Mollijas Mūnas fantastiskā hipnozes grāmata

Mollija lietū minās atpakaļ uz Belinghemas viesnīcu, atkal un atkal prātā pārdomājot radušos situāciju. Ja viņa atteiktos aplaupīt banku, Nokmans viņu atmaskotu un viņa nonāktu cietumā. Taču, kas vēl ļaunāk, Nokmans at­brīvotos no Petulas. Mollija iztēlē redzēja murgainas ainas, ka Petula atstāta bada nāvei pagrabā vai tiek iemesta upē, vai nomesta no debesskrāpja jumta. Viņa ienīda Nokmanu un bija uz to ļoti pārskaitusies. Mollijai būtu gri­bējies nomest no debesskrāpja viņu. Uztraukums par Petulu un naids pret Nokmanu jaucās ar ilgām pēc Rokija un vispārēju apjukumu. Bridi, kad Mollija, lietus izmēr­cēta un caurcaurēm nošķiesta ar dubļiem, bija nolikusi vietā velosipēdu un ielavījusies apkalpošanas liftā, viņas stāvoklis bija patiesi nožēlas vērts.

Atgriezusies viesnīcas numurā, viņa skumji apsēdās uz gultas malas un atvēra aploksni. Pirmais, ko viņa no tās izvilka, bija karte. Tas bija Šoringa bankas iekštelpu plāns. Vienā daļā bija attēlots pirmais stāvs, otrā bankas pagrabstāvs. Pagrabstāvā atradās visi seifi un depozītu telpas. Mollija novaidējās, ieraudzījusi Nokmana rakstīto: Iztukšo visas šīs telpas!

Viena no bruņotajām telpām saucās "Mazo klientu de­pozītu kastīšu nodaļa". Mollija domāja par nevainīgajām vecajām dāmām, kuras bankā glabā savas vērtīgās ģime­nes dārglietas. Viņas ķers sirdslēkme, uzzinot, ka dārglie­tas ir nozagtas. Un tās nozagusi Mollija. Viņa to nespēja.

Viņa ieraudzīja ari piezimi lapas apakšā:

Darbiņš ir vienkāršs es gribu visus akmeņus briljantus un juvelieru izstrādājumus no bruņotajām telpām. Neņem zeltu un naudu. Man ir saraksts un es to izmantošu

Mollija no aploksnes izvilka pārējos dokumentus. Tur bija visu bankas darbinieku saraksts ar viņu darba vietām.

Pēdējas lapas virsraksts "Operācija Hipnobanka". Tās sa­turs bija šāds:

1.           hipnotizē visus bankas personāla locekļus ierēdņus sekretarus vadītāju apsargus

2.             hipnotizē bankas klientus.

3.                Dod vadītājam rīkojumu slēgt banku, un izslēgt visas novēlošanai kameras m signalizācijas ierīces

4.             Nokļūti pagrabstāva bruņotajās telpās-

5.           Nem visus akmeņus briljantus un juvelieru izstrādājumus   Laupi.

6.            Piekrauj bankas garāžā, esošo transporta līdzekli.

7.           iztukšo visu, bankas darbinieku atmiņu.

8.             hipnotizē šoferi un brauc uz noliktavu(adresi sniegšu, vēlāk).

Un kur gan tajā laikā atradīsies Nokmans? Protams, tālu prom, kur uz viņu nemūžam nekritīs aizdomas.

Mollija lasīja tālāk. Viņai bija jāpavada piekrautā ban­kas mašīna līdz noliktavai, kur viņa atradis brūnu kravas auto. Hipnotizētajam šoferim bija jāpārvieto viss sazag­tais no bankas auto uz brūno kravas mašīnu, un tad viņai šoferis bija jāsūta prom ar stāstu galvā par to, kur viņš bi­jis. Un tikai tad, kad tas būs paveikts, ieradīsies Nokmans, lai aizvestu salaupītos dārgumus. Kad viņš būs aizbraucis pietiekami tālu un pārliecinājies, ka mašīnā atrodas viss no bankas, tad un tikai tad, viņš piezvanīs Mollijai uz no­liktavu un pastāstīs, kur atrodama Petula.

Kad būšu, pārliecinājies ka visas kastes ir te,, es piezvanīšu, un payteikšu tev adresi, kur meklēti suni un, tu viņu atradīsi sveiku un neskartu

Mollija novaidējās. Un ja nu Nokmans neatdod Petulu? Ja viņš to patur un piespiež Molliju aplaupīt vēl vienu banku? Vai ari, ja viņš pazūd ar visu laupījumu, nepasakot Mollijai, kur ir Petula? Mollija domāja, vai nevajadzētu piezvanīt

policijai. Taču viņas ausis skanēja Nokmana vārdi: "Ja tu iesaistīsi kruķus, es tev saku tavs suns mirs."

Mollija iegāja vannasistabā, lai apslacītu seju. Viņa pa­lūkojās savā attēlā vannasistabas spoguli un nenovērsa skatienu. Viņa gribēja hipnotizēt sevi, lai justos tā, it kā kontrolētu situāciju.

Taču viņas seja nemainījās, bet palika tāda pati. Pa kā­jām nekāpa augšup saplūsmes izjūta. No spoguļa pretī lūkojās viņas skumjā, asaru izvagotā seja, un, lai kā arī centās, viņa nespēja panākt, lai izskatītos pārliecināta par sevi. Viņa aptvēra, cik lielā mērā ir nokļuvusi likteņa varā. Tik bezpalīdzīga, ka šķita sāk zaudēt savas spējas. Tas bija šausmīgi.

Mollija atrāvās no spoguļa un atgriezās guļamistabā. Uz tālruņa aparāta mirgoja spuldzīte. Kāds bija atstājis ziņojumu. Viņas sirds pamira, iedomājoties, ka tas varbūt ir no Nokmana un tajā ir noliktavas adrese un aplaupīša­nas datums. Mollija ar trīcošu pirkstu nospieda atbildētāja pogu.

-     Sveika, Mollij! atskanēja Berija Brega balss. Gri­bēju tikai tev pateikt, ka iepriekšējā vakara izrādē tu biji lieliska, vienkārši lieliska. Piezvani man! Te Berijs.

Pī-ī-ī-ī-ī-ī.

-    Mollij, te policijas virsnieks Osmans. Lūdzu, piezvani mēs gribētu ar tevi pārrunāt citus veidus, kā sadzīt pēdas tavam sunim. Mans numurs ir 713-7889.

Pī-ī-ī-ī-ī-ī.

-    Mollij, mani sauc Filpota kundze. Es dabūju tavu nu­muru no Berija Brega. Viņš teica, ka tevi varētu interesēt mopša kucēni… Piezvani man pa numuru 678-2356.

Pī-ī-ī-ī-ī-ī.