Lūka un dzīvības uguns

Soraija gaidīja viņus pie rododendru krūmiem tik nevainīgā paskatā, kas viņai bija tik neparasts, ka Lūkam uzreiz radās aizdomas, ka viņai kaut kas padomā. "Kas te notiek?" viņš iesāka, bet tad mainīja kursu. "Lai nu paliek," viņš turpināja. "Mēs šķiežam laiku. Dodamies, ja?"

"Reiz sensenos laikos," Soraija sapņaini iesāka," bija kāda indiāņu cilts, ko sauca Karaoke. Viņiem nebija Uguns, tāpēc viņi bija klusi un nosaluši un nekad ne noti nedziedāja."

"Šis nav īstais brīdis pasakām," Lūka noteica, bet Soraija nelikās par viņu ne zinis un turpināja.

"Uguni bija radijusi labdabīga būtne Ekoaraks," viņa sacīja tajā pašā sapņainajā, melodiskajā balsī, kura, Lūkam bija jāatzīst, bija skaista balss — tieši tāda balss kā viņa mātei, tāpēc tajā bija patīkami klausīties, "bet viņš bija paslēpis to muzikālā lādītē un atdevis to paglabāt divām vecām raganām, kurām bija pavēlēts nekādā gadījumā nedot to Karaokei —"

"Es ceru, ka visā tajā ir kaut kas svarīgs," Lūka nedaudz rupji pārtrauca, bet Sunītsultāne par to tikai pasmaidīja, jo, galu galā, pie Ūdriem tā bija ierasta lieta.

"Koijots nolēma, ka viņš nozags Uguni," viņa stāstīja tālāk.

Suns Lācis sarosījās. "Vai šis ir stāsts par varonīgu prēriju suni?" viņš cerīgi iejautājās.

Soraija nelikās par viņu ne zinis. "Viņš dabūja Lauvu, Lielo Lāci, Mazo Lāci, Vilku, Vāveri un Vardi sev palīgos. Viņi izkārtojās starp raganu telti un Karaoke ciematu un gaidīja. Koijots lika vienam Karaoke indiānim apciemot raganas un uzbrukt to teltij. Kad viņš tā izdarīja, tās abas iznāca ārā ar savām slotām un metās viņam pakaļ, dzenot viņu prom. Koijots ieskrēja iekšā, ar purnu atvēra kastiti, nozaga degošo pagali un skrēja. Raganas, ieraudzījušas to skrienam ar Uguni, aizmirsa par indiāni un tā vietā metās pakaļ Koijotam. Koijots skrēja kā vējš un, kad bija noguris, nodeva degošo koku Lauvam, kurš aizskrēja līdz Lielajam Lācim, kurš aizskrēja līdz Mazajam Lācim, un tā tālāk. Beigās Varde norija Uguni un ienira upē, kur raganas nevarēja tikt tai līdzi, un tad tā izlēca ārā otrā upes krastā un izspļāva uguni Karaoke ciematā uz sausas malkas, un Uguns sprakšķēja un dega, un liesmas pacēlās augstu debesīs, un visi uzgavilēja. Drīz vien atgriezās indiānis, kurš bija iegājis raganu teltī (kamēr tās dzenāja koijotu) un nozadzis muzikālo lādīti, un pēc tam Karaoke ciematā bija silti, un visi visu laiku dziedāja, jo burvju muzikālā lādīte bez apstājas spēlēja populāru dziesmu izlasi."

"Oke-e-ei," Lūka šaubīdamies noteica. "Stāstiņš ir gana jauks, bet..."

Tad no rododendru krūmiem izsoļoja Koijots, Mežonīgs un Rietumniecisks no skata un gatavs nepatikšanām. Buenas

г

dias, puis, viņš vēsi novilka. Mana draudzen, proti, Sunīt-sultāne, minēja, ka tev noderētu palīdzība. Ja man prasītu, es teiktu: jo vairāk palīdzības, jo labāk. Viņš pašpārliecināti, vilciski nosmējās. Paklau, Uguns Zagli. Pa uguns zagšanas līniju nevienam nav tād pieredz kā man, izņemot varbūt kādu indvīdu — un tas ar bij viens liels indvīds —> bet pēc tā, kas viņu piemeklēja pēdējā reizē, viņš vairs nav pieejams. Neko nepadarīs. Laikam noraustījās.

“Kas notika?" Lūka pavaicāja, īstenībā nemaz negribēdams zināt.

Savāca viņu, Koijots sacīja tieši. Iekūlās tā, ka visu viņa lielo indvīdu piesēja pie klints. Si, senor. Izšļaukus pamests nežēlīgo žēlastībai. Ērglis ņēmās caurām dienām gremot tā aknu, un tad tā akna ņem un pa nakti savācas un ataug no jauna, pateicoties Trej-Dž maģijai, lai tam Ērglim būtu, ko gremot līdz laika beigām. Gribi vēli

"Nē, paldies," Lūka sacīja, ne pirmo reizi nodomādams, ka tas vairs galīgi nav viņam pa spēkam. Taču viņš runāja daudz drosmīgāk nekā jutās un turpināja. "Un vēl," viņš sacīja, "kaut kas nav kārtībā, atklāti sakot. Man visi visu laiku stāsta, ka šī Uguns nekad neesot nozagta visā Burvju Pasaules vēsturē. Tagad tu man stāsti, ka tu to nozagi, Koijot, un tas vecais, par ko tu runāji, tas arī to laikam nozaga. Tad kā ir istenībā? Vai visi man visu laiku melojuši un patiesībā nozagt Uguni ir vieglāk, nekā to kāds atzinis?"

Soraija atbildēja: "Mums vajadzēja tev to visu labāk izskaidrot. Netētukam jau pašā sākumā vajadzēja visu izdarīt pareizi, un man ari. Tu pamatoti jūties tik apbēdināts. Tātad patiesība ir tāda. Burvju Pasaule dažādos laikos un vietās ir pastāvējusi dažādos apveidos un saukta daudzos dažādos vārdos. Tā mainijusi savu atrašanās vietu, ģeogrāfiju un likumus, gluži tāpat kā Reālās Pasaules vēsture virzījusies no laikmeta uz laikmetu. Tiesa, vairākos no tiem laikiem un vietām Uguns Zagļiem izdevās veiksmīgi aizbēgt ar Dievu Uguni. Bet, kopš Burvju Pasaule pieņēmusi pašreizējo apveidu, šajā