Neiepazītā Latvija

Pa labi no ceļa Dzeņi - dzīvojamā māja celta 1934. gadā, bet mājas ar šādu nosaukumu te atradušās jau vairākus gadsim­tus. Iepretī mājām ezerā Annas kakts. Lādes stacija nepilnu kilo­metru tālāk uz priekšu, no tās pa sliedēm 3 km līdz maršruta sākumpunktam.

Aiz Dzeņiem pa labi ezermalā paliek Markšu rija. Markšu mājas (1929) esot cēlis toreizējais Limbažu bankas direktors Treimanis. Markšos savulaik no muižas govju piena ticis gatavots siers. Netālajos Lielvīķuļos ap 1957. gadu iekārtota atpūtas bā­ze, jo tur labi piekļūt ezeram. Vēl tālāk uz ziemeļiem Kzergaļos bijusi Nabes muižas barona vasaras rezidence. Kad māja node­gusi, tās pašreizējā saimniece pārgāja uz klētiņu, kas iepatikās "pērkonam", un tagad dzīve rit vagoniņā.

Tiem, kas mēģinās iziet šo maršrutu, novēlu iet ar vērīgu skatu, atrast vēl ko jaunu. Patīkamu ceļojumu!

Vēres

1    LFK2049, 209.

2    I.FK 2049, 209.

3    Žurnālā "Māksla Plus", 1999, 1.

4    Žurnālā "LPSRZAVēstis", 1984,3.

5    I.FK 2049, 247.

6    Laikrakstā "Auseklis", 1995, 28. okt.

7    LFK 2049, 215.

8    LFK 2049, 12.

9    LFK2049, 210.

10     LFK 2049, 211.

11    LFK 2049, 720.

12    Plūme li. Limbažu stāsti. Limbaži, 2003.

13    LFK 2049, 721.

14    LFK 877, 3021.

15    LFK 249, 728.

16    LFK 2049, 722.

17     LFK 2049, 724.

BUĻĻIEM IR SAVI KROGI UN TILTI

Bet varbūt arī muižas? Kad 1913. gadā atklāja Lielupes sta­ciju uz Tukuma dzelzceļa līnijas, tās nosaukums sākotnēji bija Buļļi. Šo tagadējās Jūrmalas pilsētas daļu par Buļļiem (Buļļu ciemu) dēvēja līdz trīsdesmitajiem gadiem. Bet pati Buļļu mui­ža? Tā atradās nedaudz sāņus - tagadējās Daugavgrīvas (Buļ­ļu) salas vidusdaļā pie Buļļupes. Šīs muižas virzienā Rīgā ved arī Buļļu iela, kurai dzejoli veltījis krievu dzejnieks Sergejs Zu- ravļevs. Muiža minēta jau 1495. gadā. Satiksme ar Rīgu bija iespējama ar Jūrmalas līnijas kuģīšiem, kas 1913. gadā kursēja 6 reizes dienā. Brauciena ilgums bija 1,5 stundas. Muižas ēka bija divstāvu koka būve ar 18 istabām, tā sagrauta 1. pasaules kara laikā, tagad te redzamas nelielas pamatu atliekas. Tuvumā, Ro­jas ielā 1, atrodas bijusī muižas kalpu māja, kas gan tagad uz­manību nepiesaista, jo tā 1991. gadā apšūta ar silikāta ķieģe­ļiem. Blakus pamatīga kūts, plānota 12 govīm un 2 zirgiem, pie kam katra mājlopa priekšā atrodas no betona veidota siles sekci­ja, ar atsevišķiem nodalījumiem miltiem un šķidrajai barībai, turpat arī siena novietošanas vieta. Buļļumuižā dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Dāvids Riekstiņš (1897-1947, PSRS, Aus- trumsibīrijā) un tālbraucējs kapteinis Vilhelms Teodors Sole (1894-1947, ASV, Ņujorkā).

1865. gada plānā atzīmēts uz Daugavas pusi esošs krogs, kas gan nesaucās buļļu vārdā, bet par Plosta krogu. Gadsimtiem ilgi tieši Buļļu muižas plosts tika atzīts par vienīgo pārceltuvi pāri Lielupei ceļā uz Kurzemi. Jāatgādina, ka līdz 1755. gadam, kad Lielupe izlauza pirmo patstāvīgo savienojumu ar jūru, tā ietecēja Daugavā tagadējās Mīlestības salas vietā pie Bolderājas. Tiesa, arī Daugava līdz 1567. gadam ietecēja jūrā pie tagadējiem Vecākiem.

Buļļu salas un upes nosaukums esot radies šādi: Vārnu kro­gā bijis liels saimnieks, kas turējis buļļus. Bija nemierīgi laiki, nākuši virsū kari. Viņš gribējis buļļus pārdzīt uz salu, jo tad Va- karbuļļos bijis tilts. Kad pirmais bullis kāpis no tilta nost un pēdējais bullis tiltam virsū, tilts lūzis, un visi buļļi noslīkuši upē. Tā radies salas un upes nosaukums1 .

Savukārt Kurzemē bijis Slakteru tilts (varbūt pār Kuldīgas rajonā esošo 4 km garo Slakteru grāvi jeb Slakterenes valku, Zaļumu strauta pieteku?). Teika2 gan pierakstīta 1939. gadā Ven­tas pretējā pusē, Pampāļos. Tilta tuvumā kāda sieva ganījusi, bullis iebridis upē padzerties un sācis slīkt, bet pasauktie palīgi to izvilkuši. Tad patiltē noskanējis un kāds teicis: "Simtu gadu gulēju, vēl simtu jāguļ [ ..ļ" Tur esot aprakts zārks, pilns ar nau­du. Ja sieva būtu ļāvusi bullim noslīkt, būtu to naudu dabūjusi.

Buļļupe ir arī Tukuma rajonā. Tā ir 30 km gara Imulas pieteka, kas plūst dziļā gravā. Sava Buļļupe ir Ludzas rajonam pie Zurzu ezeriem, arī Valmieras rajonā ar šādu nosaukumu pazīstama Sedas pieteka. Talsu rajona Ģibuļu pagastā atrodas 5,7 ha lielais Bullītis. Rīgas rajona Garkalnes pagastā ir 2,8 ha lielais Buļļezers - dabas liegums, kur aug vairāku aizsargājamu sugu augi. Kas aug Buļļu birzē pie Buļļu mājām Turlavas pa­gastā, man gan nav zināms.

Govis laikam nav izdarījušas neko neparastu, tāpēc man nav zināms neviens govju vārdā saukts ezers Latvijā, kaut gan Latvi­jas brūnās pasaulē esot pazīstamas. Ir Tirzas kreisā pieteka Gos- upe (Govsupe) Lizuma pagastā, turklāt tās krastā vienmēr atro­das savs Velns, tiesa, Viļa Zvaigznīša darinātā pieminekļa veidā. Maziņa Govsupīte ir arī Ogres rajonā.

Cita Buļļu pusmuiža atrodas Limbažu pagastā. Tur var no­kļūt, braucot pa Raganas-Limbažu ceļu, tā atrodas tūlīt aiz pagrieziena uz Kaijciemu. Dzīvojamai ēkai (19. gs.) laukak­mens mūra sienas ar šķembu pildījumu. No priekštelpām uz