LIELĀ ĀJURVĒDAS GRĀMATA

3.    Eļļas izmantošana. Masējot jālieto eļļas vai losjoni, kas iedarbojas atšķirīgi. Tie ir antiseptiski vai kalpo kā lubrikanti masāžas laikā. Pārdošanā ir da žādas medicīniskās eļļas, kas dod labus rezultātus, piemēram, neelikaady

Arī pašiem mājas apstākļos ir iespējams pagatavot labu matu eļļu. Ņem 16 daļas tīras kokosriekstu eļļas un tikpat daudz svaigu Āzijas centellas (brahmi, Centella asiatica) lapu sulas. Pievieno pa vienai daļai krustnagliņas un karda monu. Maisījumu karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Uzglabā tīrā pudelē. Medicī­niskā eļļa būs vēl vērtīgāka, ja tai pievienos svaigu amlas (Emblica officinalis) sulu vienādā daudzumā ar centellas sulu. Regulārai eļļas lietošanai ir atvēsinoša iedarbība uz acīm, tā veicina miegu un pasargā matus no pāragras izkrišanas un nosirmošanas. Mati kļūst zīdaini mīksti. Šī eļļa pastiprina masāžas efektu, barojot un nostiprinot matu saknes, kā arī veicinot matu augšanu, ja pirms masāžas eļļu uzsilda, tā ir vairāk relaksējoša un labāk iesūcas ādā.

4.     Sukāšana. Mati ir cītīgi jāsukā pa 5 minūtēm vakarā un no rīta, vislabāk - pie atvērta loga, jo veselīgiem matiem nepieciešams svaigs gaiss. Sukāšana nedrīkst būt pārāk stipra, lai matus nestieptu, jo tad tie tiek novājināti. Matu sukāšana no galvas aizmugures uz priekšu ventilē galvas ādu.

5.    Mazgāšana. Nav iespējams precīzi noteikt, cik bieži ir jāmazgā mati. Lai matus attīrītu, tradicionāli izmanto ārstniecības augu pulverus, jo tie palīdz atbrīvot matus no netīrumiem, netraucējot galvas ādas dabiskās funkcijas. Katrs pats var pagatavot šķidro šampūnu. Ņem vienu tējkaroti sasmalcinātu vai pulverveida ziepju riekstu (ziepju koka, ritha, Sapindus mukorossi riek­sti) un shikakai (saptala, skaistā akācija - Acacia concinna). Pievieno pēc savas izvēles sauju ārstniecības augu un vāra kopā ar glāzi ūdens. Var arī maisījumu tikai pārliet ar verdošu ūdeni. Pēc tam to atdzesē, izkāš un lieto kā parastu šampūnu. Ķīmisko šampūnu putās ir aktīvas ķīmiskās vielas, kas aizvāc matu ārējo proteīna slāni un padara sausu galvas ādu, tāpēc rodas nepieciešamība lietot kondicionētājus.

f> Kondicionēšana. Ķīmiskie kondicionētāji neko citu nedara kā tikai pārklāj matus ar eļļas kārtiņu, kas saista netīrumus, tāpēc mati drīz kļūst nespodri. Tie, kuri uzskata, ka kondicionēšana ir svarīga, vienmēr var pagatavot efektīvu kondicionētāju mājās, sajaucot cukuru vai medu, citrona sulu un ūdeni attiecībā 2:1:5 tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai ieziestu matus. Pēc matu izmazgāšanas šis maisījums rūpīgi jāierīvē galvas ādā un matos. Pēc minūtes to izskalo. Ja galvas āda ir sausa vai tā lobās, ieteicams izman­tot lakricas (yasthimadhu, Glycyrrhiza glabra) sakņu novārījumu. Pēc matu mazgāšanas ar pirkstiem ierīvē un iemasē šo novārījumu visā galvas ādā. Pēc 2-3 minūtēm matus izskalo ar ūdeni.

MATU SLIMĪBAS, PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

Vienmēr jāpievērš uzmanība tādām matu slimībām kā blaugznas, matu Irauslums un izkrišana, taukainums vai sausums. Ja vienkārša ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, tas liecina par veselības traucējumiem, kuri jāārstē kompetentam ājurvēdas ārstam.

