LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās. Kataraktas veidošanos var salīdzināt ar artēriju sienu sabiezināšanos, kas ar gadiem kaut kādā mērā notiek katrā cilvē­kā. Katarakta var kavēt vai izkropļot gaismu, kas iekļūst acī un virzās cauri lēcai. Rodas redzes problēmas spilgtā saules gaismā un mākslīgajā apgaismojumā. Pa­kāpeniski redze kļūst neasa un neskaidra ari dienasgaismā. Vairumā gadījumu katarakta skar abas acis, tomēr tā var būt arī tikai vienā acī. Ja katarakta veidojas abās acīs, redze ar vienu aci var būt sliktāka nekā ar otru, jo katrai acij ir atšķirīgs kataraktas veidošanās ātrums. Šī slimība ir galvenais akluma cēlonis pasaulē, jo tā vainojama 42 % no visiem redzes zuduma gadījumiem. Ir aprēķināts, ka, novilcinot kataraktas sākšanos par 10 gadiem, būtu nepieciešama tikai puse no visām kataraktas operācijām. Lai gan kataraktas operācija ir relatīvi ātra, droša, viegla un nesāpīga, tā tomēr pilnīgi neatjauno normālu redzi. Protams, daudz vēlamāka ir kataraktas profilakse, ja vien tā būtu iespējama. Ājurvēdas nosaukums dažādiem redzes traucējumiem ir timira. Ir dažādi timiras veidi atbilstoši skartajam acs slānim un došu bojājumam. Ja savlaicīgi nerūpējas, sākas katarakta jeb linganatislui, Saskaņā ar ājurvēdas mācību par to atbildīgu ir vātas pasliktināšanās.

Viena no vātas īpašībām ir tās žāvējošā darbība. Kad lēcas zaudē savas s.i kotnējās īpašības, tās apduļķojas, tāpēc rodas katarakta.

cēloņi

1.    Biežāk sastopamā kataraktas forma ir vecuma katarakta, kas veidojas, cilve kam novecojot. Iespējams, ka notiek ķīmiskas pārmaiņas ar lēcā esošajiem proteīniem. Lai gan kataraktas veidošanās iespējas ar gadiem palielinās, šo procesu var viegli apturēt.

2.    Traumatiskā katarakta attīstās pēc svešķermeņa iekļūšanas acī un tā radītā spe cifiskā bojājuma dēļ. Iespējams, ka arī dažu veidu acu ķirurģiskās operācijas palielina kataraktas risku. Lāzerķirurģija jeb perifērā iridotomija un trabekul ektomija var palielināt iespēju saslimt ar kataraktu. Ja metinātāji un stikla pū tēji, kas strādā intensīva infrasarkano staru avota tuvumā, nelieto atbilstošus acu aizsarglīdzekļus, var notikt izmaiņas lēcas struktūrā un rasties katarakta.

3.     Komplicētā katarakta veidojas sekundāri citu slimību, piemēram, cukura diabēta, vai kādu citu acs daļu patoloģijas, piemēram, tīklenes plīsuma vai glaukomas dēļ. Kataraktas risku, iespējams, palielina arī iekaisums acī. Jonizējošā radiācija un infrasarkanie stari arī var izraisīt šī tipa kataraktu. Ja māte grūtniecības laikā ir slimojusi ar masaliņām (rubella), bērns var piedzimt ar kataraktu vienā acī.

4.    Toksiskās kataraktas cēlonis var būt medikamenti vai toksiskas ķīmiskas vie­las. Steroīdus saturoši medikamenti, kā prednizons un kortizons tablešu vai acu pilienu formā, noteikti palielina kataraktas risku, ja tos lieto ilgstoši. īpa­ši bieži šā tipa katarakta saistīta ar elpošanas orgānu hroniskām slimībām, piemēram, emfizēmu vai astmu, kuru gadījumā ilgstoša steroīdu lietošana ir dzīvībai nepieciešama. Smēķēšana ari paaugstina kataraktas risku.

simptomi

Nesāpīga un pakāpeniska redzes asuma pasliktināšanās • Jutīgums pret spilgtu gaismu, kas var radīt problēmas, vadot mašīnu • Nepieciešamība bieži mainīt brilles • Attēla dubultošanās vienā acī • Ap gaismas avotiem var parā­dīties oreols • Lasot nepieciešams spilgtāks apgaismojums • Slikta redze naktī • Uztvertās krāsas izskatās bālas vai dzeltenīgas • Acu zīlītes, kas parasti ir tumšas, kļūst bālganas'

PAŠPALlDZlBA

•       Brīvo radikāļu uzkrāšanās acu lēcā var radīt lēcas proteīnu oksidatīvus bojā­jumus. Proteīnu molekulas salīp kopā un veido lielus agregātus, kas izkliedē gaismu un traucē tai plūst cauri lēcai. Saules gaisma un oksidanti, kā ciga­rešu dūmi, veicina brīvo radikāļu veidošanos. Parasti lēcā lielā koncentrācijā ir C vitamīns, kas ir spēcīgs antioksidants, tāpēc var pazemināt saslimšanas risku ar kataraktu, jo pasargā lēcas proteīnus no oksidatīviem bojājumiem. Uzturā jālieto ar C vitamīnu bagāti produkti, piemēram, burkāni, apelsīni un amla, jo tiek uzskatīts, ka tā var novērst vai palēnināt saslimšanu.

•      Jāizvairās no bojātu pārtikas produktu un citu brīvo radikāļu avotu patērēša­nas. Jālieto daudz kurkumas. Ieteicams izvēlēties pārtikas produktus, kuros ir daudz sēra un aminoskābju (vairāk graudu un pākšaugu produktus), un samazināt dzīvnieku tauku lietošanu. Pētnieki ir atklājuši, ka pārtikas pro­dukti, kas ir bagāti ar E vitamīnu (augu eļļas, rieksti un sēklas), samazina risku saslimt ar kataraktu.