pats piedalītos ar miesu un dvēseli, bija tik fantastiska, ka ar cilvēka saprātu to gandrīz nebija iespējams aptvert. Cik daudz reižu grūtāk gan nebija to iemācīties praksē?

Dažādajās nodarbēs aizņemta, Laura gandrīz nespēja atrast laiku, lai sagatavotos kontroldarbam matemātikā. Turklāt tas bija vājprātīgi svarīgs. Vēlreiz saņemot sliktu atzīmi, pieauga briesmas, ka viņa atkal būs nesekmīga matemātikā. Rebeka Taksa kontroldarbam noteikti neizmeklēs nekādus vienkāršos uzdevumus, lai Laurai to atvieglotu. Gluži otrādi — Taksa izvēlēsies īpaši sarežģītus jautājumus, jo tad, ja Laura gada beigās izkristu, viņai būtu jāaiziet no internāta, līdz ar to Rāvenšteinā būtu par vienu sargātāju mazāk.

Tomēr Laura pieņēma lēmumu, ka īpašajam uzdevumam dodama priekšroka. Atrast Apskaidrības kausu bija svarīgāk par visu pārējo. Ja Avanterra ies bojā un sāksies Mūžīgās Iznīcības valstība, tas pats notiks arī ar Zemi. Un tad jau būs vienalga, vai viņa vēl ies internātā vai ne.

Vēl lielāka nozīme bija, lūk, kam: bez kausa viņai neizdosies vēlreiz ieraudzīt tēti. Nekad vairs! Un tēvs viņai bija svarīgāks par visu pārējo pasaulē.

Piektdien pēc pusdienām Sajella piezvanīja Laurai pa mobilo tālruni un pateica, ka uz pāris dienām jāaizbraucot, lai sagatavotu svarīgu interviju ar kādu ekonomikas magnātu. Laura un Lūkass tātad nevarēšot brīvdienās atgriezties mājās, viņiem vajadzēšot palikt internātā. Laura gan mīļuprāt būtu iegavilējusies par pamātes ziņu, kas atvēlēja vairāk laika meklējumiem.

Diemžēl pat pēc negaisa beigām nebija cerību turpināt meklējumus. Parks un visa Rāvenšteinas apkārtne bija tik ļoti pielijuši, ka, sperot soli, kāja iegrima zemē gandrīz vai līdz potītei. Laurai vispirms nācās pagaidīt, līdz viss vairāk vai mazāk būs apžuvis — atkal jau zaudēts dārgais laiks! Un tā bezdarbībā pagāja visa trešās adventes nedēļas nogale, kas Lauru tik ļoti nomāca, ka viņai prāts īsti nenesās uz matemātikas mācīšanos.

Turklāt viņa loloja cerību, ka līdz matemātikas kontroldarbam tiktāl varētu apgūt domu lasīšanu, lai pieslēgtos Pumpiņpauļa smadzenēm. Šis matemātikas ģēnijs noteikti zinās pareizos risinājumus! Pat nolasot tikai daļu no viņa domām, šis noteikti būtu labākais kontroldarbs pēdējo gadu laikā. Laura jau slepeni priecājās par Rozijas Taksas apstulbušo sejas izteiksmi, kad tā ieraudzīs viņas kontroldarbu!

Svētdienas pēcpusdienā Laurai notika pirmā praktiskā nodarbība pie Persija. Vismaz gandrīz vai notika.

— Tev jāmēģina iziet tunelī! — skolotājs viņai skaidroja milzīgajā torņa istabā.

—Jā? — Laura noteikti izskatījās visai muļķīgi, jo Persijs neviļus iesmējās.

— Prrrotams! — viņš teica, vēl joprojām vīpsnādams. — Kā jau labai skrrējējai tev šis apzimējūms noteikti būs pazistams?