Neiepazītā Latvija

Aiz Kradiņmeža ir Medzeru autobusu pietura. Medzeru mājās dzimusi sava laika Talsu kultūras darbinieka, skolotāja, senvēstures pētnieka, ceļvežu autora Tica (Teodora) Dzin- tarkalna (1874-1937) māte Bille Cciģere (1847-?). Kas vē­las, var pameklēt mežā pa kreisi, puskilometru no ceļa, divus par metru augstākus dižakmeņus, kuru tilpums 10 un 14 m3 . Tie atrodas apmēram 200 m viens no otra, ļoti graudaini granīti. Bet vai zināt, kā cēlušies Dundagas apkārtnes akme­ņi? Kā stāsta teika7 , vīri saveduši akmeņus un sākuši būvēt baznīcu, bet nepamanījuši, ka būvē virs Velna alas. Velns naktī pārnācis mājās, ieraudzījis uz savas alas iesākto būvi, nogāzis to zemē. Strādnieki otrā dienā domājuši, ka mūris sabrucis pats no sevis, un sākuši būvēt no jauna. Pēc trešās reizes Velns visus akmeņus izsvaidījis pa plašu apkārtni, viens pat trāpījis Lestenes baznīcas tornim.

Bet pa Dundagas mežiem klejojusi arī Skaidrīte Kaldti- pe. Dzejolī "Aicinājums" 8 viņa aicina:

Nevediet šoreiz mums grozus Ar vīnogu ķekariem ziliem, Cienastā brūklenes sniegsim, Kas smaržo pēc Dundagas siliem, /../

Turpinām iet pa Ģibzdes (Popes) ceļu. Kad tas pagrie­žas pa labi, tūlīt pa kreisi dodamies mežā pa stigu, starp 112. un 111. kvartāliem, kuras vienā pusē izcirtums. Stiga bei­dzas ar … Liepniekvalka smilšakmens atsegumiem. Te mazā valka malā ir apmēram 20 m garš, līdz 5 m augsts atse­gums ar vairākām alu mutēm. Guntis Eniņš ar palīgiem 1988. gada rudenī tās papētīja, patīrīja - un Latvijai tika garākā dabīgi izveidojusies ala, visu tās eju kopgarums sasniedz 60 met­rus. Šo dabas veidojumu sauc arī par Peldangas labirintu, taču šim mazajam valkani zināmi vairāki vārdi - Liepniekvalks (aiz stigas 300 m tālāk ir Liepnieku autobusu pietura), Glcitncrvalks, Zus­treņu valks un Iridas valks. Pie šīm alām tika uzņemtas epizodes Gunāra Pieša mākslas filmai "Maija un Paija".

No Liepnieku autobusu pieturas 1,3 km tālāk Ģibzdes vir­zienā ir pagrieziens uz Priedaines mežniecības Lauksargu apgaitu. 14. gs. un agrāk lauksargi bija ordeņa algoti vietējie iedzīvotāji, to skaitā arī māju saimnieki, kam bija jāziņo par iebrukumiem, dažkārt arī profesionāli karavīri. Šāds mājvārds sastopams daudzos Latvijas pagastos. Lauksargu apgaitā, 154. kvartālā, reģistrēti senkapi.

Ja 100 m pirms Lauksargu pagrieziena pa stigu dodamies mežā pa kreisi, dzejnieka Jāņa Grota vārdiem dzejolī "Vasara Dundagas mežos" runājot9 :

Pa Dundagas lielajiem mežiem, Prom no draugiem un svešiem, Tikai zem saules un padebešiem /../

pēc diviem meža kvartāliem sākas samērā purvains apvidus, aiz tā nokļūstam pie meža ceļa. Paejot pa kreisi, pēc 200 m pamanīsim nelielu uzkalnu Jēkabkalnu, uz kura daudz lauk­akmeņu. Šeit bijusi sena darvas cepļa vieta, pēc nostāstiem, no hercoga Jēkaba laikiem. Rcndas mežos Kuldīgas rajonā vēl arvien atrodas no 19. gs. līdz 1927. gadam būvēto dar­vas cepļu paliekas. Jau 17. gs. hercogs Jēkabs noteicis, ka katrā domēnu iecirknī, kur lielāki meži, jābūt vismaz vienam zemniekam - darvas tecinātājam un ogļdeģim, kam gadā jā­nodod 5000 litru darvas.

Dziļāk mežā Vādzeres Anaži, kur dzimis ilggadējais Dun­dagas pagasta tiesas darbvedis Fricis īvnieks (1887-1954, Talsos), kurš atstājis rokrakstā izsmeļošu pagasta aprakstu.

Tālāk aiz Lauksargu pagrieziena Sumbru autobusu pie­tura. Blakus bijis Sumbru ciems (Sumbcre), kura iemītnie­kus 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju. Tur, bijušās Stiebru mā­jās, dzimis rakstnieks un žurnālists Eduards Bclars-Vaiņags (1911-1941). Dažos izdevumos viņa dzimšanas vieta kļū­daini tiek minēti Vilkrāģi, kur ģimene pārcēlās vēlāk.

1,8 km tālāk Ģibzde, kur pa labi no ceļa bijušās pusmui­žas (par pusmuižu sauc saimniecisko centru bez kungu mi­tekļa) ēka, tūlīt aiz tās Mazlejas (1921-1922), kur dzimis teoloģijas doktors, profesors, ev. lut. baznīcas arhibīskaps (1932-1944) Teodors Grīnbergs (1870-1962, Eslingenā, Vācijā). Turpat blakus Peldangas upīte, 0,6 km tālāk ceļš sazarojas. Pa labi caur Puzi var nokļūt Popē, pa ceļam nākas šķērsot Raķupi, kuras aizaugušajos līčos pāri par 100 dižo- zolu. Pa kreisi, gar bijušo Ģibzdcs skolas ēku (1881), kur mācījies T. Grīnbergs un viņa brālis gleznotājs Jānis Grīn­bergs (1877-1968), aiziet Valdemārpils ceļš.

Atgriežoties pie Liepnieku autobusu pieturas, griežamies pa kreisi, tuvumā ceļa malā redzams vecs ceļa stabs ar uzrak­stu 15/18. 200 m tālāk pa kreisi nogriežas ceļš uz 2,3 km attālajām Mālēju mājām (1929), kur dzimis dzejnieks Ar­nolds Auziņš (1931). Kautrīgākie dzejas cienītāji gan jābrī­dina, ka pirmās mājas, ko ieraudzīsiet, būs Jaunmālejas. Dzim­šanas vieta ir istaba, kuras logs iznāk pa labi no durvīm. A. Auziņš uzrakstījis dzejoli "Dundagai", kuram mūziku komponējis Romualds Kalsons (2000. gadā arī Atis Frei- bergs). Šī dziesma kopš 1974. gada tiek dziedāta katrā sko­las izlaiduma vakarā. 1965. gadā sacerēts arī dzejolis "Ģibzdei". Uz ZA no mājām dižozols 6,0 m apkārtmērā.