Neiepazītā Latvija

Pagriezienā uz Priedulājiem ceļa labajā pusē apglabāts kāds vācu karavīrs, kas nošauts 1944. gadā. Bijis vecākiem vienīgais dēls, ļoti vēlējies pēc kara atgriezties… Tagad te vairs nekas nav redzams.

Stienes virzienā trīs kilometru attālumā pie Menkuļu auto­busu pieturas bija kādreizējā Skultes un Stienes pagasta robeža. Pa kreisi Kroņi (1924), netālu atradās Menkuļu pusmuiža, ko nopostīja pirms vairāk kā desmit gadiem. No Menkuliem uz Dzirnupēm "esot pazemes eja". Tautas atmiņā saglabājies, ka tur dzīvojušas divas freilenes (Frau Minnā, Frau Tillā), viena nomirusi otras bērēs. Aiz Mazupītes Ezermaļi, bijušās kalpu mājas. Ezers nolaists 1959. gadā, iztaisnojot Mazupīti, lai no­vadītu Stienes purva ūdeņus uz Bezdibeni. 650 m uz ZR no Kroņiem atrodas Mālkalns, kur, kā stāsta teika16 , bijusi baznī­ca, ezers, kapi. Naktī esot izcēlies Misiņzābaks, ja tas ieraudzī­jis cilvēku, tad skrējis pa kalnu uz leju un ezerā iekšā. Nesis naudas lādi, kas nogrimusi ezerā. Uzkalnā saglabājušies mūri

no zviedru laikiem, pie kam to apakšējie slāņi par pusgadsimtu vecāki. Cita teika17 vēsta, ka te gribējuši celt pili, bet cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti Velns nojaucis. Tā pili nav uzcēluši, bet atvestie akmeņi saglabājušies. Šo teiksmaino vietu Vilma Kalde apdzejojusi garākā dzejolī "Atjaunotā teiksma par Men- kuļmūriem". Lūk, fragments:

Bet cels uz pagātni mums jā paver, Un teiksmu kamols rokām jāsatver. Ir velnu nakts, un veras Bezdibeņa vārti, Tur velnu daudz un kuras spoži sārti. Un raganas tur jautru danci griež, Un mazie velni pagales klāt gunij si'iež. Un vecais velns sauc: Heisē! Hop! Lai slēdzam derības: Līkop!

Pats Bezdibens pa kreisi no ceļa, tas esot savienots ar jūru18 ; mazliet tālāk ceļa līkumā Kalnakrogs, pie kura zivju dīķis sirds formā. Tur filmas "Pūķa ola" uzņemšanas laikā ar saviem iedo­mātajiem tēliem sarunājusies rakstniece Regīna Kzera.

Vēres

1   LFK 1131, 6.

2    LFK 1978, 1424.

3    I.FK 1131, 7.

4    LFK 2049, 31 un 32.

5    Losberga M. Saules izsalkušie. Rīga, 1983.

6    Laikrakstā "Auseklis", 1995, 23. sept.

7    LFK 1131, 3.

8    LFK 1131,9.

9     Laikrakstā "Diena", 1994, 3. dec. (A. Pelūdes rakstā).

10    Kalde V. Krājums "Mūža acis". Rīga, 1991.

11    LFK 2049, 29.

12   Kalde V. Krājums "Mūža acis". Rīga, 1991.

13    Freimanis A. Sorento stāsti. Rīga, 1988.

14    LFK 1131,5.

15    Žurnālā "Māksla Plus", 1998,4.

16    LFK 2049, 13.

17    LFK 17, 1987, 1.

18    LFK 1850, 7704.

KUR PULCĒJAS KADIĶI

Kadiķis, paeglis… Kaut gan paeglis patiesībā ir senais īves nosaukums, kas šādi vēl tiek lietots Rucavas apkārtnē. Ziemeļ- kurzemē (Ancē, Popē un citur) kadiķi parasti sauc par ēci. Ir dzirdēts arī poētiskāks apzīmējums "ziemeļu ciprese".

Kas pabijis igauņu salās, noteikti atcerēsies ar kadiķiem ba­gāto ainavu. Brīnišķīgi kadiķu lauki, ko bieži gleznojuši igauņu mākslinieki, raksturīgi alvāriem. Tā ir ainava, kas pasaulē sasto­pama tikai Igaunijā un Zviedrijā. To būs redzējuši arī Lahemā nacionālā parka apmeklētāji. Bet Latvijā?

Gudenieku pagastā Kuldīgas rajonā uz A no Alsungas- Adzes ceļa pie Rubeņu mājām (10 km no Alsungas) sākas Gudenieku dabas liegums, kas kā valsts nozīmes dabas aiz­sardzības objekts 75 ha platībā apstiprināts 1999. gadā. Te skatam paveras lielākas un mazākas kadiķu grupas, kas pār­steidz ar koku formu daudzveidību. Redzami gan koki ar piramidālu, gan konisku vainagojumu. To vecums pārsniedz 60 gadus; atsevišķi īpatņi stipri vecāki. Kādreizējās, ilgstoši lietotās ganības pamazām pārpurvojas. Kadiķi aug arī liegu­ma mežainajā teritorijas daļā.

Dundagas pagastā Talsu rajonā už Z no Nevejas-Vīdales ceļa, netālu no Slītcrcs Nacionālā dabas parka robežas atrodas īpatnējā Kadiķu nora. Kadiķu tīraudze (Latvijā reti sastopams biotops) izveidojusies kādreizējo kultivēto tīrumu vietā, kas aiz­laisti atmatā lielā akmeņu daudzuma dēļ, taču te ietekmi at­stājusi arī lopu ganīšana. Diemžēl nora tagad intensīvi aizaug ar dažādiem citiem kokiem (priedes, egles u. c.), kuri noēno kadiķus, un tiem nokalst skujas. Arī te 3,8 ha lielā platībā ir dabas liegums (valsts aizsardzībā kopš 1987. gada). Kadiķu norā var nokļūt no kādreizējās Lecnieku autobusu pieturas, paejot pa ceļu 150 m Nevejas virzienā, tad pa ceļu uz Z līdz 0,9 km attālajiem Grižiem (te bija uzsākta atpūtas kompleksa veido­šana pēc itāļu arhitekta D. Pastiali projekta), no tiem lauku ceļš ved kadiķu norā.