Matu izkrišana. Matu izkrišanai var būt dažādi iemesli. Matus var bojāt ne tikai neatbilstošs uzturs, bet arī daudzi citi faktori, piemēram, stress un spriedze, vairogdziedzera hormonu nelīdzsvarotība, medikamenti, īpaši diētas tabletes, hormonālās pārmaiņas grūtniecības laikā un menopauzē, alerģija, šoks vai ieil­gušas raizes, pārtikas produktiem pievienotās krāsvielas, iedzimtība.

Plikpaurainība vīriešiem ir bieža problēma. Jebkurš var atbilstoši rīkoties, lai to novērstu. Plikpaurainības novēršana ir jāsāk tad, kad cilvēks sāk izjust matu zudumu, jo matu augšana nav proporcionāla matu izkrišanai. Patiesībā matu izkrišana ir normāla parādība, jo jaunie mati vecos aizvieto. Tomēr, ja šis līdzsvars ir traucēts un izkritušie mati netiek aizvietoti, veidojas plikpaurība. Matu zudums un augšana ir atkarīga arī no gadalaika.

No ājurvēdas viedokļa ir cieša sakarība starp matu labu augšanu un cilvēka fizisko un garīgo veselību. Ja cilvēks ir priecīgs, arī viņa mati izskatās labi, bet, ja viņam ir depresija un pesimisms, arī mati zaudē labo izskatu. Problēmas ar matiem vienmēr norāda uz došu līdzsvara trūkumu, kā arī uz nelīdzsvarotību prāta aktivitātēs.

Turpmāk doti daži ieteikumi matu kopšanai un to izkrišanas novēršanai.

• Nevajag ļaut kaphai uzkrāties galvā. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi cieš no auk­stuma. Nevajag pavirši izturēties pret biežu saaukstēšanos. Saaukstēšanās jāārstē.

•       Nevajag nevērīgi izturēties pret sinusītu, jo arī tas slikti ietekmē matus.

•       Jāpraktizē jaladhauti (atvemšana) un jogas pozas, īpaši - apgrieztās pozas.

•       Jāpārliecinās, ka gremošanas sistēma darbojas labi, ka aknas ir veselas tin nav gremošanas traucējumu. Kūtra aknu darbība un citas gremošanas pro blēmas veicina matu izkrišanu un nosirmošanu.

•       Regulāra matu kopšana un ājurvēdas galvas masāža ir svarīga, lai atjaunot u galvas ādu.

•       Bhringaraaja (baltā eklipta - Eclipta alba - matu eļļa) tiek uzskatīta par keshraja - "matu karalieni", jo tā veicina matu augšanu uz galvas un mati aug tumši un spīdīgi.

•       Šis augs ir visvairāk pazīstamais līdzeklis pret plikpaurību un nosirmošanu, jo efektīvi aptur šos procesus un pat novērš tos. Iedarbojas atvēsinoši uz smadzenēm, palīdz nomierināt pārāk aktīvu prātu, tādējādi veicinot vese līgu miegu. Bhringaraaja lieto iekšķīgi, bet tā eļļu (bhringraj eļļa) izmanto ārīgi kā efektīvu atjauninātāju.

Sirmi mati. Kad pienāk pusmūža gadi, dabiskais pigments no matiem sāk izzust, mati kļūst pelēki un pēc tam balti. Dažreiz mati sāk nosirmot agri. Agras nosirmošanas iemesls var būt iedzimtība, nervu šoks vai slimība. Ja mati sāk sirmot priekšlaicīgi, vienmēr ir ieteicams rūpīgi pārbaudīt veselības stāvokli. Pastāv iespējas, kā novērst pārāk agru matu nosirmošanu.

Ņem pa ēdamkarotei amlu un mandeļu eļļu, sajauc ar dažiem pilieniem laima sulas un izmanto ārīgi. Pārbaudīts līdzeklis pret priekšlaicīgu matu no­sirmošanu ir arī ēdamkarote karija koka (Murraya koenigii) lapu sulas ar tasi paniņu vai lassi. No augu matu krāsvielām visplašāk lieto hennu.

Pārmērīgs vai nevēlams apmatojums. Matu augšana nevēlamās vietās, piemēram, padusēs, uz kājām un apakšdelmiem un sievietēm uz sejas, ir traucējoša. Šis apmatojums rodas no parastajiem ādas matiņiem, kas izaug pārmērīgi gari.

