Neiepazītā Latvija

Pie Vecā ceļa un Kalnciema ceļa krustojuma sena piemi­nekļa pamatne. Pēdējā laikā sakārtota ķieģeļu mūrējuma pa- matdaļa, uz postamenta uzstādīta piemiņas plāksne "Svētbir- ze". Teksts uz sen jau nopostītā pieminekļa bijis vācu valodā, tulkojumā tas skanētu tā: "Pāvilam Petrovičam, Viskrievijas patvaldniekam, lielam labvēlim, no Drīzenu dzimtas, 1797". Kas bija Drīzens? 1795. gadā Kurzemi pievienoja Krievijas im­pērijai un tad par Kurzemes gubernatoru kļuva Drīzens. bet kas noticis pirms gada? Lūk, ko uzzinām no laikraksta "Brīvā Zeme"19 : 1796. gadā Krievijas cars viesojies Jelgavā un pave­dis gubernatora meitu. Tātad piemineklis celts kā pateicība par …pavešanu un kā tāds laikam būs bijis vienīgais pasaulē. Jāpie­bilst, ka pēc šīs vizītes Drīzena skaistā meita aicināta uz Pēter­burgu par galma dāmu un gubernatoram uzdāvināta netālā Ozolmuiža. Varētu būt, ka tas viss ir patiesība, jo šādas ziņas jau 18. gs. vislabprātāk noklusēja. Lūk, ko man atrakstīja Ve­rēna Ješinska no Valgundes pagasta. Drīzens bijis diezgan na­badzīgs un lūdzis caram Pāvilam kādu muižu ar zemi. Cars bijis pretimnākošs un, būdams Jelgavā, aizvedis baronu Liel­upes malā un norādījis uz plašiem zemes gabaliem, ko dāvājis baronam. Drīzens muižas nosaucis "Paulsjjnade" (Pāvila žē­lastība) un "Sorgcnfrei" (brīvs no rūpēm). Vietā, kur abi toreiz stāvējuši, barons uzcēlis obelisku ar pateicības vārdiem, ap kuru savulaik bijis dzelteno akāciju dzīvžogs. Cits nostāsts20 saista pie­minekli ar baronu Reķi un Ozolmuižas baronu. Nav brīnums, ka vācu tekstu daudzi nesaprata, un tāpēc radās jauni nostāsti. Lūk, kas savulaik skolā stāstīts 1924. gadā dzimušajam Arvīdam Ci- mermanim no Cenu pagasta: Reķis (barons Rcke, Vai dc kas pils īpašnieks) pirms nāves devis krustdēlam tik lielu zemes gabalu, cik viņš varēs noskriet. Tas skrējis, nabadziņš, riņķī no Ozolmuižas, gar Bērzmuižu, tad pa Veco ceļu atpakaļ un pakritis, vairāk nav varējis paskriet. Tad viņš noņēmis cepuri un metis to uz priekšu, lai vairāk būtu tās zemes. Tajā vietā, kur nokritusi cepure, uzcelts šis piemineklis21 . Grāmatā "Mednieku stāsti un anekdotes"22 minē­ta teika, ka Pēteris Lielais te lielajos mežos apmaldījies un viņu no meža izvedis kāds malumednieks. Ķeizars teicis, ka pats gribot atpūsties, bet vīrs pa to laiku 110 saules lēkta līdz rietam lai jājot pa mežiem un laukiem. Viss tas, kas pa šo laiku būšot apjāts, tam piederēšot. Tā cēlusies Ozolmuiža, liet divi vīri vēl Latvi­jas brīvvalsts laikā stāstījuši, ka tajā vietā divi grāfi gājuši uz divkauju un abi krituši, tas noticis pirms 130 gadiem.

Otrā pusē Vecajam ceļam kādreiz atradās Pļaujas svētku laukums, kas izveidots 1937. gada Pļaujas svētkiem. Te bijusi plaša estrāde, Namcja pils makets, skatu tornis. Protams, no tā vairs nekas nav saglabājies. Labāk veicies Izstādes laukumam pie Garozas ielas, tur saglabājies t. s. Lauktehnikas klubs. Šajos svētkos K. Ulmanis Jelgavas pili nosauca par Viestura piemiņas pili. Pārejot Kalnciema ceļam, iznākam pie Lielupes, lai palū­kotos uz Jelgavas pili mazāk redzētā rakursā.

Vēres

1    1.apsa J. Zilā grāmata. Rīga, 1988.

2    Žurnālā "Atpūta", 1934, 480.

3    Andcrsons 1. Gaitu sākums. Rīga, 1991.

4    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 179. Ipp.

5    Turpat - 378. Ipp.

6    Gune V. Velves. Rīga, 1990.

7    Jelgavas Latviešu biedrība. Rakstniecības nodaļa. Rakstu krājums. Jelga­va, 1894,4.

8    Latviešu pasakas un teikas. Sakopojis P. Smits. Rīga, 1937, 15. sēj., 406. Ipp.

9    Elejas pils. Katalogs. 1992. 168. Ipp.

I() LFK 32,923.

11     LFK 32, 924.

12     LFK 2049, 815.

13    Žurnālā "Karogs", 1975, 1.

14   Delle V. Negantais nieks. Rīga, 1936.

15   LFK 884, 4209.

16    LFK 32, 1773.

17    LFK 2049, 813.

18    LFK 32, 803.

19    Laikraksta "Brīvā Zeme" ilustrētais pielikums. 1934, 8. marts.

a > LFK 2049, 834.

21     LFK 2049, 26.

22    Mednieku stāsti un anekdotes. Rīga, 2000.

GAR LIELUPI TETELE

Ja vēlaties pastaigāt gar Lielupes krastiem Jelgavas tuvumā, tad var iet uz Teteli. Satiksme laba - var braukt ar pilsētas auto­busu, upe labi pārskatāma, saglabājušies visdažādāko laiku vēs­tures liecinieki, skaista daba - ne velti Tetelē 1932. gada jūlijā bijusi pirmā baptistu jaunatnes nometne.