Mollija Mūna aptur pasauli

-Jā, atbildēja Mollija, pametot skatienu atpakaļ. Pēc brīža viņš nomierināsies, viņš tikai pārāk ilgi ir sabijis lidmašīnā.

Reģistrators uzlūkoja piecus bērnus savā priekšā.

-     Baidos, ka nevarēšu jūs reģistrēt, līdz neieradīsies kāds atbildīgs pieaugušais.

Uhhh, noņurdēja Mollija. Ja godīgi, tad mēs esam tikpat atbildīgi, cik viņi. Un, lai nevajadzētu vairs šķiest laiku, viņa notvēra avokado vīra skatienu, līdz tas bija gatavs darīt tieši to, ko prasīja meitene. Tad viņa sadalīja, kur kurš gulēs. Mollija nolēma, ka Nokmans dzīvos viesnī­cas numurā, bet pārējie iekārtosies namiņos ārā.

Kamēr reģistrators paklausīgi smaidīja, ieradās Trinklberijas kundze. Viņa bija aizkavējusies, jo liftā braukusi kopā ar slaveno aktieri Kosmosa Dūzi. Viņa bija tam se­kojusi līdzi uz veselības telpām septītajā stāvā, kur bija vērojusi, kā slavenība min velotrenažiera pedāļus. Mollija noprata, ka Trinklberijas kundzei patiks Chateau Marmoset.

Nokmans paņēma sava numura atslēgu un ar papagai­ļiem un bagāžu virzījās augšup pa kāpnēm. Pārējie sekoja nesējam ārā no ēkas.

Dārzos, kur tagad jau bija satumsis, tērauda sildītāji kā augsti, strupi lietussargi pludināja siltumu uz viesiem, kas sēdēja pie galdiņiem zem tiem.

Ejot pa līkumainajiem celiņiem starp atraitnīšu podiem, Mollija uztvēra sarunu drumslas:

"Stīvs saka, ka viņam patīk tavs scenārijs, bet viņš vē­las, lai režisors ir Spelkmans. Tad Tinsel Films būtu gatavi uzņemt filmu."

"Bet Spelkmans taču ir nejēdzīgs. Viņa filmas ir draņ­ķīgas. Viņš nespēj panākt, lai aktieri tēlotu. Ak nē, tas ir šausmīgi!"

"Tā ir vienīgā iespēja, Rendij."

"Tu šai lomai esi ideāla, Sāra."

"Bet es vairs negribu tēlot nopietnas lomas. Es esmu jautra," ļoti nopietni atbildēja Sāra.

"Tagad klausies, Barbara! Es negribu, lai kāds, kurš ēd gaļu, ieveido man matus vai taisa manikīru, vai dara ko citu. Vai tas ir skaidrs? Es negribu sev blakus to slikto enerģiju."

"Labi, Bleik."

"Ko tu vilksi mugurā Akadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, Džina? Atceries, ka to skatās cilvēki visā pa­saulē!"

"Tik maz, cik vien iespējams. Es gribu būt televīzijas ekrānos, un lai no manis redz tik daudz, cik iespējams."

Viņi gāja uz priekšu pa džungļainu taku, virs kuras ka­rājās šalcoši palmu zari un gar malām auga papardes. Trinklberijas kundzes un Rodžera namiņš atradās blakus sauļošanās dārzam, kur ūdenskritums pa akmeņu kas­kādēm gāzās lejup peldbaseinā. Rodžers papliķēja platlapaina koka stumbru, un viesnīcas papagailis uzķērca viņam no sava būra.

Pārējie turpināja sekot nesējam pa šauru taciņu ar ak­mens pakāpieniem līdz pašai augšai, kur nonāca pie pa­saulē labākā namiņa.

Mājiņa šķita ideāli piemērota Petulai, jo tās priekšā bija ar žogu apjozts mauriņš un koka vārtiņi. Tā bija moderna taisnstūrveida celtne ar stikla fasādi. Iekšpusē liela dzī­vojamā telpa ar stūra dīvānu un televizoru, tās vienā pusē atradās neliela virtuves zona.

Ja kaut ko gatavosiet, kāds pēc tam atnāks un visu novāks, teica nesējs. Bet, protams, ja nevēlaties ga­tavot paši, jebkurā laikā varat izmantot viesnīcas pakal­pojumus.

Uz letes atradās groziņš, pilns čipsu un saldumu.

-     Groziņa krājumus mēs atjaunosim, kad vien vēlēsie­ties.

Džemma sāka šķirstīt ādā iesieto viesnīcas prospektu.

-     Skatieties tik! Te ir viesnīcas videonoma, un tajā ir simtiem filmu. Un mūzika… Nākamās desmit minūtes Džemma pavadīja pie telefona, apzvanot pārējos bērnus. Tad viņa deva rīkojumus viesnīcas apkalpošanas dienes­tam, un pēc divdesmit minūtēm uz paplātēm zem sudraba vākiem tika atnestas vakariņas. Steiki, čipsi, piena kok­teiļi, un, tā kā viesnīcā nebija apelsīnu biezsulas koncen­trāta, Mollija pasūtīja granātābolu sīrupu. Apkalpotāja pa­skaidroja, ka tas izgatavots no granātāboliem un ir augļu sīrups, kas jāšķaida ar limonādi, bet, ja to sajauc ar ingveralu, amerikāņi sauc to par Šērlijas Templas kokteili.

Mollija sūca granātābolu koncentrātu no ledus gabali­ņiem pilnas glāzes. Meitene atminējās, ka Šērlija Tempļa kā bērns bija zvaigzne jau trīsdesmitajos gados, un tas lika viņai atcerēties Deivlnu Natelu. Mollija cerēja, ka viņa ir drošībā, lai kur mazā zvaigzne arī būtu. Tad viņa gāja apguldīt Džemmu un Geriju.

Mollija pamodās nakts vidū, jo viņas ķermenis domāja, ka ir jau rīts. Braiersvilā tagad jau bija desmit no rīta. Viņai bija grūti atkal iemigt, jo Gerija peles skrēja savā grabošajā ritenī un ārā skaļi čīkstēja kāds koks.

Viņa vēlējās, kaut varētu šajā augstākās klases vies­nīcā izbaudīt brīvdienas, nevis doties kādā nezināmā uz­devumā. Primo Sella izsekošana bija šķitusi bīstama jau mājās. Tagad tā pie viena likās arī neiespējama. Mollija apsvēra, ko tieši viņai un Rokijam vajadzētu darīt tagad, kad viņi atrodas Sella teritorijā. Pats svarīgākais noteikti bija noskaidrot, vai Sells ir vainojams Deivīnas Natelas nolaupīšanā, un, ja tā ir, tad uzmeklēt meiteni.