Neiepazītā Latvija

Aiz nezālēs ieaugušā muižas nama, ko vēl rotā uzraksts "AyHUJHM CLinaM nauieii poAHHbi" un divi sīki spraišļoti pusapļa lodziņi, uz dienvidiem no ceļa 1870. gadā celta mūra ēka Ķeveri, kur bijusi skola un kādreiz ari nespējnieku patversme. Ķevcros dzi­mis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, agronoms Indriķis Hugo Lācis (1891-1953, Vācijā, Oldenburgā). Bijis Lauksaimniecī­bas akadēmijas privātdocents, Jaungulbenes laukkopības izmē­ģinājumu stacijas vadītājs. Tepat dzimis vēl viens Triju Zvaigž­ņu ordeņa kavalieris Krišjānis Lācis (1863-1939), skolotājs, kopš 1929. gada bijis Siguldas pilsētas valdes sekretārs. Apbe­dīts Siguldas kapos. Var pieminēt, ka šajās pašās mājās dzimis arī Otto Hollanders (1860-?), kas savulaik krievu valdības lai­kā apbalvots ar "sidraba mcdali un par ļaužu skaitīšanu saņē­mis žetonu". Pie Ķeveriem atrodas arī senkapi.

Tālāk Auļukalna Muižniekos, kas tagad ir triju māju grupa, dzimis pulkvedis leitnants Pēteris Briedis (1894-1941, Noril- skā). Bijis latviešu strēlniekos, Jelgavas aizsargu pulka koman­diera palīgs. Arī viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Vies­tura ordeni.

No Auļukalna Drustu virzienā, pa kreisi no ceļa, pamanāms Seisuma ezers (19,8 ha, 175,3 m vjl.). No tā iztek 14 km garā Gaujas pieteka Pērļupīte. Šis nosaukums, domājams, varētu būt radies 18. gs., kad vairākās upēs bija sastopama saldūdens pēr- lene. Uz ziemeļiem no ezera, Seisuma pusmuižā, dzimis glez­notājs un mākslas kritiķis Helmuts Markvarts (1894-1938). Kāds nelatvisks uzvārds? Viņa tēvs ir īrs, Drustu muižas spirta deģis Hermanis Vilhelms Kristiāns Markvarts. H. Markvarts par mākslu daudz rakstījis periodikā un Vilhelma Purvīša rediģētajā mākslas vēstures grāmatā2 .

Esam nokļuvuši pie Drustu kapiem, kur H. Markvarts ap­bedīts. Pa kreisi no ieejas Hāgemcisteru dzimtas apbedījumi. Šī dzimta Drustos un Gatartā valdīja apmēram 150 gadus. Lūk, ko stāstījis 1847. gadā dzimušais Kārlis Slaidiņš: "Juzdams nā­ves tuvumu, Hāgemeisters saviem gatartiešiem sarīkojis izmē­ģinājuma bēres. Zālē stāvējis tukšs zārks, ap kuru degušas sve­ces. Izvadīšanas ceremonija notikusi ar dziesmām un runām, jo lielkungs gribējis redzēt un dzirdēt, kā viņu izvadīs. Pēc cere­monijas teicis: "Mani mīļie, kad es būšu īsti nomiris, tad jūs mani izvadīsiet tieši tāpat kā šodien". Pēc tā bēres ar paša pie­dalīšanos dzēruši vai visu nedēļu"3 .

Mums jāpiemin vēl viens Drustos dzimušais Hāgemeisters, Leontijs (1780-1834), Krievijas kara flotes 1. ranga kapteinis, kas 1816.-1819. un 1828.-1830. gadā apbraucis zemeslodi. Okeānijā atklājis Kvadžaleina (Menšikova) atolu Māršala sa­lās. Beringa jūrā atrodas viņa vārdā nosauktā sala, 1935. gadā Amerikāņu meža dienests piešķīra viņa vārdu Baranova salas D gala augstākajai virsotnei.

Kapsētas galvenā celiņa malā atdusas boļševiku nošautais zvē­rinātais advokāts, ari literāts un publicists Voldemārs Teikmanis (1870-1918). Otrs te apbedītais advokāts Jānis Dančauskis (1877-1930) bijis Cēsu Vicsīgās biedrības priekšnieks. Te gul­dīts Rideļu māju saimnieks, Drustu pagasta vecākais, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Barons (1898-1945), kurš pie Lejas- mindaugu mājām kritis kaujā ar čekistiem. Tuvu kapličai, pa labi no ieejas, ģimenes kapos apbedīts Pēteris Miķis (dzejnieks Pēteris Atspulgs; 1908-1962), dzimis Raunas pagasta Baložos. Un vēl viens ar rakstniecību saistīts apbedījums. Te apglabāts ari zemnieks un sabiedrisks darbinieks Juris Upīte (1851-1934) - Gatartas pa­gasta Kalna Mīlākšu saimnieks, viņš ir viens no pirmajiem pub­licēto mednieku stāstu autoriem. Viņa grāmata4 iznākusi 1911. gadā, 500 eksemplāru lielā metienā. Par šo tematiku ma­za atkāpe. Grāmatā "Mednieku stāsti un anekdotes"3 aprak­stīts gadījums: netālo Gatartas Šķerbeļu māju tuvumā 1926. gadā suņa dzītais pelēkais zaķis kā pašnāvnieks ielēca māju akā. Skaisti pieminekļi ir Kristīnei Kārkliņai no Jaunkaldavām (kur aug 6,5 m resns dižozols) un Vikmaņu ģimenei. Interesi izraisa arī pieminekļi Zvīguru dzimtai un Indriķim Kārkliņam, diemžēl autoram nav zināms pieminekļu tēlnieks.

Ar Drustu kapsētu saistītas teikas6 . Bija izrunāts, ka te esot viens, kas ceļa braucējiem pa mazām "skrambiņām" izplucinot drēbes. Tā kādam braucējam norauts mētelis, rītā atraduši tikai pogas, pati drēbe "bijusi pa spalviņai izplucināta un gubiņā sa­likta". Citam, kas no kāda kapa bija nrirāvis vienu rozi, ejot cauri bēru kambarim, durvis aizšāvušās ciet. Otrā rītā atrasts bēru kambari stāvot.