Neiepazītā Latvija

3    Laikrakstā "Padomju Druva", 1989,10. aug.

4    Upīte J. Mednieku laiki. Rīga, 1911.

5    Mednieku stāsti un anekdotes. Rīga, 2000.

6    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1936, 14. sēj., 232., 300. lpp.

7    laikrakstā "Dzimtenes Balss", 1980, 8.

x Lapiņš K. Jaunības laiki. Rīga, 1936, 167. lpp.

9 Ķuzāne L. Jūlijs Dievkociņš. Rīga, 1980, 12. lpp.

1() Krājumā "Bij toreiz piepildījies laiks". Rīga, 1975.

11 Lapiņš K. Jaunības laiki. Rīga, 1936, 125. lpp.

VELĒNA

Velēna nav pat pagasta centrs, tikai neliela apdzīvota vieta Gulbenes rajona Lizuma pagastā, Smiltenes-Gulbenes ceļa ma­lā. Blakus kādreizējais ūdensceļš - Gauja. Līdz pat 20. gs. trīs­desmitajiem gadiem Velēna bija lielāks kultūras un sabiedriskās dzīves centrs nekā Lizums, kas savu nozīmi ieguva tikai pēc dzelzceļa izbūves. 2. pasaules kara gados, atkāpjoties vācu ar­mijai, apbūve baznīcas apkārtnē tika nodedzināta.

Velēnas baznīca (2001)

Velēnas galvenā ainaviskā dominante ir baznīca - sestā pēc kārtas - celta ncogotiskās formās 1898. gadā pēc Jāņa (Johana) Brauna projekta, paredzēta 1400 personām (600 sēdvie­tas). Diemžēl pārējās J. Brauna celtās baznīcas (Gaujienā un Lejasciemā) nav saglabājušās. Arī šo būtu gaidījis līdzīgs likte­nis, ja vien 1944. gadā būtu pažēlotas 4 kandžas pudeles. Toties Vecpiebalgas Labdarības biedrības nama celšanai (tas vēl tagad ir kultūras nams) J. Braunu uz­aicināja biedrības priekšnieks Matīss Kaudzīte un tapa ēku komplekss, kas ir viens no spilg­tākajiem 19. gs. beigu posma arhitektūras paraugiem Latvi­jas laukos. Laikraksts "Phjkc- khh Bccthmk" 1888. gadā to vērtējis, kā neatpaliekošu no visbagātāko Vidzemes muižu saimniecības celtnēm. Ādolfs Alunāns tā atklāšanai sacerējis dzejojumu. Tas ļauj novērtēt J. Brauna devumu un Velēnas baznīcas nozīmi.

Kādai no iepriekšējām ko­ka baznīcām esot bijis salmu jumts, noaudzis ar zaļām ve­lēnām, un tā arī esot cēlies apdzīvotās vietas nosaukums, kaut gan iespējams, ka vietvārds tomēr ir vecāks. Bet iepriekšējo baz­nīcu stāstā "Vecā baznīciņa"1 aprakstījis Apsīšu Jēkabs, kurš, starp citu, mācījies Velēnas draudzes skolā, tajā pašā, kas vēlāk tika pārveidota par meiteņu skolu. Skolas ēka vēl tagad redza­ma Gulbenes virzienā, kurā skatoties, pamanīsiet paaugstinā­jumu tuvējā mežā - ķēmu pauguru Augstos kalnus. Māju pu­duris Lielpēteri esot dabūjis nosaukumu tad, kad pret zemo durvju stenderi galvu esot apdauzījis krievu cars Pēteris I. Velē­nā pēc atgriešanās no deportācijas par virsmācītāju kalpojis Ed­gars Jundzis (1907-1986), vēlākais teoloģijas profesors un se­no mezglu rakstu pētnieks.

Altārgleznā "Golgāta" (19. gs. sāk.) attēlots krustā sistais Pestītājs, to gleznojis Endats Minhenē, saglabājusies arī vecā altārglezna; divus kroņlukturus (1792) dāvājis Sinoles muižas īpašnieks V. Mcngdens, 17 reģistru ērģeles (1898), vienas no labākajām Latvijā, būvējis ievērojamais vācu ērģeļbūvētājs Vil­helms Zaucrs Frankfurtē pie Oderas. Velēnas ērģeļu ieraksti

iekļauti skaņu plašu sērijā "Latvijas vēsturiskās ērģeles". Kopš 1964. gada baznīcā no­tiek ari katoļu dievkalpojumi.

Dievnamam tuvākaj ās mājās zem nojumes rūpīgi tiek glabāts baznīcas zvanītā­ja un rūpīgā sargātāja Viļa Galēja (1915-2000) saglabā­tais 1909. gadā Anglijā būvē­tais tvaika dampis. Teika2 stāsta, ka baznīcas uzkalnā esot liela, resna priede, zem kuras saknēm esot liela kaste ar naudu. To rokot gan nedrīkstot runāt un skatīties apkārt. Pati baznīca cel­ta senas kapsētas vietā, vēlāk atklāta tagadējā Velēnas Gaujas kapsēta. Nav īstas skaidrības par ierīkošanas gadu, tiek uzska­tīts, ka tas ir 1752. gads, bet 1774. gadā Velēnas baznīcas grā­matā rakstīts: "Tā kā atraitne baroniete fon Mengden kundze pret pagājušā gadā ietaisīto kapsētu sirdīgi pretojas, tad uz aug­stās ģeneral-guberņas valdes pavēles tika ietaisīta jauna kapsē­ta, kurā arī viņa vēlas vēlāk tikt apbedīta". Jāsaka, ka viņas vēlēšanās ir piepildījusies. Kapos ir arī barona Malama dzimtas kapi, kas veidoti kā vaļēja būve ar sešām dažādu izmēru arkām

fasādē, tās centrā klasicisma formās da­rināts piemineklis. Velēnas kapos apgla­bāts rakstnieka Apsīšu Jēkaba tēvs sko­lotājs Andrievs Jaunzems (1830-1888, čuguna krusts) un rakstnieks Jānis Kār- stenis (īstajā vārdā Jānis Smits, 1884- 1921). Kapos atdusas Lāčplēša Kara or­deņa kavalieri Viktors Sviklis (1899- 1986) un Pēteris Sebris (1895-1965).

Tuvumā vecākais tilts pār Gauju Gul­benes rajonā, kas 1949. gadā celts uz Vi­rešu ceļa pēc Ērika Vikmaņa projekta.

No veikala uz baznīcas pusi 2. pa­saules karā nodegušā kroga vieta.