Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

Tiklīdz viņa atradās drošā attālumā, Mollija izvilka krūzi, kurā ūdens no verdoša bija kļuvis ļoti karsts, un ielika tajā termometru. Sirdij sitoties, viņa vēroja, kā ceļas dzīv­sudraba stabiņš. Trīsdesmit deviņu grādu temperatūrai vajadzētu pārliecināt Aderstones jaunkundzi, ka Mollija nejūtas īpaši labi. Bet, lai būtu pavisam droša, meitene atplēsa kečupa paciņu, pēc tam ielika to atpakaļ kabatā. Tagad Mollija sāka nervozēt, un tas lika viņai justies ļoti drebelīgai, gaidot, kā īstenosies plāna beigu daļa.

Vēl pēc brīža viņa sadzirdēja sūkāšanas skaņas un Ader­stones jaunkundzes soļus. Mollija nokāra galvu, cenzda­mās izskatīties tik slima, cik vien iespējams. Aderstones jaunkundze ienāca un, nesakot ne vārda, rupji izrāva ter­mometru no Mollijas mutes.

Mollija dziļi ieelpoja. Kad Aderstones jaunkundze no­stūma acenes līdz pašam deguna galiņam, lai pārbaudītu termometru, Mollija sāka tēlot. Aderstones jaunkundz, viņa gārdza, krampjos raustoties, man tiešām šķiet, ka esmu slima.

Aderstones jaunkundze izskatījās tā, it kā viņas priekšā būtu smirdošs sesks. Viņa nepacietīgi meklēja pēc bļodas. Kur tad ir…? viņa sāka jautāt. Tad viņa to pamanīja uz trauku skapja, kur Mollija bija to nolikusi.

Mollija sāka rīstīties. Vēēēē! un, kamēr Aderstones jaunkundze pakāpās uz ķeblīša, lai sadabūtu bļodu, Mol­lija paņēma mutē nedaudz kečupa un ūdens. Kad Adersto­nes jaunkundze nokāpa no ķeblīša ar bļodu rokā, Mollija jau bija tam gatava.

Viņa saķēra bļodu. Vēēēē! Sārtie viltus vēmekļi iz­šļācās pa skārda bļodas dibenu. Vēl pēc dažiem elpas kam­pieniem vēēēē, ēēē! Mollija bija apmierināta, ka izrāde ir izdevusies ļoti pārliecinoši.

Man ļoti žēl, Aderstones jaunkundz, viņa vārgā balsī izdvesa.

Aderstones jaunkundze izskatījās izbijusies. Pakāpusies soli atpakaļ, viņa vēlreiz pārbaudīja termometru. Savāc visas savas mantas, rītatērpu, zobu birs… Aderstones jaunkundzes balss aprāvās. Vārdu sakot, savāc visu savu mantību. Tad dodies uz ambulanci. Tev ir trīsdesmit de­viņu grādu temperatūra. Es tev ticu. Cerams, ka tas ne­piemetīsies mums visiem. Un izmazgā to netīro bļodu. Paņem to sev līdzi augšā.

Mollijai gribējās skaļi kliegt un lēkt gaisā, tik priecīga viņa bija par to, ka izdevies apmuļķot Aderstones jaun­kundzi, taču viņa to neizrādīja. Meitene sērīgi aizvilkās atpakaļ uz guļamistabu, uzvilka plāno rītatērpu un apāva čības, pēc tam no atvilktnes paņēma džemperi un paķēra somu, kurā, protams, atradās hipnotizēšanas grāmata. Pēc tam viņa devās ar zaļu linoleju klātajā kāpņu telpā, kas veda uz ambulanci.

Tā nebija īsta ambulance ar daudzām palātām un gul­tām. lā bija tikai viena telpa Hārdvikas nama bēniņos, tālu prom no guļamtelpām un tieši virs Aderstones jaunkun­dzes dzīvokļa. Viņa pagāja garām Aderstones jaunkundzes kāpņu laukumiņam, ko rotāja mahagonija koka mēbeles un pašas jaunkundzes portrets. Violetais Petulas spilventiņš gulēja uz grīdas, tam blakus vāļājās nelieli krama un gra­nīta gabaliņi. Petulai patika pasūkāt akmeņus un pēc tam tos izspļaut. Blakus akmeņiem atradās šķīvis, pilns šoko­lādes cepumu.

Mollija devās vēl stāvu augstāk uz ambulanci. Viņa at­vēra durvis, un, tā kā novembra diena bija padevusies sau­laina, viņai likās, ka iekšā ir silti. Putekļi peldēja gaismas staros, kas nāca no loga, un uz palodzes gulēja beigtas mušas. Pie nodzeltējušās sienas bija novietota metāla gulta. Mollija novāca no matrača šausminošo paliktņa plēvi, jo viņa taču nebija domājusi pieslapināt gultu, un no jauna uzklāja kokvilnas palagus un abas segas. Tad viņa iekār­tojās ērtāk un sāka lasīt.

Mollija nolēma izlaist pirmo nodaļu "Praktizēšana ar sevi", jo bija nepacietīga un uzskatīja, ka jau ir pavadījusi daudzus gadus, sapņojot un ieejot transā. Viņa uzreiz pie­vērsās otrajai nodaļai.

DZĪVNIEKU HIPNOTIZĒŠANA

Tagad, kad esi apguvis mākslu nonākt transā, tu esi ga­tavs hipnotizēt kādu dzīvnieku. Hipnotizēt dzīvniekus ir sa­režģīti tas ir sarežģītāk par cilvēku hipnotizēšanu. Taču tad, kad tu būsi sasniedzis "saplūsmes izjūtu", hipnotizējot dzīvnie­kus, tu apzināsies, ko nozīmē "saplūsmes izjūta", hipnotizējot cil­vēkus, un tas tev varētu foti noderēt.

Ja tu nepanāc "saplūsmes izjūtu", dzīvnieki un cifvēki ne­tiek pilnībā hipnotizēti.

Pirmais solis: nokļūsti transā pats.

Otrais solis: transā domā par dzīvnieku (suni, kaķi, fauvu), kuru gatavojies hipnotizēt. Domā par šī dzīvnieka būtību. Cen­ties pats kfūt par šo dzīvnieku.

Mollija aizvēra grāmatu un noslēpa to zem segas. Viņa vēroja gaismas rotaļas uz dzeltenās sienas un sāka ieiet transā kādā miglainā nogāzē, kas veda projām no ap­ziņas un dziļi prāta dzīlēs. Drīz vien viņa jau jutās tālu prom, visu apkārtējo priekšmetu kontūras izplūda, skaid­rus apveidus saglabāja vienīgi lampa pie sienas. Tad Mol­lija aizvēra acis un, sekojot grāmatas padomam, sāka domāt par kādu noteiktu dzīvnieku. Vienīgais dzīvnieks bāreņu namā bija Aderstones jaunkundzes kucīte Petula. Viņa tad ari bija Mollijas pārdomu priekšmets.