Jau pirms gadu tūkstošiem bija zināmi līdzekļi pret nevēlamu apmatoju­mu. Senos laikos dejotājas un aktieri esot izmantojuši nedzēsto kaļķu (kalcija oksīda) un arsēnopirīta (FeAsS) maisījumu attiecībā 1:2. Ājurvēdas traktātā Sarangadhara Samhita dotas vairākas depilācijas receptes. Piemēram, ārīgi lie­toja pastu, kas pagatavota no gliemežvāku kaļķa, kas mērcēts platānas sulā, un arsēna trisulfīda (haritaala) vienādās daļās.

6. BLAUGZNAS

Blaugznas rada niezi un birst pārslām no galvas ādas. Var būt arī gadījumi, ka blaugznas veidojas arī ausīs, uzacīs un uz pieres. Precīzs blaugznu veidoša­nās cēlonis nav skaidrs, tomēr domā, ka primārais cēlonis ir mikroorganisma l'ytirosporum ovale savairošanās. Otrs iespējamais iemesls ir pārāk liela tauku dziedzeru aktivitāte.

PAŠPALĪDZĪBA

•       Jānoskaidro, kādi pārtikas produkti izraisa alerģiju. Turpmāk no tiem jāatsa­kās. Jāierobežo piena un piena produktu, jūras velšu un taukiem bagātu pro­duktu lietošana. Jāsamazina dzīvnieku tauku saturs uzturā vai jāatsakās no tiem vispār. Jāēd veselu graudu produkti, svaigi dārzeņi, pupiņas un augļi. Jāizvairās no pārmērīgas sāls lietošanas. Mazāk jālieto tomāti, citrusaugļi un citi skābi produkti, kā arī atsevišķas garšvielas.

•      Jāsamazina cukura daudzums ēdienkartē. Arī diabēts var būt blaugznu cē­lonis. Ja ir diabēts, augstā cukura līmeņa dēļ audi atūdeņojas, jo ķermenis izvada šķidrumu, mēģinot atbrīvoties no cukura.

•      Jāsamazina un, ja iespējams, jāpārtrauc tādu pārtikas produktu lietošana, kuros varētu būt raugs, piemēram, maize un līdzīgi izstrādājumi, siers, rau­dzēti produkti, vīns un citi alkoholiski dzērieni.

•      Svarīga ir personiskā higiēna un tīrīgums. Jāmazgājas remdenā dušā un jānoskalojas ar aukstu ūdeni.

•      Nedrīkst lietot matu veidošanas līdzekļus uz spirta bāzes, jo tiem ir tendence padarīt galvas ādu sausāku. Jāatsakās arī no matu krāsošanas.

•       Lai uzlabotu asinsriti un atbrīvotos no atmirušajām šūnām un blaugznām, mati jāsukā katru dienu. Lai izvairītos no blaugznu turpmākas izplatīšanās, noliecas uz priekšu ar galvu uz leju un sukā matus virzienā no pakauša uz galvas vidu. Ja ir gari mati, ieteicams tos izsukāt divos paņēmienos, lai tos nestieptu. Pēc sukāšanas galvas āda jāmasē, lai uzlabotu asinsriti un atbrī­votos no netīrumiem un blaugznām. Tas veicinās matu augšanu. Lai masāža būtu iedarbīga, izpleš pirkstus vēdekļveidā un slidina tos cauri matiem. Aizliek īkšķus aiz ausīm un ar pārējo pirkstu galiem spaida galvas ādu. Pēc tam apļo pirkstus, lai tie kustinātu galvas ādu pa galvaskausa virsmu.

•       Meditācija vai joga palīdzēs atbrīvoties no stresa, kas pastiprina blaugznu veidošanos.

ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Stikla pudelē pagatavo emulsiju, sajaucot vienu daļu sandalkoka eļļas ar trim daļām svaigas citrona sulas. Ar iegūto maisījumu apstrādā galvas ādu.

•       Noderīgs ieteikums ir matu mazgāšana ar zaļo lēcu (Phaseolus aureus) v.n amlas pulveri, iejauktu rūgušpienā.

•       Uz nakti iemērc ūdenī divas ēdamkarotes grieķu sierāboliņa (methi, Trigo nellafoenum -graecum) sēklas. Izmirkušās sēklas smalki saberž un pagatavo pastu, ar kuru apstrādā galvas ādu. Pēc tam matus izmazgā ar ziepju riekstu šķīdumu vai shikakai.

•       Vakarā rūpīgi ierīvē galvas ādā gelu no alojes (Aloe vera) lapām, bet no rīta matus izmazgā.

