Neiepazītā Latvija

Pretī kancelei pie pretējās sienas 1935. gadā uzstādīta un iesvētīta piemiņas plāksne Latvijas Brīvības cīņās un 1. pasau­les karā kritušajiem draudzes locekļiem. So plāksni atklāja ar­mijas štāba priekšnieka palīgs ģenerālis R. Dambītis un iesvētī­ja prāvests A. Jaunzems. Tajā pašā gadā mākslinieka K. Miezī­ša vadībā telpas pārkrāsotas, pieskaņojot altārgleznai.

Baznīcas ērģeles ar 15 reģistriem būvētas 1859. gadā, tās darinājis draudzes loceklis Ansis Dinsbergs - viens no pirma­jiem latviešu ērģeļbūvētājiem, tas ir vienīgais viņa darinājums, kas saglabājies. Muzikālās kopskaņas ziņā ērģeles ir sulīgas, spē­cīgas, reģistros saskaņotas, izceļas ar kuplu un samtainu toni. 19. gs. ērģeļu prospektu apdare vienkāršojas, bet te mūs pār­steidz prospekta barokālā forma, vienkārša latviešu zemnieka mākslinieciskā intuīcija. Vēl jāpiebilst, ka A. Dinsbergs, vie­tējā skolotāja un rakstnieka Ernesta Dinsberga brālis, ērģel- būvi nav speciāli mācījies, tik "turējis acis vaļā". Metāla sta­bules gadsimta pirmajā pusē nomainītas ar Vācijā ražotajām. Ērģeles remontētas 1899., 1921.,' 1935. un 1992. gadā. Par to iesvētīšanu dažādi avoti min gan 1859. gada 6. oktobri, gan 1860. gada Lieldienas.

Savulaik par Dundagas baznīcas ērģelēm pierakstīta arī tei­ka9 , ka vienkāršu ļaužu vīrs, kas uztaisījis brīnišķīgas ērģeles, paredzējis arī taustiņu, kuru nospiežot, no ērģelēm iznākuši di­vi eņģeļi un dziedājuši līdz. Kungi gan skauduši, jo vācu ērģeļ- meistari nemācējuši tādas iztaisīt un izdūruši vai izdedzinājuši vīram acis un mūža otro pusi viņš pavadījis aklībā. Kad jutis pēdējo stundiņu tuvojamies, lūdzis, lai aizved pie ērģelēm, bet tad viņš izņēmis no tām dažus kauliņus, pazudusi skaistā skaņa un arī eņģeļi vairs nenākuši no ērģelēm. Līdzīga teika ir arī par 2. pasaules karā izpostītās Lestenes baznīcas ērģelēm (Lestenes baznīcas interjera fragmenti redzami ekspozīcijā Rundāles pils kompleksa staļļos).

Latvijas Vēstures muzeja kokskulptūru kolekcijā izstādīti trīs darbi no 1721. gadā celtās Dundagas baznīcas - divas tikumu alegorijas (ticība un cerība), kuras nav veidojis profesionāls kok­tēlnieks un, iespējams, ka tās darinātas pēc grafiskiem parau­giem. Vēl neprofesionālāks ir Osten-Zakenu un Brīlu laulību ģerbonis. Izteiktas domas, ka tie varētu būt koktēlnieka Joha- na Mertensa agrīnie darbi.

Baznīcas ciemiņi var atstāt atsauksmi viesu grāmatā, kurā pirmo ierakstu 1936. gada 2. augustā izdarījis tās dāvinātājs Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Draudze ir atguvusi ēkas Pils ielā 10 un 12, kā arī mācītāj­muižu (18. gs. beigas) Vīdāles ielā 5 ar tās ēkām. Šo pastorātu rakstnieks Herberts Dorbe raksturojis šādi10 : "Mācītājmāja bija veclaicīga māja, celta "mūžīgiem laikiem" ar mansarda izbūvi, vienstāva, ar apakšstāvu - pagraba telpu, abos galos ieejas kal­potājiem un apmeklētājiem. Uz galveno parādes ieeju veda ak­mens kāpnes f..]". Šajā pastorātā dzimis ar Triju Zvaigžņu or­deni apbalvotais Kārlis Bērends (1887-1987, Parīzē, apglabāts Londonā), savulaik Latvijas sūtniecības padomnieks Parīzē.

Jāpiemin vēl daži Dundagas mācītāji. No 1672. līdz 1699. gadam (citi avoti min darbības sākumu 1696. g.) te kal­pojis Johans Višmanis, kas bija pirmais latviešu dzejas teorēti­ķis, vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors. Viņš sarakstījis "Nevācu Opics jeb īss ievads latviešu dzejas mākslā"11 .

No 1711. līdz 1725. gadam Dundagas mācītājs ir vācietis Jākobs Bankavs, kuru jau pieminējām iepriekš. Viņš sarakstījis savulaik populārāko sprediķu grāmatu latviešu valodā12 , kuras pēdējais izdevums iznāca 20. gs. sākumā.

Kārlis Glēzers ir Dundagas mācītājs no 1830. gada līdz pat savai nāvei 1873. gadā. Viņam ir nopelni Kubeles skolas dibi­nāšanā un K. Dinsbcrģa izglītošanā, kurš 5 gadus bija viņa ku­čieris. Mācītājs darbojies ari Izglītības ministrijas sistēmā par skolu referentu.

Noslēgumā - vēl pavisam īsi par Dundagas pagastā dzimu­šajiem garīdzniekiem.

Kubeles skolā dzimis teoloģijas doktors Ludvigs Adamo- vičs (1884-1942), kas bijis arī izglītības ministrs; pētījis Latvi­jas baznīcas vēsturi. Mācītājs Hugo Maksimilians Grīvāns (1901) no 1977. gada pēc Krievijas soda nometnēm dzīvo Zviedrijā; publicējis grāmatu "Avju gans no Jaunarājiem"13 (1980). Ģipkā (tagad Rojas pagastā) dzimis Kandavas iecirkņa prā­vests Voldemārs Frišenfelds (1902-1991). Pūcēs dzimis mā­cītājs Kārlis Krūmājs (1909-1999), kurš strādājis par mācī­tāju līdz 85 gadu vecumam. Dundagā dzimis baptistu mācī­tājs Valdis Landmanis (1906-1994, ASV), viņš darbojies arī Vīdālē un Dundagā par jaunatnes pulciņa priekšnieku. Dun­dagas muižas dārznieka dēls Kārlis Ditrihs Vērts (1747-1811) bijis mācītājs Baldonē, Vecaucē un Īlē. Ģibzdē dzimis teo­loģijas doktors, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhi­bīskaps Teodors Grīnbergs (1870-1962).

Vēres

1   Dondangen, besungen im Jnbre 1721 vom Pastor Bankau. Žurnālā "Das Inland», 1855, 14.-16.

2    Laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", 1862, 21.

3     Dondangen, Ritterscbloss und Privatgut in Kurland. Dorpat, 1855.

4    LFK 1048, 26.

5    LFK 1960,7181.