Neiepazītā Latvija

Apsīšu Jēkabs3 min, ka 1688. gadā krogs Lizumā neizkrogo vairāk par 19 vai 20 mucu alus gadā. Tas tomēr nebūs atradies šeit, netālu no Gaujas, bet vecā Velēnas-Lizuma lielceļa ma­lā, jo tur "braucēji ne labprāt apmetušies, jo tuvumā nav bijis ūdens". Netālu no Velēnas-Lizuma ceļa uz austrumiem atra­dās Velēnas pusmuiža, uz rietumiem - Cepļa pusmuiža. Cepļa kroga īpašnieka meitu Annu savulaik ieskatījis vēlākais biblio­grāfs Jānis Misiņš, tā kļuva viņa sieva. Cepļa pusmuižā atra­dies doktorāts, kur no 1827. gada strādājis Dr. Kārlis Viherts (1801-1875), tur izveidota arī neliela slimnīca. J. Misiņa ar­hīvā saglabājusies 1881. gadā Dr. A. Sumera izdotā apliecība, ka viņš četrus gadus bijis māceklis un vienu gadu darbinieks Velēnas doktorātā, strādājis aptiekā, palīdzējis operācijās un slimnieku kopšanā. Velēnas aptieka dibināta 1890. gadā (far­maceits te neoficiāli darbojies jau no apm. 1820. gada), tikai 1974. gadā tā pārcelta uz Lizumu, veco muižkunga ēku. 19. gs. astoņdesmitajos gados Ceplī pastāvēja tiesa, kur par rakstvedi strādājis Jānis Poruks. Cepļa krogā toties par krodzinieku strādājis Pēteris Jaunzems, dēvēts arī par grāmatsējēju. Tā varēja rasties ari J. Misiņa interese par grāmatām. Bet par Jaunzemiem (tas ir Apsīšu Jēkaba dzimtas uzvārds) - Li­zumā bez Apsīšu Jēkaba dzimuši vairāki ievērojami Jaun- zemi: ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais ārsts pulkvedis Valters Jaunzems (1896-1959, Kalifornijā, ASV), arī viņa urna ar pelniem pēc sākotnējā apbedījuma Eslingenē, Vā­cijā, apglabāta Velēnas kapsētā; Valkas muzeja izveidotājs, žurnālists Artūrs Jānis Jaunzems (1899-1976, ASV); arhi­tekts un etnogrāfs Jānis Jaunzems (1903-1978, Gulbenē).

Netālu, kur Velēnas-Lizuma ceļa vecais posms šķērso 19 km garo Gosupi, atrodas Viļa Zvaigznīša darinātā Gosupes velna skulptūra. Stāsta, ka tajā vietā vietējais krogusbrālis Rutgalvju Krustiņš sniedzis roku pretī velnam, kas to gandrīz aizvilcis uz elli. Lizumā atrodas skaista vienā eksemplārā darināta grāmata par šo notikumu, kuru ar oriģinālakvareļiem ilustrējis Varaido- tis Galviņš (1931-1990), kurš dzīvoja pie vāciešu 1944. gadā nodedzinātajām Silto dzirnavām, 3,5 km no Velēnas baznīcas uz Smiltenes pusi, pie Uriekstes upes. Senāk gan lietots nosau­kums Ureikstc, pret tagadējo nosaukumu savulaik iebilda gan Kārlis Egle, gan Jānis Endzelīns.

Silto dzirnavās (kas minētas jau 17. gs. dokumentos, bet pēc nopostīšanas Ziemeļu kara laikā, 1738. gadā atjaunotas 300 m zemāk par iepriekšējām) dzimis arhitekts Verners Vitands (1903-1982), Madonas aizsargu nama un Daugavpils Vienības nama projektu autors. Par šo dzirnavu senumu liecināja tikai ar cirvi apstrādātās sijas.

1937. gadā ierīkotajos Sila kapos - ceļa malā starp Velēnu un Gosupi, apglabāts Gosupes velna autors V. Zvaigznītis (1913— 1997), akvarelists Jānis Brekte (1920, Rīgā - 1986), kurš kļuvis slavens ar virtuozajām Vecrīgas ainavām. J. Brektes un viņa skol­nieka V. Galviņa darbi vienmēr apskatāmi Lizuma centrā, vēj­dzirnavās, kas nedarbojās no 1932. līdz 1979. gadam, bet ta­gad atdzimušas - tajās iekārtota izstāžu zāle.

Vēres

1   Apsīšu Jēkabs. Raksti, 12., 1897.

2    I.FK219, 1137.

3    Apsīšu Jēkabs. No Lizuma senatnes. Rīga, 1928.

BIKSĒRE, KUR NAUDU SKAITA MUCĀM

Biksēri Madonas rajona Sarkaņu pagastā var nepamanīt, pa­skriet tai garām. Var jau nogriezties pie Gvido Bula ironiskā pieminekļa koka rublim. Ja, braucot no Madonas uz Cesvaines pusi, ieraugāt uz postamenta novietotu lokomobili, ko 20. gs. sākumā ražojusi Anglijas firma "R. Garets un dēls", tad jau esat tikpat kā garām. Pie lokomobiles nogriežoties, ceļš gar veikalu ved kalnā, taču vislabāk kājām paiet estrādes virzienā, citādi ne­redzēsiet Artas Dumpes 1989. gadā darināto skulptūru "Jāņu nakts", kas atrodas blakus estrādei un ir vienīgā akmens skulp­tūra visā Biksērē. Ceļa malā vēl viena skulptūra - Nikolaja

Petraškcviča "Kontakts" (1990), kas uzstādīta akmeņu krāvu­mā, kas veido Latvijas kontūras.

Pa kreisi pavisam tuvu tek 18 km garā Libes upe, tās vārdā savulaik saukta arī Biksēres muiža - Libbien. Ja vācu valodas pra­tējam pirmās asociācijas ir ar vārdu Liebe (mīlestība), tad esat uz nepareiza ceļa. Arturs Goba raksta1 , ka Sarkaņu pagastā pie Bo­des kalna esošie Libenieki nosaukumu dabūjuši no senču drau­džu vecākajiem - lubēņiem vai lūbeniekiem. Endzelīna topo- nīmu vārdnīcā ir visai daudz toponīmu ar sakni lub-, bet vācis­kās rakstības ietekmē kāds pagasta skrīveris varētu būt uz burta "u" uzlicis umlautu.

Uz upes pusi redzams akmens - te nogalināts vietējais sko- ā lotājs Jūlijs Ramanis (1889-1919). Nostāsti vēsta arī par Nāves ieleju Biksēres gravā un akmeni, uz kura klaušu laikos pērti zem­nieki. Pretējā pusē pakalna virsotnē aug dižozols 4,6 m apkārt­mērā, pie tā Mariannas Veilandes darinātā skulptūra "Rīts" (1987). Pret dzirnavām, kas, atkarībā no tā, no kuras puses mēs uz tām skatāmies, ir vai nu vienstāva vai divstāvu ēka, kalna pusē gar ceļu gara atbalstsiena.