Neiepazītā Latvija

6    LFK 1048,2.

7    LFK 981, 1158.

8    Ancītis V. Saknes un galotnes. Rīga, 1981, 135.-136. lpp.

9     LFK 350, 980.

10     Dorbe H. Uguns logā. Rīga, 1976.

11      Wischmann ]. Der unteutsche Opitz oder kurze Anleitung zur lettiscben Dichtkunst. 1697.

12     Bankovs J. Latviski svētdienas darbi. 1725.

13     Grivāns H. M. Avju gans no Jaunarājiem. Zviedrijā, 1980.

NO DUNDAGAS UZ ĢIBZDI

Kad 1938. gadā Jānis Jaunsudrabiņš Dundagā viesojās trīs dienas, toreizējā scšklasīgā pamatskolā teiktā uzruna sākās šādi: "Uz Dundagu es braucu ar sevišķu pacilātību un satraukumu. Jo Dundaga ir liels un skanīgs vārds. Acis uzmetuši Latvijas kartei mēs uzreiz jau viņu ieraugām, visaugstāk saslējušos pret zie­meļiem visā Kurzemē. Nav visā Kurzemē arī otra tik plaša pa­gasta, un nevienā nav tik daudz dabas dažādību kā šeit. Jūra, me­ži, kalni, avoti, steidzīgas upes [..)"' Taču šoreiz gribētos aicināt ne uz Dundagas pili, parku, baznīcu un citiem centra jaukumiem, bet gan izmest loku Dundagas pagasta rietumu pusē.

Dodoties ārā no Dundagas Talsu virzienā, pie tirdzniecības centram celtās ēkas (1982, arhit. J. Rauziņš) atskatīsimies pār labo plecu - uz kādreizējo šaursliežu dzelzceļa stacijas ēku, 30. gadu būvi. Stacijas apstādījumos aug gan kalnu kļava, gan parastais dižskābardis un pelēcīgā apse. Atis Freināts savā dar­bā "Grāmatnieki"2 raksta: "Mazais bānītis" gabalu aiz stacijas tur katru vakaru vēl reiz pietur, lai kādā dziļā grāvī ieņemtu ūdeni" [..]

Tieši uz kādreizējo sliežu vietas atrodas Dundagas baptistu baznīcas (1995, arhit. A. Lācis) ieeja. Te uzreiz jāprecizē, ka togad notika pirmais dievkalpojums, bet pilnīgi ēku pabeidza vēlāk. Dievnams kopā ar mācītāja dzīvokli un svētdienas skolas telpām uzcelts ar Zviedrijas Fjugestas draudzes palīdzību, pie­daloties ari Kanādas un Anglijas ticīgajiem. Zviedru dāvāto jum­tu ārzemju meistari uzlika triju dienu laikā.

0,5 km tālāk nogriežamies pa Popes ceļu. So vietu kādreiz sauc par "Pufaikciemu". Pa kreisi redzamajās Dzintaru mājās dzīvo Aina Pūliņa (1930), kura Eiropas meistarsacīkstēs senio­riem Budapeštā 1990. gadā uzvarēja augstlēkšanā un ieguva otro vietu tāllēkšanā. Ceļa pretējā pusē "Bišu māja", tā celta ap 1925. gadu kā dravnieka dzīvojamā ēka, jo muižas laikos tuvu­mā atradusies barona bišu drava. Ēkas pirmajā stāvā no 1961. gada līdz jaunās ēkas iesvētīšanai atradās Dundagas bap­tistu draudzes dievnams.

Iepretī "Bišu mājai" pa kreisi taka ved Karātavu (Kar- tavu) kalnā. Te laba pastaigu vieta, kaut arī dzejnieks un Kubeles skolas pedagogs Fridrihs Mālberģis (1824-1907) dzejolī "Spoki Kāķu kalnā"3 piemin spokus, kas te spokojas līdz pirmajiem gaiļiem. Te esot nodurta kāda ļoti skaista mei­tene, pēc tam pakāries "junkuris". Kalna plakumā atrodas

"akmens galds" - teika4 stāsta, ka tas ir rūķīšu noburts latviešu virsaitis, kas noklausījies viņu sarunas. Cita teika5 min, kādai meitai ar bērnu par to pārgriezts vēders, izvilkts zarnas gals, piesiets pie koka, un pati meita dzīta kokam apkārt, līdz nomi­rusi. Tiktāl teikas, bet 1833. gadā kalnā izrakts galvaskauss, kas nodots Jelgavas muzejam. Tas bijis 18. gs. beigās sodītās Trī- nes galvaskauss, kuras galva pēc nociršanas ar lielu dzelzs naglu caurdurta no priekšas uz aizmuguri tā, ka naglas gals bijis re­dzams pie lielā aizmugures cauruma. Muzejā šo galvaskausu apskatījis vācu zinātnieks Rūdolfs Virhovs (1821-1902) un at­zīmējis, ka šādi atradumi bijuši arī citur Baltijā un tie liecina par senu paradumu - pēc noziedznieka nāves viņa nocirstā galva tiek pienaglota baļķim un izlikta ļaužu iebiedēšanai. 19. gs. vi­dū kalnā bijuši lieli kartupeļu pagrabi.

Pa labi redzams Barona dīķis, to savulaik licis izrakt Dun­dagas barons. Arī tam sava teika par mazu baltu nosalušu kaziņu, kas runājusi cilvēka balsī un tad - "dīķī iekšā"6 . Tā­lāk no ceļa, aiz Galotnēm, Dīķsargi, kuru nosaukumam kād­reiz bijusi atbilstoša nozīme, jo Pācē, barona dīķa sarga

ģimenē, dzimuši 1905. gada revolucionāri Kārlis Bālmanis (1862-1907) un Kristjānis Bālmanis (1887-1942).

Aiz meža, īsi pirms Sabdagu autobusa pieturas, pa kreisi varam iegriezties 150 m attālajos Sabdagu kapos, vienā no 17 pagasta kapsētām, kuru ietver akmens krāvuma žogs. Ka­pi plaši, nesaspiesti. Te ir 1805. un 1886. gadā darināti ču­guna krusti, akmens krusts no 19. gs. beigām. Kapsētā ap­glabāts 1905. gada revolucionārs jumiķis Kārlis Einfclds (1869-1940) un Operetes teātra klarnetists Valters Licpkalns (1896-1980).