•       Samaisa olīveļļu ar ingveru un ieziež ar to galvas ādu pirms mazgāšanas.

•       Parasti pret blaugznām ārīgai lietošanai izraksta durdurpatraadi tailam un iekšķīgai lietošanai gandhaka rasaayan.

•       Brihat haridra khand divreiz dienā pa vienai tējkarotei, iejaucot glāzē ar pienu, mazina blaugznas, uzlabo matu un sejas krāsu.

•       Asins tīrīšanas šķidrumi khadiraarista un saaribaadyaasavam divreiz dienā pa 20 ml kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu arī ir noderīgi līdzekļi.

Ja 4-6 nedēļu laikā nav vērojama uzlabošanās, jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu, jo var būt, ka cēlonis ir psoriāze vai cirpējēde.

7. GALVAS UTIS

Galvas utis ir ļoti mazi bezspārnu kukaiņi, kas dzīvo uz galvas ādas. Parasti tās ir dzeltenbrūnas vai pelēkbrūnas, bet, piesūkušās ar asinīm, var izskatīties brūnas vai sarkanīgas. Tās rāpo, bet nelec kā blusas. Utis ir jutīgas pret gaismu, un, kad pašķir matus, lai tās atrastu, utis mēģina pārvietoties uz vietu, kur mati ir biezāki. Pieaugusi utu mātīte var izdēt 3-5 gnīdas dienā, kuras ir tik stipri piesaistītas matam, ka tās var aizvākt tikai ar nagiem vai speciālu gnīdu ķemmi, bet parasta sukāšana vai galvas mazgāšana tām neko nevar padarīt.

Gnīdas ir uz mata ļoti tuvu galvas ādai, jo tām patīk siltums un mitrums. Utis izšķiļas pēc 7-10 dienām. Pēc izšķilšanās jaunā uts nobriest aptuveni 2-3 ne­dēļās. Tad tā spēj izdēt jaunu gnīdu paaudzi. Utis var radīt nelielas problēmas, izraisot niezi un apsārtumu dūriena vietā, kas ir līdzīgs kā pēc oda dzēliena. Tās rada infekcijas iespējas. Ļoti reti infekcijas rezultātā pietūkst kakla vai padušu imfmezgli. Tomēr nevienai slimībai utis nav sākotnējais cēlonis. Ja ir galvas

Ulls, sliktākais, ko cilvēks var darīt, ir izmantot kodīgas un toksiskas vielas to Iznīdēšanai. Dažas utis galvā vēl nav iemesls lielam satraukumam. Galvas utis li samērā kustīgas un tādēļ invazīvas. Tās izplatās gan tieša kontakta ceļā, gan kopīgi lietojot ķemmes, sukas, šalles, cepures, mūzikas austiņas, matu apsējus vai ķiveres. Utis var pāriet no cilvēka uz cilvēku ar pūkainām rotaļlietām un gultas veļu, no mīksto krēslu atzveltnēm un no automašīnu sēdekļiem.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Galvas āda un mati jāapstrādā ar kaņepju kendiras (charas/ganjaayi, Apocy- num cannabinum) lapu sulu vai lapu pastu.

•       Ja nevar dabūt kaņepju kendiru, noder arī rūgto mandeļu pasta.

•       Labs līdzeklis pret galvas utīm ir ziede, kas pagatavota no skarainā kokžņau­dzēja (malakanguni, Celastrus paniculata) mizas pulvera un sinepju eļļas.

•       Var izmantot pastu no tīklainās anonas (seetaa-phal, Annona reticulata) smalki saberztām sēklām un ūdens. Pirms gulētiešanas pastu ieziež matos un ap galvu aptin drānu. Pasta nedrīkst nonākt kontaktā ar acīm.

•       Pamatīgi samitrina matus ar tabakas pastu un ap galvu aptin drānu. Pēc 2-3 stundām rūpīgi izmazgā matus ar ziepju riekstu (rita) emulsiju.

•       Līdz ar augu līdzekļiem var lietot arī neorganisku ājurvēdas līdzekli - alau­nu (phitkari). Izšķīdina 3 g alauna puslitrā ūdens un ar iegūto šķīdumu regulāri apstrādā matus. Pirmā galvas apstrāde ar līdzekli pret utīm, ja tā ir pareizi izdarīta, parasti iznīcina visus kukaiņus, bet nenonāvē visas gnīdas. Parasti jau dienu pēc apstrādes var ieraudzīt sīkas utis. Tas nozīmē, ka tās ir izšķīlušās no gnīdām. Lai iznīdētu jaunās utis, pirms tās ir sākušas vairoties, nepieciešama atkārtota galvas apstrāde pēc 7-10 dienām.

