"Dundaga, bruņinieku pils un privāt- muiža Kurzemē"
Ja kādam pļava baznīcas celšanai liekas "par prastu", tad teika
Taču baznīcas grimšana gaidāma arī nākotnē! Teika
Sevi mierināsim ar domu, kur tad šajos laikos radīsies tik daudz brāļu, gan jau nekas nenotiks. Bet citā teikā
pirmajos svētkos, kad būšot daudz ļaudis iekšā, tad "viņa" nogrimšot ar visiem cilvēkiem un mācītāju. Tas mūris jau esot pārplīsis (tā teikts 1930. gadā), jāgaida grimšana, un tad "būšot teikts patiesība". Par to pašu vēsta arī cita teika
Var atcerēties Nurmuižas baznīcu, kas tāpat atrodas Talsu rajonā, kurai jumtā auga bērziņš. Par to jau stāstīja, kad tas sasniegšot ratu ilkss resnumu, baznīca nogrimšot. Manuprāt, tas īstais
izmērs jau bija sasniegts, un, ja par nogrimšanu uzskata to, ka 80. gados draudze bija uz laiku pat atteikusies no dievnama, tad teikai bija taisnība. Bērziņa gan tur vairs nav, jo to "sodīja par arhitektūras pieminekļa bojāšanu".
Tagadējās baznīcas celtniecība pabeigta 1766. gadā. Līdz pat 20. gs. sākumam tā kalpoja gan vācu, gan latviešu draudzēm.
Iekšējā iekārta - altāris, kancele un kungu sols arī attiecināma uz 1766. gadu. Altāra retablu rotā ažūri kokgriezumi, jūtama rokoko stila ietekme. Kolonnas gar centrālo un sānu nišām. Virs antablementa skulptūra: no mākoņiem izliecies Dievs ar ticības un varas simboliem rokā. Centrālajā nišā Jaņa Rozentāla glezna "Lieldienas rīts" (1912). Sievietes ar pūpol- zariem gribējušas rotāt Kristus kapu, bet viņas pārsteidz baltā apmetnī tērptais Kristus, no kura tēla dveš liela cilvēcība un apskaidrība. Marijai pie kājām notupusies grēciniece Magdalēna, zemē izlijusi svaidāmo zāļu krūka. Gleznas fonā pavasarīga Kurzemes ainava. J. Rozcntāls šajā altārgleznā pauž prieku par Pestītāja atgriešanos dzīvē. Dundagas pils īpašnieks barons Os- ten-Zakens vēstulē J. Rozentālam par gleznu raksta: "Tai ir vispārēja jūsmīga piekrišana un man Jums jāsaka, ka tā tiešām kļuvusi par jauku rotu Dundagas baznīcai". Pats mākslinieks uzskata, ka "nav nemaz tik viegli uzgleznot īsti labu altārgleznu, jo tā paredzēta nevis izvēlētam īstam mākslas lietpratējam, bet gan visiem un ikvienam".
Ja nu vēl kāds nav ievērojis, ka gleznotāja vārds nav Jānis, bet Jānis, tad, lai tas labāk paliktu atmiņā, neliels Valdemāra Ancīša citāts: "Latviešiem nesamērīgi daudz Jāņu. Tādēļ kurzemnieki darījuši gudri, kādu daļu no Jāņiem nosaukdami par Jāņiem. Jānis nav nekāda izloksnes forma Jānim, bet vārds ar gluži patstāvīgu leksisku jēgu. Agrāk Kurzemē nereti bijušas ģimenes, kur viens brālis Jānis, otrs - Jānis, bet reizēm vēl trešais - Žanis [,.]"
Kungu sols novietots blakus kancelei. Ari tā kolonnas, logu un durvju pildiņi veidoti rokoko formās. Zelminī smalka mono- gramma ar uzrakstu