Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

"Domā par šī dzīvnieka būtību. Centies pats kļūt par šo dzīvnieku." Doktora Logana vārdi plūda caur Mollijas ap­ziņu.

Petulas būtība. Mollija koncentrējās uz samtaino mopseni. Tā bija kuce ar ļaunu raksturu, izlaista un izlutināta, pārbarota un slinka. Kāpēc viņai piemita tik ļauna daba? Viņa bija vienīgais Mollijas jebkad sastaptais suns, ku­ram allaž bija slikts garastāvoklis. Mollija viņu iztēlojās stingro, melnspalvaino ķermeni, līkās priekškājas, kurām saliekties bija licis pārbarotais augums, augšup saslieto asti, sažmiegto purnu, balto zīmi uz pieres, rūkšanu, sma­kojošo elpu, izvalbītās acis. Transā Mollija ielūkojās Pe­tulas trulajās, ūdeņainajās acīs. Viņa gāja arvien tuvāk, līdz Petulas acis jau bija tik lielas kā biljarda bumbas, tad kā basketbola bumbas un pēc tam jau kā lielās, melnās vingrošanas bumbas. Un pēc tam šķita, ka Petulas acis piepūšas līdz divu lielu gaisa balonu apmēriem. Mollijas prāts tiem pakļāvās, un viņa ieslīga Petulas suņa prātā.

Viņa jutās kā suns. Viņa izjuta savas četras ķepas, ausis, ļoti jutīgo purnu. Viņa saoda šokolādes cepumus uz gridas sev blakus, tāpat kā appelējušo samta spilvenu zem sevis. Tas bija savādi. Viņa tiešām saoda Petulas spalvām pārklāto spilvenu. Pēc tam viņa jutās tumīga, uzpūtusies un pārēdusies. Viņai bija nelabi no šokolādes cepumiem, ar kuriem Aderstones jaunkundze viņu baroja. Au! Tas tiešām nebija labi. Mollija pēkšņi apjēdza, kā jūtas Petula, un gandrīz līdzjūtīgi ierūcās pati.

Mollija sadzirdēja, ka Aderstones jaunkundzes pulk­stenis ar dzeguzi kaut kur tālumā nosit astoņi, un atvēra acis. Tad tāpēc Petula bija tik īgns un naidīgs suns. Viņai vienkārši sāpēja vēders no tik liela daudzuma cepumu.

Mollijai šķita, ka viņas apziņā pēkšņi atvērušās kādas durvis. Pārsteidzoši bija tas, ka viņa pēkšņi tik viegli spēj izprast Petulu. Un viņa domāja ari par to, kādas gan pras­mes vēl varētu viņā slēpties. Prasmes, kuras izmantot varētu palīdzēt doktora Logana grāmata. Ja vien Mollijai izdotos apgūt visas nodaļas tik ātri kā šo, viņa drīz vien jau būtu liela speciāliste.

Uz mirkli Mollija saminstinājās. Patiesībā viņa vēl neko nebija izdarījusi. Varbūt viņa kļūdaini bija iztēlojusies Petulas izjūtas. Mollija nepacietīgi atkal atvēra grāmatu. Drīz viņa redzēs, vai tiešām ir iespējams hipnotizēt suni. Atlika tikai izpildīt trešo soli.

SESTĀ NODAĻA

Kad visi bija devušies uz skolu, Mollija izdzirdēja slimnieku izolatoram negribīgi tuvojamies Adersto­nes jaunkundzes soļu klaudzoņu. Aderstones jaunkundze bija atvieglota, redzot, ka Mollija ir iemigusi. Aizspiedusi degunu, viņa šķērsoja telpu un atstāja uz Mollijas galda zīmīti.

Tā kā tev, Visticamāk, ir kaut kas lipīgs, tu nedrīksti kontaktēties ar citiem, līdz tev kļūs labāk. Kad spēsi kaut ko ieēst, ej uz virtuves gaiteni un pasauc. Ednu. nekādā gadījumā neej uirtuvē un neelpo uīrsū ēdienam.

Te ir termometrs. Kad tev klļūs labāk un temperatūra būs nokritusies līdz normālai 37.5 grādiem -, tea jāatgriežas savā guļamtelpā un jāiekļaujas parastajā grafikā. Es sagaidu, ka tu tad atgriezīsies pie novārtā pamestajiem. tīrīšanas pienākumiem.

Aderstones jaunkundze

Sūkādama zobu protēzes, Aderstones jaunkundze devās lejup savā dzīvokli, lai iebaudītu rīta šerija glāzi. Viņa se­cināja, ka diena līdz šim ir bijusi īpaši nogurdinoša, tāpēc ielēja sev divas. Pēc neilga laika Mollija saklausīja viņas soļu gurkstēšanu uz grants celiņa. Kad ar čīkstoņu atvērās dzelzī kaltie vārti, Mollija tieši laikā paguva paskatīties pa logu, lai ieraudzītu, kā Aderstones jaunkundze tuntulē uz savu minibusiņu. Viņa kaut kur devās, bet bez Petulas.

Tagad Mollijai pavērās iespēja eksperimentēt! Viņa aši iz­lasīja trešo soli nodaļā par dzīvnieku hipnotizēšanu.

Dzīvnieka būtības izdibināšana var prasīt ilgu laiku, taču nepadodies. Atrodi "balsi", kuru dzird tavs dzīvnieks.

Nu labi, to Mollija jau bija izdarījusi. Viņa bija rūkusi gluži tāpat kā Petula.

Ceturtais solis. Uzlūko dzīvnieku, lēni tam tuvojoties,ja tas ir nepieciešams. Atceries dzīvnieka "balsi", lēni un rāmi atkārto to. Iemidzinoši atkārto dzīvnieka balsi, līdz tas nokļūst transā. Var izmantot svārstu. (Visiem hipnotizēšanas mācekļiem būtu jāap­gūst darbības ar svārstu un jāizlasa ceturtā nodaļa.) To, ka dzīv­nieks nonācis transā, tu jutīsi no "saplūsmes izjūtas".

Mollija aizvēra grāmatu un nokāpa bēniņu kāpņu lau­kumiņā. Viņa palūkojās pār kāpņu margām un ieraudzīja Petulu skaļi sēcam uz samta spilvena. Mollija klusi nolavījās pa kāpnēm, līdz nonāca triju metru attālumā no mopsenes. Pa pusei pievērusi acis un prātā koncentrēju­sies uz Petulu, līdz no viņas pašas rīkles izlauzās ņurdiens, Mollija vērta to aizvien klusāku un ritmiskāku.

Ggrrrr-grrrrr-grrrrrrr, viņa ņurdēja. Kādu mirkli viņa jutās stulbi, bet tad, ieraudzījusi, kā saslejas Petulas ausis un atveras acis, Mollija koncentrējās jau pavisam nopietni.