LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

•       Ir pierādīts, ka mutes dobuma čūlas palīdz ārstēt lakrica (mulathi). Lakricas saknes gabaliņa košļāšana atsvaidzina mutes dobumu, notīra zobus un aiz­kavē to bojāšanos. Lakrica dziedē jēlumus. Vārot lakricas sakni ūdenī, iegūst saldu novārījumu, ko var dzert kā tēju. Vēl efektīvāks ir lakricas izvilkums cietā veidā. Pēdējā laikā ir izpētīts, ka efektīvi pret mutes dobuma čūlām pa­līdz ķīmiski pārveidota jeb deglicerinizēta lakrica (DGL), kas pielīp pie iekai­sušās gļotādas un dziedē to. To lietojot, simptomi strauji pavājinās un dažu minūšu laikā sāpes ievērojami samazinās, bet pēc vairākām stundām izzūd pavisam. Saskaņā ar mutiskiem ziņojumiem bieža DGL lietošana vienas die­nas laikā gandrīz pilnīgi likvidē diskomfortu, ko rada mutes dobuma čūlas.

•       Mutes dobuma čūlas parasti sadzīst 3 vai 4 dienās, ja tās atbilstoši ārstē. Pārējie simptomi izzūd pēc 7-10 dienām.

•       fa čūlas tomēr nepāriet divu nedēļu laikā un novēro arī ādas izmaiņas vai baltus plankumus mutē vai rīklē, lai noteiktu diagnozi un pārliecinātos, ka neveidojas mutes dobuma vēzis vai baktēriju vai sēiiu sekundāra infekcija, jāvēršas pie ārsta.

•       Irimedadi taila lokāla lietošana ātri atvieglo sāpes un palīdz izārstēties. Arī pulverveida kampars, ja to kaisa uz čūlām, sniedz atvieglojumu.

11. pĀrtikas alerĢija

Alerģiju sauc arī par ķīmisko idiosinhrāziju. Alerģija rodas tikai noteiktiem cilvēkiem un izpaužas kā tūska, nieze un vispārējs diskomforts, ko izraisa kāds pārtikas produkts, visbiežāk zivis, olas, piens un kviešu izstrādājumi. Piemēram, ja pēc maltītes kļūst slikti visiem tās dalībniekiem, ir lietoti slikti produkti, bet, ja problēmas ir tikai vienam, tā, iespējams, ir alerģija.

Alerģiju izraisa asinīm svešs antigēns. Ājurvēdā tādus antigēnus sauc par aama. Daļa balto asinsķermenīšu jeb leikocītu veido īpašās olbaltumvielas jeb antivielas pret specifiskiem antigēniem. Šīs antivielas piesaistās pie attiecīgajiem antigēniem, un, ja imūnsistēma ir vesela, to kompleksi izzūd no ķermeņa.

Ķermeņa imūnsistēma spēj identificēt jebkuru aama - sierā, cūkgaļā, ze­mesriekstos u.c. Sastopoties atkārtoti ar vienu un to pašu aama, veidojas aizvien vairāk antivielu. Ja cilvēks zina, ka viņš nepanes olas, tomēr tās regulāri ēd, katrā šādā ēdienreizē ola ir aama avots. Ar laiku var notikt tā, ka, olai tikai pieska­roties cilvēka mēlei, notiek imūnreakcija un cilvēks to izjūt kā kādu fizisku vai mentālu simptomu.

Cilvēkam var būt alerģija gandrīz pret visu. Kādā publikācijā ir minēts, ka 30 procentiem Indijas iedzīvotāju kaut kādā mērā ir pārtikas alerģija. Dažiem cilvēkiem ir alerģija pret pelējumu, citiem pret naftas ogļūdeņražiem, kaķu vai suņu spalvām, vēl citiem - pret pēkšņu aukstumu. Var būt arī smags, dzīvību apdraudošs alerģijas gadījums anafilaktiskais šoks, kad no audiem asinīs ieplūst kaitīgas vielas.

Alerģiskas reakcijas biežāk novēro jutīgiem cilvēkiem. Pret specifiskām aler ­ģijām var izmantot desensibilizācijas metodi. Alerģiskā stāvokļa gadījumā jāma­zina hipersensibilitāte jeb pastiprinātais jutīgums. Vāta un pīta ir galvenās došas, kuras ir iesaistītas alerģijā. To abu intensitāte ķermeni padara pārmērīgi jutīgu.

Alerģijas veidi ir ļoti dažādi. Dažas alerģijas izpaužas tikai tad, ja alergēnu uzņem pietiekami bieži, jo antivielu līmenis nav tik augsts, lai rastos nepār­protama reakcija. Citos gadījumos alerģija izpaužas katru reizi, kad uzņem antigēnu. Viltīgākās ir alerģijas, kuras saistītas ar kaitīgajiem ieradumiem. Kad cilvēks uzņem kaitīgo vielu, pret kuru viņam ir alerģija, viņš jūtas labi, bet, tik­līdz pārtrauc šīs vielas lietošanu, sākas abstinence.

To var noteikt, veicot rūpīgu eksperimentu. Piemēram, ja cilvēkam garšo zivis un šai kārei ir gadījuma raksturs, tad neliels zivs gabaliņš zivju kāri apmie­rina. Visticamāk, kāri izraisa kāda zivī esoša viela.

Bet, ja kāre pēc zivīm ir gandrīz nepārvarama un ir vēlme izēst visu zivju kārbu, iespējams, ka cilvēkam ir atkarības alerģija pret zivīm. Visi kaitīgie iera­dumi, pat pret vissliktākajām narkotikām, ar laiku var kļūt alerģiski.

Alerģija attīstās jau agri, un to stipri ietekmē prakriti. Vātas un pītas tipam alerģija ir sastopama biežāk nekā kaphas tipam.

Grūtniecības laikā māte nodrošina auglim zināmu imūnaizsardzību, jo anti­vielas iziet cauri placentai. Var arī būt, ka auglis saņem pārāk daudz antivielu vai antigēnus no mātes asinīm. Imunitāte bērnam veidojas jau pirms piedzimšanas. Pēc piedzimšanas viņš iegūst pasīvo imunitāti ar mātes pienu. Bērna imunitāte cietīts, ja pienā būs antigēni pret bērna ķermeni vai bērnu pietiekami ilgi ne­baros ar krūti.

Svarīga ir ari alergēnu daba. Piemēram, alerģija pret alkoholu, kas, iespē­jams, izpaužas kā paģiras un alkoholisms, patiesībā var sākties kā alerģija pret kādu vielu, kura veidojas fermentācijas procesā.