Neiepazītā Latvija

Pa Parka ielu, kas sakas skolas priekšā, iznakam pie Teteles kapiem. Te apglabāti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jānis Ku- pens (1898-1944) un Jēkabs Roze (1900-1946). J. Kupens bijis lauksaimnieks Apiņos, J. Roze - Rozēs. Abas šīs saimnie­cības atrodas netālu uz Garozas pusi. Kapu Z daļā 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru brāļu kapi ar 27 apbedījumiem, kur apglabāti ari 3 krievu karavīri. Kapu augšdaļā, tuvāk kapličai, atdusas baronese. Vēl var pievērst uzmanību portretam-cilnim Bernharda Freidenlelda piemineklī, pamatīgajai Kristapa Klie- dera kapu metāla sētiņai un pat atrast eņģeļa attēlu uz kādas kapu plāksnītes. Ar Tetelmindi ir tāpat kā Kaucmindi (Kauces upes ieteka - vācu vai.). Tātad būtu jābūt arī Teteles upītei. Jo vairāk tāpēc, ka savulaik Emburgā pierakstīta teika, ka mācī­tājs Kundrāts reiz braucis uz Jelgavu un, kā piebraucis pie Te- telmindes tilta, dzird, ka bērns bļauj. Licis kučierim apturēt, izkāpis un vietu nokristījis, arī bērnam ielicis vārdu. Tad tas apklusis. Tur esot bijis nogalināts nekristīts bērns2 . Un, kādu citu reizi, dzirdēts bērns bļaujam "apakš tilta", tad ratos nosē­dies "balts, tāds kā vīrs". Pie kapiem tas nolēcis un iegājis ka­pos3 . Diemžēl neviens no mūsu aptaujātajiem vecākās paau­dzes tetelniekiem šādu upi starp kapiem un Velna grāvi (jau pie Garozas) nezināja. Topogrāfiskās kartes uzrāda tikai lielā­ku skaitu grāvju. Tad kurš no tiem īstais? Jo apkārtnē tik tiešām parasts upes iztaisnot, pat lielā Iecava starp Garozu un Ozol­niekiem tā pārveidota, ka abās pusēs palicis liels skaits vecupju līkumu. Kaut gan - aiz Būrniekiem tāds kā līcītis ar ieteku.

Vēres

1   Ziedonis I. Tik un tā. RJga, 1985.

2    LFK32, 2710.

3    LFK 32, 2711.

PAR SKURSTEŅIEM UN SKURSTEŅMUIŽU

Kam domāts skurstenis un kāds tas parasti izskatās, laikam taču zin arī katrs centrālapkures apstākļos dzīvojošais. Bet bija arī laiks, kad celtnēm nebija visvienkāršāko dūmeņu - lai atce­ramies kaut vai zvejniekciemu kādreizējās dūmistabas, kur dūmi no krāsns nonāca istabaugšā, bet no turienes pa speciālām atve­rēm- brodiņiem- laukā. Vēl 19. gs. bija izplatīti apvalkdūmeņi (manteļskursteņi), kuru plašajā pamatnē ietilpa vesela virtuve. Ta­jos žāvēja gaļu, kūpināja desas. Rīdziniekiem, kuri vēl tādus nav redzējuši, nav pat jābrauc uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas mu­zeju, pietiek iegriezties "Trīs brāļos" (15.-18. gs.), Mazajā Pils

ielā 17, 19, 21, kur saglabāju­šies pat vairāki apvalkdūme- ņi. Laukos šad tad redzamas ēkas, kur viens skurstenis pa­liels (apvalkdūmeņa gals), pā­rējie mazāki - tie parastie.

Ja ēka liela, skursteņu daudz. Par Jelgavas pili stās­ta, ka cik gadā dienu, tik šai ēkai logu, cik gadā nedēļu - tik skursteņu. Taču daudzie dūmeņi ne visai rotā ēkas iz­skatu, varbūt tieši tāpēc Lus­tes muižas, kas bija celta kā medību pils, dzīvojamai ēkai (18. gs. septiņdesmitie gadi) Dobeles rajonā skurstenis bi-

ja tikai viens. Visi dūmvadi pieslēdzās centrālajam skurstenim bēniņos. Tomēr tas nav nekas unikāls. Piebalgas novadā lielajās

dzīvojamās ēkās centās iztikt ar vienu, mājas centrā novietotu skursteni, bet būves klona grīdā izveidoja garu un sarežģītu dūmvadu sistēmu no vairākām apkures vietām. Ar to varēja arī papildus apsildīt telpu. Zosēnu pagasta Gaujmaļos, piemēram, dūmvads negāja vis pa taisnāko ceļu, bet zem grīdas meta līkumu.

Pavērosim skursteņus! Interesants ir Cēsu alusdarītavas dū­menis. Pavisam savdabīgs ir Strenču psihiatriskās slimnīcas teritorijā 20. gs. sākumā celtais skurstenis. Divas tā trešdaļas no garuma atgādina parastu, no sarkaniem ķieģeļiem mūrētu ūdens­torni, kura tvertnes daļa izpildīta pildrežģa tehnikā, kamēr aug­šējā daļa ir pavisam parasts skurstenis.

Ir jau ēkas, sauktas šīs celtnes sastāvdaļas vārdā. Gārsenes pagastā ir Skursteņa krogs, celts 1865. gadā. Kā stāsta vietējie, nosaukums cēlies no tuvējām mājām.

* * *

Jelgavas rajona Sesavas pagastā atrodas Skursteņmuiža. Kā stāsta vietējie1 , nosaukums cēlies no tā, ka te bieži sastopami apvalkdūmeņi (manteļskursteņi) - gan bijušajā muižā, gan ap­kārtnē: mācītājmuižā, Ozolkrogā, Rozentālos u. c. Tiesa, ta­gad tic parasti pārbūvēti par pagrabiem vai ko citu. Šai apdzī­votajai vietai agrāk izmantots arī vāciskais nosaukums - Šoršta- te (Schorstadt). Trīs gadsimtus muiža atradusies Heinriha Klop- maņa (kas novadu saņēmis kā dāvanu par piedalīšanos karā pret