Kaut arī apstrāde nonāvē visas dzīvās utis, gnīdas tomēr ir izturīgākas. No tām parasti nevar atbrīvoties, sukājot vai ķemmējot matus. Daži vecāki bērniem nogriež atsevišķos matus, pie kuriem ir gnīdas. Var izmantot arī pinceti, lai at­brīvotos no gnīdām. Ir pieejamas arī ziloņkaula ķemmes ar ļoti ciešiem zariem, kas speciāli paredzētas pret gnīdām.

Ja bērnam ir utis, iespējams, ka invadēta ir ari viņa apkārtne - apģērbs, pūkainās rotaļlietas, gultas veļa, paklāji, automašīnas sēdekļi. Parasti utis bez cilvēka spēj izdzīvot tikai samērā neilgu laiku - aptuveni 72 stundas jeb trīs dienas. Utis var izsūkt no dīvāniem, paklājiem un citām vietām ar putekļsūcēju. Gultas veļu, apģērbu, dvieļus un citas drānas var izmazgāt karstā ziepjūdenī un izžāvēt karstā vietā. Sukas un ķemmes vēlams iemērkt uz 10 minūtēm karstā ūdenī vai spirtā. Ja nevar veikt šādu apstrādi, tad tās jāietin plastmasas plēvē un jāatstāj uz 10 dienām. Pa šo laiku aizies bojā visas utis, gnīdas izšķilsies un nākamā paaudze nomirs badā.

8. ĶERMEŅA AROMĀTS

Visiem zināms, ka svīšana ir sākotnējais ķermeņa aromāta cēlonis. Galvenā nozīme aromāta veidošanā ir baktērijām, tomēr var būt svarīgi arī tādi faktori kā pārmērīga svīšana, zems cukura līmenis asinīs, vielmaiņas traucējumi, me­nopauze vai pat emocionālais stress (dusmas, bailes, uztraukums). Ķermeņa aromātu var pastiprināt pārmaiņas vielmaiņā vai uzturā, kuru rezultātā rodas aizcietējums. Daži cilvēki nespēj pārstrādāt produktus, kuros ir daudz holīna, piemēram, olas, zivis, aknas un pākšaugus. Rezultātā rodas "zivju smaka". Arī daži pārtikas produkti, piemēram, sīpoli, ķiploki, kafija un alkohols, var radīt pastiprinātu ķermeņa aromātu.

pašpalīdzība

•       Katru dienu divas reizes jāmazgājas, lai aizskalotu baktērijas no ādas.

•       Jāierīvē paduses ar saziepētu vīšķi, nevis tikai ar ziepēm, lai pilnīgāk atbrī­votos no baktērijām. Mājās pagatavojams pulveris no triphala un zaļo lēcu (zeltainās pupiņas - Phaseolus aureus) miltiem pret baktērijām palīdz labāk nekā parastās ziepes.

•       Ja ķermeņa aromāts rada nopietnas problēmas, jāiegremdējas uz 15 minū­tēm vannā ar ūdeni, kam pievienotas aptuveni trīs tases tomātu sulas.

•       Cilvēki bieži vien nepadomā par apģērbu. Vaļīgas drēbes ļauj ķermenim brīvāk elpot nekā cieši piegulošas.

•       Apģērbs un apavi no sintētiskiem materiāliem arī traucē ķermenim elpot, tādēļ jāizvēlas kokvilnas izstrādājumi. Apģērbs ir bieži jāmazgā.

•       Ķermeņa aromātu var ietekmēt daži produkti, piemēram, gaļa, sīpoli, ķip­loki, eksotiskas garšvielas, dzērieni - kafija un alkohols. Jāatsakās no to lietošanas, lai pārliecinātos, vai ir jūtama atšķirība.

•       Ķermeņa aromātu var radīt arī daži medikamenti. Jāpārbauda, vai aromāts mainās, kad tos pārtrauc lietot.

•       Tabakas lietošana arī stipri ietekmē ķermeņa aromātu. Tas izdalās ne tikai no plaušām, bet arī caur ādu.

