Neiepazītā Latvija

Bet ceļš tālāk aizved Labdzeres ciemā, kur no sešām mā­jām saglabājušās četras. J. Jaunsudrabiņš skaidro arī Labdzeres nosaukumu10 : "Kā daudzos pagastos, tā arī šeit ir bijuši novadi, kuros krietni dzerts… Saustere patiesībā nav nekas cits kā Saus- dzere, jo tur dzerts līdz galīgam sausumam. Līdzīgi vēl ciemu nosaukumi: Labdzere, Vādzere, Ildzere - kur dzerts labi, vāji vai ilgi. Vismaz tāds vietvārdu skaidrojums te pastāv".

J. Jaunsudrabiņš citē arī Sausteres dziesmu, jo, "Dinsberģa un Mālberģa ietekmēti, ar dzejošanu nodarbojušies zināmi un nezināmi dundadznicki". Šajā dziesmā iepīti māju vārdi rajonā, kas atrodas pie Talsu ceļa Kubeles skolas pagrieziena tuvumā, tā dziedama "jautros brīžos pēc kādas garīgas dziesmas meldiņa". Līdzīga dziesma zināma arī Labdzerē11 :

Mesters brauc pa Puniņ dārz, Auniņš ķer pie kažok bārd, Laustiķs brauc ar baltiem zirgiem Tēv tēv redelēm, Cēgam ir tāds saimniec Kas no rītiem nerunā. Brumfelds ved sav meitiņ Dundags krogā lecināt.

Šeit minēti māju vārdi, tikai Brumfelds ir uzvārds. Pa kreisi no ceļa redzami Dižcēģi, aiz tiem pļavas malā apmēram 800 m attālumā dravas priede ar dori. Pa labi - dziesmā minētie Mes- teri, Mazcēģi. Cēģu mājas kādreiz 110 barona rentējis E. Be- lara-Vaiņaga vectēvs, bet ieskaitīts dumpiniekos un no mā­jām padzīts.

500 m tālāk sākas mežs. Pa labi piemiņas akmens latviešu leģionāram, ko 1944. gadā nošāvuši vācieši. Dokumenti nav bi­juši, bet uz somas rakstīts - Ozols no Tukuma. Stāsta, ka mežā te bijis bunkurs, kur dzīvojuši divi karavīri, arī otrs - A. Kalkans nošauts, bet līķis aizvests. Citā bunkurā dzīvojis ebreju pāris (Dundagā trīs koncentrācijas nometnēs bija izvietoti ap 5000 ebreju). Tālāk, dzejnieka Ērika Lejieša vārdiem dzejolī "Dzim­tenes ceļos" runājot12 :

Sveic mani Dundagas meži, Pamalē blāvojot zili Ventiņu sveicienu atnes Sniegotie Kurzemes sili.

4,0 km tālāk krustojums ar Vigu-Pāces ceļu. Pa kreisi var nokļūt Kārklos (2,8 km), kur mežsarga ģimenē dzimis žurnālists Fricis Kārkluvalks (1867-1903, Rīgā), kas alma­nahā "Sēta, Daba, Pasaule" rakstījis par lībiešiem, publicē­jis daudz vērtīgu apcerējumu, parakstījies ar vairākiem psei­donīmiem, starp tiem arī Dundadznieks. Pie Kārklu mājām aug dravas priede 3,0 m apkārtmērā, tai vairāk māzeri.

Pēc 1,9 km esam Pācē, kura senrakstos pirmoreiz minēta 1290. gadā. Pa labi redzams 43,2 ha lielais Baložezers, pa krei­si - Pāces dzirnavu ezers (11 ha) uz Pāces upes. Tā malā kulta vieta - Pāces Elku kalns, salā - pilskalns. Ūdensdzirnavu celša­nas gads nav zināms, bet tās minētas 1892. gadā kā muižas īpašums. 1925. gadā tās nodega, bet tika atjaunotas un moder­nizētas. Darbojās vēl pēc kara. Tagad būvē mazo HES.

Pācē muižas vagara ģimenē dzimis farmaceits un ievēro­jamais šahists Teodors Briedis (1872-1970, Vācijā). Pie brā­ļa, Baložos (nodeguši ap 1975. gadu) dzīvojis ievērojamais ieroču izgudrotājs kapteinis Aleksandrs Brensons (1890- 1979), apglabāts Dzirtnicku kapos Užavas apkārtnē. Viņš 1925. gadā konstruējis jaudīgu patšauteni (400-600 šāvieni minūtē).

Interesantu nostāstu par bijušo Pāces krogu pierakstījis F. īvnieks: 18. gs. sākumā Dundagas muižas barons Ostens- Zakens savai piegulētājai "Skaistajai Martai" nodevis mūža lietošanā Pāces krogu. Viņas un barona dēls Konrāds Brandts dzīvojis Tobago salā, vēlāk Amsterdamā, pēc nāves, 1753. gadā, atstājis testamentu, kurā mantu un 3 miljonus guldeņu novēlējis saviem Kurzemes radiem. Ziņas par šo man­tojumu sasniegušas Kurzemi tikai pirms 1. pasaules kara, kad mantojums jau attiecies uz 300 cilvēkiem un sasniedzis 16 miljonus krievu zelta rubļu.

100 m aiz tilta pa labi nogriežas ceļš uz Pāces kapiem, kur redzami 19. gs. beigu čuguna krusti; kapsētu aptver ak­mens krāvuma žogs.

300 m aiz pagrieziena uz kapiem, iepretī Spīdolām, pa kreisi redzams Spīdolu ozols 5,5 m apkārtmērā. 1,7 km tālāk, pa labi no ceļa pie Kaņķumu mājām 1936. gadā atrasts depozīts ar 40 sudraba dirhemiem, kas datējami ar 862.-915. gadu, kalti senajā Arābijā. Dažas plānās sudraba monētas bija cirstas pušu, sadalot monētu divos vai vairāk gabalos.

Vēl 400 m tālāk no ceļa pa kreisi sākas taka uz "Ķeizara dambi", kur pie dzelzs avota darbojies kūrorts, kas ap 1840. gadu minēts pat Krievijas kūrortu sarakstā. Bet jau 19. gs. vidū to izkonkurēja Baldone. Dambis uz avotu, ilgi nelietots, apaudzis priedēm.

Pēc 400 m pa kreisi nozarojas ceļš uz Anstrupes kapiem, kur apglabāts poļu muižnieks Aegidus Sokolovičs (1770-1863), kurš Kurzemē slēpās pēc 1831. gada poļu dumpja un strādāja par mājskolotāju. Par viņa novēlētiem līdzekļiem tika uzcelta latviešu zemkopības skola Vecsātos (Tukuma rajonā). Piemi­neklis uzlikts 1883. gadā. Te apglabāts arī Dundagas scšklasī- gās pamatskolas pirmais skolotājs Andrejs Liepiņš (1858-1937), kurš skolā nostrādājis 50 gadus, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Pētera Plauža (1895- 1957) kapa vieta nav apzīmēta. Pieminekli (1988) Ķierpju ģi­menei darinājusi tēlniece Alvīne Veinbaha.