Neiepazītā Latvija

Otrpus Māriņkalna ccļam uz neliela pakalna brūk kopā Ādi­ņu saiešanas nams, celts 1882. gadā kā guļbūve uz mūrētiem laukakmeņu pamatiem. Draudze dibināta jau 1784. gadā. Ēkā lielāko daļu aizņem lūgšanu telpa - t. s. dziedamais kambaris, galā trīs nelielas atsevišķas telpas. Stūros atrodas vīriešu un sie­viešu pieejas, pa vidu tētiņu kambaris. 1841. gadā saiešanā bija 277 locekļi. Brāļu draudžu saiešanas nami Vidzemē darbojās no 18. gs. vidus, bet jau 20. gs. sākumā hernhūtiešu kustība sāka pasīkt, pēdējās draudzes darbību izbeidza drīz pēc 2. pasaules kara. Žēl, ka bojātā jumta dēļ šis interesantais tautas celtniecības piemineklis praktiski gājis bojā.

Vēres

1   Laikrakstā "Malienas Ziņas", 1996,28. sept.

2    Citāts J. Mustes rakstā laikrakstā "Oktobra Karogs", 1989, 20. maijā.

3    LFK1990,798.

4    LFK1202,3211.

5    LFK 1584, 2352.

6    Laikrakstā "Padomju Jaunatne", 1984, 11. sept.

7    Kaidupc S. Meža grāmata. Rīga, 1982.

8    Laikrakstā "Cīņa", 1982, 14. sept.

9    Kaidupc S. Vidzemes ceļinieks. Rīga, 1979.

10    Rudzītis R. Svētceļotāja piezīmes. Rīga, 1929.

11    Citāts no V. Vīksnas raksta "Viņš dzejoja, lai izdzīvotu …" laikrakstā "Ma­lienas Ziņas", 2000, 12. febr.

Vidzemes vidiene

APKĀRT LĀDES EZERAM

Piedāvājam bez steigas apiet apkārt aptuveni 2,5 km2 lielajam Lādes ezeram, kas atrodas D no Limbažu pilsētas. Tas ir domāts kā gājiens no Lielezera dzelzceļa pieturas vie­tas līdz Lādes stacijai, protams, ne pa sliedēm, bet gan pa ezera pretējo krastu. Šobrīd vilcieni gan vairs neiet, bet vis­maz izejas punkts viegli sasniedzams ar autobusiem, kas kursē pa Limbažu-Raganas ceļu.

Gājienu sākam pie Pulku autobusu pieturas. Šis nosau­kums iepriecina, jo Limbažu pagasta Pulkās dzimis gleznotājs un zinātnisko grāmatu ilustrators Jānis Cīrulis (1908-1995, Ņū­tonā pie Bostonas, ASV). Viņa 85. dzimšanas dienā tika izdota plaša grāmata latviešu un angļu valodā par viņa dzīvi un latviešu tautas traģēdiju. Mākslinieks, kas vēlējās, lai viņu apglabā tau­tastērpā, guldīts Ģetzemanes kapu latviešu nodalījumā, viņa dzī­vesbiedre Marta uz zārka kaisīja Liepājas jūrmalas smiltis, ko 1945. gada 8. maijā, bēgot uz Zviedriju, bija paņēmusi līdz. Uz Latviju jau atvestas 330 J. Cīruļa gleznas un 5 kastes ar dokumentiem.

Bet no autobusu pieturas līdz Pulkām pat gaisa līnijā ir 2,5 km, tās atrodas Lielezera pretējā krastā, pamatīgi pārbū­vētas, ar liela izmēra logiem. Pieturai tuvākās ir Paldažas. Ne­vajadzētu domāt, ka 50. gados pietura nosaukta apkārtnes slavenāko māju vārdā, gluži vienkārši tur dzīvojuši padomju varai "ļoti uzticami cilvēki" un nevarēja taču pieturu nosaukt kulaku māju Paldažu vārdā!

Pie dzelzceļa līnijas birzīte, kas izaugusi kopš 1940. gada tīruma vietā. Tās malā "Vizinātais akmens". Kā stāsta1 , tas bijis pļaviņā, saimnieks melioratoriem licis to aizstumt pie birzītes. Skatās, pārvietots pie mājas. Tad vēlreiz licis aizstumt, kur do­māts, kas ar diviem traktoriem arī izdarīts.

Pie Ceļmalu mājām otrs - "Pludinātais akmens" 8 m ap­kārtmērā. Māju saimnieks viesiem stāsta2 , ka šeit dabūts "ar plu- dināšanu": lej šņabi un straume nes pat akmeni. Ceļmalu dzīvo­jamā ēka (1906, apmūrēta 1968. g.) uzcelta iepriekšējo, apkārt­nes vecāko nodegušo māju vietā, senākās kartēs to iepriekšējais nosaukums - Priedītes. Pie mājām katram dēlam stādīti koki, komunistu savulaik nomocītajam arī bērziņš nīkst. Māju tuvu­mā no akmens celta rampa (1980) lopu dzīšanai mašīnās. Pie karoga masta stabiņš ar Latvijas ģerboni no tiem daudzajiem, kas "Ulmaņa laikos" iezīmēja dzelzceļam atsavināto joslu.

Uz šosejas pusi uzkalns. Pār to uz Limbažiem nākuši ber- montieši, bet igauņu "zaldāti" neesot cīnījušies pretī. Pašreizējā māju saimnieka Edvīna Miķelsona tēvam bijusi šautene, viņš iz­šāvis vienu magazīnu, pārējie bermontdeši aizgājuši tālāk uz Lim­bažiem. Kritušie bermontieši apbedīti, kapa runu teicis melde­ris Bērziņš - zemi meklēja, zemi dabūja. Vācu laikos kritušos izraka un pārveda uz Limbažu Vācu kapiem (ierīkoti 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, jo 1930. gadā vecākais atrodamais uz­raksts bijis "1803"), kas tagad nolīdzināti un to vietā izveidots Jaunatnes parks.

Pret Ceļmalu māju ceļa galu pie šosejas ezeriņš, kur 20. gs. 30. gados "spaiņiem" lasītas rotas lietas. Nevienam tolaik tās nevajadzējis un tās aizmestas, tagad arheoloģijas pieminekļu sa­rakstos šī vieta nav iekļauta. Starp citu, 1 km uz DR no Ceļma- lām esošajos Ozolkalnos (30. gadu beigas; saimniecības ēka no lieliem skaldītiem akmeņiem) atrasta 13. gs. bronzas sakta, kas nodota muzejam.

Pāri šosejai nogriežas ceļš uz bijušajām Paldažu (Upīšu) ūdensdzirnavām, kas uzceltas uz Paldažas (Stiņķu) upītes, kura tek pa Limbažu-Nabes senleju uz Lielezeru. Pa šo ceļu tālāk starp Stiņķu un Auru mājām atrodas Ozolu grava (1981. gada dabas pieminekļu sarakstā minēti 46 koki), kur kopsaimniecību laikos svinēti Jāņi. Z no gravas vēl 1999. gadā pie Baltgalvjiem un Jaunsilāriem atrasta pakavsakta un 27 cm garš šķēpa uzgalis, kas attiecināms uz 11.-12. gs. Tuvumā atrodas Auru senkapi.