Ā jurvēdas līdzekļi

•       Ļoti labu savelkošo līdzekli ādai, kas aizver vaļējās poras, var pagatavot, iejaucot nelielā glāzē ar ūdeni vienu tējkaroti triphala pulvera. Pēc sešām stundām šķidrumu izkāš un lieto ārīgi, vēlams, aukstu.

•       Savelkošu līdzekli var pagatavot arī no kampara (karpooram), tikai tas slikti šķīst ūdenī. Divas tējkarotes smalka pulvera iejauc pudelē ar ūdeni un tur saulē apmēram 15 dienas. Pirms lietošanas labi sakrata.

•       Rāceņu sula novērš padušu aromātu līdz 10 stundām. Jāsarīvē rācenis un jāizspiež sula. Lai ierīvētu paduses, vajadzīgas 2 tējkarotes sulas.

•       Sulu var izspiest ari no aptuveni divdesmit redīsiem un sajaukt to ar ceturt­daļu tējkarotes glicerīna. Maisījums jāuzglabā pulverizatorā vai šļircē. To izmanto kā dezodorantu padusēm un kājām.

•       Tukšā dūšā jāapēd 500 mg kviešu lakstu, uzdzerot glāzi ūdens. Kviešos eso­šais hlorofils samazina ķermeņa aromātu.

•       Ābolu sidru vai etiķi var izmantot kā dezodorantu padusēm.

•       Padušu apstrādei var lietot arī kukurūzas cieti vienu pašu vai maisījumā ar dzeramo sodu.

•       Stipri svīstošās vietas var iepūderēt ar zīdaiņu pūderi vai talku.

•       Var pamēģināt lietot alaunu (spatikari/phitikari), ko iegūst no alumīnija sulfāta un kālija karbonāta. Tā iedarbība nav tik stipra kā pretsviedru līdzekļiem, kuri var aizsprostot sviedru dziedzerus, kā arī satur alumīnija hlorhidrātu, kas var radīt veselības problēmas nākotnē.

•       Dezodoranta vietā var izmantot dzeramo sodu. Ar to jāapstrādā sausas pa­duses. Soda nonāvē baktērijas un absorbē sviedrus.

9. ATLĒTA PĒDA (t/nea pedīs)

Atlēta pēda (tinea pedis) ir bieži sastopama sēņu infekcija, kad pēdu āda, sevišķi apakšpusē un pirkstgalos, kļūst niezoša un sāpīga, nolobās, iekaist un veido čulgas. Kad čulgas plīst, rodas sāpīgi jēlumi ar izdalījumiem, pietūkums un nepatīkama smaka. Dažreiz slimība var pāriet uz kāju nagiem un citām ķermeņa daļām. Slimība var izplatīties ar inficētiem palagiem, dvieļiem un apģērbu. Ar atlēta pēdu smagāk un biežāk slimo cilvēki, kuri lieto antibiotikas, steroīdus, kontracepcijas līdzekļus un zāles, kas pavājina imūnsistēmas funkci­jas, kā arī tie, kuri ir tukli vai slimo ar cukura diabētu.

Slimība šādu nosaukumu ir ieguvusi tādēļ, ka ar to bieži slimo sportisti, jo infekciju ierosinošajai sēnei labvēlīga ir vide pie peldbaseiniem, dušās, kā arī tumšās, drēgnās un mitrās vietās ar sliktu ventilāciju.

Vairumam cilvēku uz ādas ir šī sēne, tomēr ar atlēta pēdu viņi saslimst tikai tad, ja ir atbilstoši apstākļi slimības attīstībai. Kāju svīšana, šauri apavi, sintētis­kās zeķes, kas slikti uzsūc mitrumu, silts klimats un rūpīga kāju nenoslaucīšana pēc mazgāšanās - visi šie faktori veicina sēnes augšanu uz ādas.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Pēc vannošanās ar kokvilnas dvieli vai fēnu rūpīgi jānosusina kājas, sevišķi - pirkststarpas. Kājas var apstrādāt ar pretsviedru līdzekli, piemēram, sphatika bhasma (alauns), lai ierobežotu svīšanu, jāvalkā zeķes, kas labi uzsūc mit­rumu, vislabāk - no kokvilnas. Zeķes jāmazgā karstā ūdenī, kam pievienots veļas balinātājs. Jārūpējas, lai apaviem vienmēr labi piekļūtu gaiss. Pirms apaušanas tie vienmēr kārtīgi jāizžāvē. Ja iespējams, naktī jāizņem starpzo- ļ Ies, lai tās izžūtu, kā arī jāizmanto etiķis pret atkārtotu infekciju. Lai kājas ' būtu sausas, ieteicamas ir vaļējas sandales. Nedrīkst mainīties ar apaviem. J

