Pa labi no Stienes ceļa, Mazupītes otrā krastā, tagad neapdzīvotie Rūtuli, kur dzīvojis Skultes kora pirmais diriģents Mārtiņš Gailis. Netālajās Stubēs dzimis Indulis Landaus (1940), viens no Latvijas veiksmīgākajiem pasteļgleznotājiem.
Tālāk ceļa kreisajā pusē, Piņķos, redzamas nelielas drupas, tās ir atliekas no 1944. gadā nodedzinātā Skultes pagastnama (lai iebrucēju rokās nenonāktu tur palikušie dokumenti). Tur atradās arī aizsargu nodaļa, savstarpējā apdrošināšanas biedrība un savstarpējā krājaizdevu sabiedrība.
Uz autobusu pieturas lasāms "Skola II". Draudzes skola, jeb skola I, atradās centrā starp baznīcu un veikalu. 1946. gadā orkāns tai aiznesa pa gaisu jumtu, kuru nevis atjaunoja, bet skolu noplēsa vispār. Šī ir t. s. Aleksandra skola, vēlāk Skultes II astoņgadīgā skola, ar metru bieziem mūriem. Ēku gleznojis Uga Skulme. No skolas pagalma labi redzama pa ceļu uz priekšu esošā Vadoņa birzs, kas stādīta par godu K. Ulmaņa Draudzīgajam aicinājumam. To veido kvadrātveidīgi izvietoti bērzi, bet centrālais ozols likvidēts pēckara laikā, kad daudz ko no tautas atmiņas pūlējās dzēst…
Starp Ielām un Gaužām ceļš šķērso 15 km garo Aģes pieteku Mazupīti (Aģes strautu). Pie Ieļām, netālu no Kangaru kalna, esot akmeņu blāķis, saukts par Velna klēpi. Velns nodomājis Kangaru kalnā uzcelt pili, lai varētu noskatīties uz kuģiem jūrā. Šis klēpis esot no Velna savāktajiem būvmateriāliem, ko tas nesis uz Kangaru kalnu, tikai iedziedājies gailis…
Mazupītes labajā krasta atrodas Kazbuli, kur astoņu bērnu ģimenē kā vecākais dzimis medicīnas doktors, dermatovenero- logs, Latvijas Universitātes profesors Pēteris Sniķeris (1875- 1944), dzimis mātes dzimtajās mājās, apglabāts Rīgā, Meža kapos. Bijis kara ārsts-ģenerālis, Latvijas Vanagu goda priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Sākumā mācījies tepat pagasta un draudzes skolā. Pie viņa nama Rīgā, Brīvības ielā 39, 1993. gadā atklāta piemiņas plāksne. 1995. gadā nodibināta piemiņas medaļa, kuras otrā pusē korporācijas Fraterni- tas Metropolitana (tieši viņš tās darbību atjaunoja 1924. gadā) ģerbonis.
Sniķeru dzimtas (tēvs Mārtiņš bija pagasta vecākais) mājas bija padomju laikā noplēstie Mežgaiļi, kur (uz A no Kursīšiem pie Ainažu šosejas) dzimis Fricis Reinholds Sniķeris (1893- 1953, Čikāgā), arī LU profesors, speciālists ausu, kakla un deguna slimībās un vēl viena ārste - Alma Sniķere (1897-1971, Denverā, ASV), kā ari tirgotājs Jānis Sniķeris (1877-? ), kurš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Bet 1995. gadā Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Kandavas iecirkņa prāvestam Augustam Ālcram (1914-1998), kurš dzimis Mežgaiļu kaimiņos - Laiciema Mežkūzmās. Šajā apkaimē, Zīvartos, vēl tagad ir 1866. gadā celtais brāļu draudzes lūgšanu nams.
No Sauleslejām Stienes ceļš tālāk ved pa aleju. Tieši kilometru tālāk, pie Palejām (1956), pa kreisi no ceļa redzama Slepkavbirzs (Mankena birzs, Nāves birzs), kur nošauti 1905. gada revolucionāri E. Ābols, J. Antons, J. Eglītis, J. Grantskalns, M. Krūzenbergs (visi apglabāti Skultes kapos). Bērzus, pie kuriem viņi nošauti, pēc muižnieka pavēles pavasarī nocirta, jo piederīgie šo vietu kopa.
Tālāk nozarojas ceļš uz Ziediņu staciju (apmēram 2 km). Nākošos ieraugām senās magazīnas klēts mūrus, kas vēlāk iekļauti kaltes būvē. Kādreizējā Gaiļa krogā tagad veikals, aiz tā pa labi Skultes muižas komplekss.
Kādreizējā muižas pārvaldnieka un saimes dzīvojamā māja (18. gs.) pēc 1. pasaules kara pārbūvēta par pienotavu (it kā savulaik te bijusi arī skola), kopš 2004. gada viesu nams. Tās pirmajā stāvā bijusi aptieka, otrajā dzīvojis muižas pārvaldnieks.
No barokālās kungu mājas (1739, ar mansarda jumtu un tornīti) saglabājušies tikai kādreizējās koka ēkas pamati (domājams, nopostīta 1. pasaules kara laikā), kurus no abām pusēm ietver saimniecības ēkas: staļļi (1741), otrā pusē mūra klēts (1739) ar graudu žāvētavu, tajā pēc dzejnieka
Kārļa Skalbes znota arhitekta Roberta Legzdiņa (1901-1990, Zviedrijā) projekta tika ierīkots tautas nams. Pievērsīsim uz- p manību ari klēts vēja rādītājam. Aiz šīs ēkas liepu uzkalns, tālāk aiz senatnīgajām Skujmetēm (bij. stallis), kurām blakus vizuāli interesants vīna pagrabs, pāri ceļam bijusī kalpu māja (18. gs.). Starp abām kūtīm savulaik atradies "zvēru dārzs" ar stirnām. Pienotavas īpašnieka māja Līgotni celta 1928. gadā.
Ceļš muižā ieveda no bijušās Ziediņu pusmuižas puses caur 18. gs. vārtu torni. Sīkāk par Skultes muižas bijušajām vērtībām var lasīt Imanta Lancmaņa rakstā "Bataka pasāžas Skultes muižā"
V. Kalde dzejolī "Ieejot šodien Skultes muižas parkā" palīdz iztēloties senākus laikus: '
/.. / No aizmūžiem nāk baronese Lorinjjhoven: "Brauc, kuiier, palēnām, bet piebrauc taisn' pie lieven!" Nāk preti muižas jaunkundzes un krinolīni plīv: "Mums apsveikt mūsu kundzēni no sirds ir brīv" /../
Skultes muižā dzimis vācu rakstnieks un žurnālists Oskars Grosbergs (1862-?).