Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

Jo pretīgāk runāja Heizla, jo vairāk viņas banda ķiķināja un to uzmudināja. Draudzīgie septiņus un sešus gadus ve­cie Džemma un Gerijs, kas klusi sēdēja pie vēl viena maza galdiņa blakus ēdamtelpas durvīm, sāka justies neveikli. Viņiem nepatika noskatīties uzbrukumā Mollijai, bet viņi vēl bija pārāk mazi, lai tai palīdzētu.

Vai arī kāds zemnieks tev uzbruka, jo tu izskaties pēc spokacainas žurkas? minēja kaulainais Rodžers Fibins.

-     Vai ari žurka uzbruka tev, jo tavas sasvīdušās rokas smird, piebalsoja muskuļotais Gordons Boilss.

-    Vai arī jūs ar Rokiju sēdējāt krūmos un plānojāt kā­zas? zobojās Heizla.

Pēkšņi Mollija pasmaidīja. Šo smaidu radīja sajūsma dziļi viņā, cerības, ko bija viesusi hipnozes grāmata. Jau tagad viņa sapņoja par to, ko varēs izdarīt, ja ar grāmatas palīdzību iemācīsies hipnotizēt cilvēkus. Tad lai Heizla un viņas bars labāk piesargās. Nesacījusi ne vārda, Mollija piecēlās un izgāja no telpas. Viņa nespēja nociesties, ne­apskatījusi grāmatu. Taču līdz tam vēl nācās pagaidīt.

Pēc tējas visiem bērniem bija jāatpūšas gultā, izņemot tos, kuriem bija atļauts mēģināt uzstāšanos Braiersvilas bērnu talantu konkursā. Mollijai niezēja nagi sākt lasīt hipnozes grāmatu, taču viņa nevarēja atļauties riskēt, jo Sintija blakusgultā lasīja komiksu.

Minūtes vilkās. Mollija dzirdēja Rokija piesmakušo balsi un atkal nodomāja, ka viņš varētu uzvarēt konkursā, taču vēl joprojām dusmojās par viņa teikto, tāpēc negāja draugu satikt. Tad sekoja mājasdarbu stunda. Šis izskatījās pēc īsta mājasdarbu gada.

Aderstones jaunkundzes pulkstenis ar dzeguzi nosita seši. Sanāksmē Mollija no visas sirds centās neredzēt Ro­kiju un Rokijs ignorēja Molliju. Pēc tam kad ierakstītas ērģeļmūzikas pavadījumā bija nodziedāta himna, Adersto­nes jaunkundze, kurai padusē vaukšķēja izlutinātā un pār­barotā mopsene, sniedza dažus paziņojumus. Pirmais bija tāds, ka Mollijai nedēļu jāuzkopj telpas ar putekļsūcēju, jo viņa nav noskrējusi krosu. Otrais vēstīja, ka nākamajā dienā ieradīsies amerikāņu viesi.

-    Viņi būs klāt četros. Atgādināšu, ka viņi vēlas adoptēt kādu no jums, lai cik dīvaini tas ari būtu. Ja atminaties, pēdējie amerikāņi, kas šeit ieradās, devās projām tukšām rokām. Šoreiz nepieviliet mani. Es vēlos tikt vaļā vismaz no viena. Viņi negrib adoptēt netīrus, blusu sakostus žurkulēnus. Aderstones jaunkundzes skatiens nolaidās uz Mollijas galvas. Tā ka sakop visu. Tiks izvēlēts vienīgi adopcijas cienīgs bērns. Dažiem no jums, protams, tas nav jāatgādina.

Ikviens bērns telpā izjuta priecīgas trīsas, dzirdot šos jaunumus. Mollija pamanīja cerību dzirkstīti pat Heizlas acis.

Vakariņās Mollija sēdēja viena pati un ēda rīvētu ābolu.

Beidzot, kad viņai jau šķita, ka tūlīt pārsprāgs no ziņkā­res, pagadījās brīdis, kad guļamistaba bija tukša. Ātri pa­ķērusi grāmatu no matrača apakšas, viņa paslēpa to veļas somā un devās meklēt kādu vietu, kur mierīgi palasīt.

Hades grieķu valodā nozīmē "elle". Bāreņu namā par Hadesu sauca ne visai bieži apmeklētās veļas mazgātavas telpas, kas atradās dziļi ēkas pagrabā. Tagad Mollija devās uz turieni, izlikdamās, ka viņai ir kaut kas jāizmazgā.

Pagrabs bija tumšs un appelējis, tā griesti zemi. Gar sie­nām stiepās aprūsējušas caurules, uz kurām žuva veļa un drēbes. Pagraba attālajā galā bija dažas vecas porcelāna iz­lietnes ar kaļķu klātiem aizbāžamiem notekcaurumiem tajās bērni mazgāja savu netīro apģērbu. Mollija uzmek­lēja siltu vietiņu zem spuldzes aiz dažām žāvēšanas cauru­lēm un, vai plīstot priekšnojautās, parakājās veļas somā.

Visu mūžu Mollija bija ilgojusies būt īpaša. Viņa bija iztēlojusies, ka ir īpaša un kādu dienu ar viņu atgadīsies kaut kas brīnumains. Dziļi iekšienē viņa juta, ka kādu dienu izšķilsies spožā Mollija Mūna un pierādīs visiem Hārdvikas namā, ka viņa tiešām kaut kas ir. Iepriekšējā dienā viņa bija jutusi, ka jānotiek kaut kam svarīgam. Varbūt šis svarīgais notiks dienu vēlāk.

Visu vakaru Mollija bija prātojusi, vai šī grāmata liks viņas sapņiem kļūt par īstenību, un domas rosījās satrau­kumā par to, ko grāmata varētu viņai iemācīt. Varbūt fan­tāzija bija aizgājusi par tālu. Tā nu viņa satraukuma trīsās mulsi un lēni pacēla vecās grāmatas sauso ādas vāku. Tas čīkstot atvērās.

Te nu bija titullapa.

HIPNOZE Senlaiku māksla, ko skaidrojis…

Mollija pāršķīra nākamo lappusi. Tas, ko meitene iz­lasīja, lika viņai notirpt no galvas līdz kājām.

Dārgais lasītāj,

Laipni lūdzu brīnumainajā hipnozes pasaulē un apsveicu Tevi ar to, ka esi pieņēmis gudro lēntumu atvērt šo grāmatu. Tagad Tu dosies neiedomājamā ceļojumā. Ja letosi turpmāk sniegtos gudrības tīrradņus praksē, Tu secināsi, ka pasaule ir pilna brīnumainu iespēju. Laimīgu ceļu, un lai Tev veicas!

Ar cieņu Doktors II. Logans Braiersvilā 1908. gada 3. februārī

Mollija pārsteigta ievēroja, ka doktors Logans nāk no Braiersvilas. Tas bija kas ārkārtējs, jo miegainajā pilsē­tiņā nebija pārāk daudz interesantu cilvēku, ar kuriem lepoties.

Viņa nepacietīgi pāršķīra lappusi.

IEVADS