•       Pēdas katru dienu apmēram 30 minūtes jāmērcē ūdenī, kam pievienota dzeramā soda. Šāda pelde nodrošinās ādā pareizu skābju-bāzu attiecību, un pēdas kļūs sausas. Var arī 3 vai 4 litriem silta ūdens pievienot divas ēdamka­rotes veļas balinātāja un 10-15 minūtes mērcēt tajā kājas divas reizes dienā.

•       Pēdas var mazgāt ar vāju tankana bhasma (borskābe ar sodu) šķīdumu. Pēdu mērcēšanai noder arī galda sāls šķīdums. Jāņem divas tējkarotes sāls uz puslitru silta ūdens. Pēdas tajā jātur 10-15 minūtes, bet pēc tam rūpīgi jānoslauka. Sāls iznīdē sēnes un samazina svīšanu.

► Vēl viens mājas līdzeklis ir kanēlis (Daalchin). Uzvāra 4 tases ūdens, pievie­no 8-10 sadrupinātas kanēļa standziņas un 5 minūtes vāra uz lēnas uguns. Atstāj slēgtā traukā, ļauj ievilkties 45 minūtes un pēc tam izmanto pēdu vannošanai.

Bojātām vietām viegli pieskaras ar spirtā samērcētu kokvilnas vates piciņu un ļauj ādai nožūt. Tikpat iedarbīga ir alojes (Aloe vera) gela, ābolu sidra, etiķa un medus izmantošana.

Aktīvi uz sēnēm iedarbojas ajoene, ko satur ķiploki. Tā sastāv no trijām alicīna molekulām. Sēnes skartās vietas var ieberzēt ar svaigu ķiploku daiviņu. Otra metode ir svaigas saberztas ķiploku masas uzlikšana uz slimajām vietām. Pēc pusstundas kājas jānomazgā. Lai iegūtu vēlamos rezultātus, procedūra

jāatkārto katru dienu divas nedēļas. Ja jūtama dedzināšana, ķiploku masa jā­nomazgā un jālieto atšķaidīta ķiploku sula. Līdzīga iedarbība ir sīpolu sulai.

•       Efektīvs līdzeklis pret sēnēm un niezi ir mahaa marichyaadi tailam - ājur­vēdas eļļa, kas satur melnos piparus un citas iedarbīgas sastāvdaļas. Skartās vietas ierīvē ar šajā līdzeklī samērcētu vati vairākas reizes dienā. Pēc 3-5 ne­dēļām problēma parasti izzūd.

•       Jālieto veselīgs uzturs. Jāizvairās no ēdieniem ar augstu cukura saturu, ieskaitot neatšķaidītas augļu sulas. Vairākas reizes dienā jāēd biezpiens un ar veselu graudu produktiem jāuzņem pietiekami daudz B grupas vitamīnu, lai veicinātu normālas mikrofloras atjaunošanos, kā arī cīnītos pret infekciju antibiotiku lietošanas gadījumā.

•       Dadrughna lepa (ārīgi) un gandhaka rasaayana (iekšķīgi) ir divi no tradi­cionālajiem ājurvēdas medikamentiem, ko parasti paraksta, lai ārstētu atlēta pēdu. Šī slimība labi padodas ājurvēdas ārstēšanai, ja vien izpilda kursu līdz galam arī tad, ja pašam šķiet, ka āda ir atbrīvojusies no sēnes, citādi infekcija var atjaunoties.

10. VARŽACIS UN TULZNAS

Visbiežāk varžacis un tulznas ir maksa par nevērību pret pēdām. Varžacis un tulznas ir samērā līdzīgas, tomēr atšķiras vietas, kur tās izveidojas.

Varžacis rodas virs kāju pirkstu kauliņiem un ādā starp kāju pirkstiem. Varž­acis ir cietas, sāpīgas un apaļas. Stipro sāpju dēļ cilvēkiem rodas pārmaiņas stājā un gaitā. Šīs pārmaiņas savukārt rada sāpes potītēs, mugurā, gūžās vai ceļos.

Tulznas var rasties jebkurā ķermeņa daļā, kas pakļauta pastāvīgam spiedie­nam vai kairinājumam. Visbiežāk tās ir uz pēdas spilvena vai papēža, uz rokām vai ceļgaliem. Tulznas ir biezi, nesāpīgi ādas sabiezinājumi.

Liela tulzna uz kājas īkšķa kauliņa jeb bunions bieži rada sāpīgu iekaisumu īkšķa virspusē. Šķiet, ka tendence veidoties šādai tulznai ir iedzimta, bet, ja nav spiediena uz īkšķi, tā var arī nekad nerasties.

Sievietēm šādas problēmas rodas biežāk nekā vīriešiem. Iespējams, tas ir tādēļ, ka viņas valkā gan augstpapēžu apavus, gan pēdai nepiemērotus apavus.

cēloņi

Varžacis un tulznas veidojas kā aizsargs ādai, kura tiek atkārtoti saspiesta, berzēta vai kairināta. Visbiežākie to rašanās iemesli ir pārāk šauri vai vaļīgi apavi, augstpapēžu apavi, ciešas zeķes, kāju pirkstu deformācija, ilgstoša kāpšana lejup

no kalna, ilga stāvēšana vai iešana pa cietu pamatni. Tulznas var radīt arī darbs

vai vaļasprieks, kura dēļ ir pastāvīgs vai atkārtots spiediens uz vienu un to pašu

ķermeņa vietu.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Varžaču un tulznu gadījumā parasti nav nepieciešama ārsta palīdzība, ja vien nav diabēts, slikta asinsrite vai citas problēmas, kas sarežģī pašpalī­dzību. Svarīgi ir vērsties pie ārsta, ja ir plīsusi varžacs vai tulzna, jo tad var notikt inficēšanās. Par infekciju liecina strutu vai caurspīdīga šķidruma izdalīšanās no varžacs.

•       Svarīgākā ir profilakse, tādēļ ir jānovērš nevēlams spiediens uz noteiktām pēdas vietām. Lai to mazinātu, pret skartajām vietām apavos var ielikt pakav- veida gumijas polsterus, kokvilnas vati, aitas vilnu vai kādus citus ieliktņus.

•       Jāatbrīvojas no neērtiem apaviem, īpaši, ja tie saspiež kopā pirkstus. Jāizvēlas apavi, kuriem ir plats purngals un zems papēdis. Pērkot jaunus apavus, tie ir jāpielaiko, nostājoties kājās. Labāk apavus iegādāties dienas beigās, kad kājas, iespējams, ir pietūkušas.

•       Viegla metode, kā cīnīties pret varžacīm, ir pēdu mērcēšana 5—10 minūtes remdenā, tīrā ūdenī vai ūdenī, kam pievienots Karlsbādes sāls. Pēc tam ar pumeku viegli katru reizi noberž atmirušo ādu. Tad pēdas ieziež ar rīcineļļu, lai to āda būtu mīksta.

•       Samērcē mazu auduma gabaliņu etiķī, aptin ar to kāju pirkstu un atstāj to uz diennakti. Varžacs izkrīt laukā ar visu sakni. Cits variants ir mērcēt pēdas seklā traukā ar siltu ūdeni, kam pievienota puse tases etiķa. Varžacis un tulznas pēc tam berzē ar tīru pumeku vai labas kvalitātes ūdensizturīgu smilšpapīru.

•       Pēdas 15 minūtes tur siltā ūdenī, pēc tam pie varžacs piesien nelielu citrona mizas vai gatava banāna mizas gabalu ar iekšpusi pret tulznu un atstāj visu nakti. Parasti varžacs izzūd trīs dienu laikā.

•       Uz varžacīm var uzlikt arī negatavas papaijas vai zaļu vīģu (anjeer) piensulu, zaļu kartupeļu masu, lakricas (mulethi) pastu vai eļļu, kas ekstrahēta no Indijas riekstu (kaaju) čaumalām.

•       Ājurvēdā rekomendē uzlikšanai uz varžacīm vai tulznām pastu, kas pagata­vota no vienas tējkarotes alojes (Aloe vera) gela un pustējkarotes kurkumas. Pēc pastas uzlikšanas pēdu apsaitē un pastu atstāj uz nakti. Katru rītu pēdas 10 minūtes jāmērcē siltā ūdenī un katru dienu tās jāmasē ar sinepju eļļu. Palīdz arī kaaseesadi taila aplikācija.