Neiepazītā Latvija

Rīgas teritorijā Bauskas ielā 48 atrodas Fridriha muiža (Bel­le vue - skaistais skats; dažreiz tiek saukta arī par Belleru), viena no diezgan daudzajām Pārdaugavas bijušajām piepilsētas mui­žiņām. Vienu laiku tā bijusi ģenerāļa Volkovica īpašumā, tāpēc dažkārt tiek saukta arī tā uzvārdā. Dzīvojamā māja celta 18. gs. 3. ceturksnī, tagad gan vairs nav saglabājusies garā šveiciešu sti­la veranda tās vienā fasādē. Pie tās vēl redzami vecu stādījumu fragmenti, resnākās liepas apkārtmērs 3,6 m. Pa Bauskas ielu pagājušā gadsimta sākumā brauca zirgu tramvajs, tagad te kur­sē 10. līnijas tramvajs, savdabīgs - ar viensliežu posmiem un tramvaju mainīšanās vietām, nemainīgu pasažieru sastāvu. Gru­pas "Labvēlīgais tips" mūziķi tam veltījuši speciālu dziesmu.

Krietni tālāk vēl viena muižiņa - Bišumuiža (Bauskas ielā 147a), kas pilsētas teritorijā iekļauta 1828. gadā. Uz klasicisma formās celto muižas pili (19. gs. sākums) ar diviem jonisko ko­lonnu portikiem ved liepu gatve, garākā, kas samērā labi sagla­bājusies Rīgas pilsētas robežās. Te arī dižozols 5,0 m apkārtmē­rā. Muiža tiek saukta arī par Brandenburga vai Sildera muižu. Bišumuižas barons Brandenburgs reiz esot saderējis, ka Dauga­vā Jāņos ies ledus un … uzvarējis. Ziemā ledus bijis izzāģēts, ap­bērts ar zāģa skaidām un kalpi to vajadzīgajā dienā nopludinājuši1 .

Bišumuižas pils (2001)

Šī muiža no ielas nav redzama, bet ielas pagriezienā pirms tramvaja tagadējā galapunkta (zirgu tramvajs gājis tikai līdz Bauskas ielas 145. namam) redzēsiet 12 km garo Bišumuižas grāvi. Tūlīt aiz tā pa labi viena daļēji saglabājusies Katlakalna ūdensdzirnavu kompleksa ēka. Dzirnavas te minētas jau 17. gs., bet 1744. gada pavasara lielajos plūdos pilnīgi izpostītas. Pēc vairākkārtējas īpašnieku maiņas, 1842. gadā tās iekļautas Bišu­muižas teritorijā. 1787. gadā sastādītā plānā redzams, ka galve­nais korpuss atradies nostāk no ceļa, tūlīt aiz pašlaik redzamās būves. Gulbju ielā 4 atrodas sērkociņu fabrika "Komēta" (dib. 1914. g., pabeigta 1924. g., pēc ugunsgrēka atjaunota 1952. g.), netālu rūpnīca "Vulkāns", tagad SIA "Troja".

Pie tramvaja galapunkta Bauskas ielā 166 Bišumuižas bib­liotēkas (dib. 1961.) ēka (1879) ar čuguna lējuma balkoniņu, tajā pieejami ari materiāli par Bišumuižas kompleksu. Vizuāli interesanta 19. gs. būve Bauskas ielā 168 (Ramas krogs te bijis līdz 1. pasaules karam), jau 1787. gada plānā tajā vietā redza­ma kroga ēka. Aiz bijušā kroga ēkas nogriežas Bukaišu iela, kurā saglabājusies pārbūvētā Bukaišu muiža (Fokcnhof). Pa labi no Bauskas ccļa jau 17. gs. nogriezies ceļš uz vēlāko Nummur- muižu. Krustojuma tuvumā arī jaunāka apbūve - Bauskas ielā 170 (1901) un 149(1908).

Rīgas piena kombināts Bauskas ielā 180 uzcelts vietā, kur bijušas iekškontinentālās kāpas, pēc tur atrastajiem kauliem - iespējama sena kapu vieta. Te vispār viena no senākajām ap­dzīvotajām vietām Rīgas tuvumā. Šī vieta pievienota Rīgai ti­kai 1974. gadā. Ražošanas korpuss uzcelts 1989. gadā pēc Tam- peres firmas "AIRIX" projekta. Te arī tēlnieka Ozoliņa dari­nātā skulptūra. Pa kreisi J. Čakstes gatve izved uz Bukaišu ie­lu - kādreizējo veco ceļu uz Katlakalnu, kas pirms Rīgas HKS celtniecības bija tuvu Daugavai, tur esot bijis betona bluķis ar riņķi virspusē plostu piesiešanai. No J. Čakstes gatves pa labi nogriežas Lejupes iela, tās labajā pusē atrodas Valdlauči 10- kādreizējā Katlakalna mācītājmuiža. Tā celta ap 1635. gadu, daudzkārt gājusi bojā gan karos, gan ugunsgrēkos, pēdējais bi­jis 2000. gada 27. janvāri. Pašreizējā būve varētu attiekties uz laiku ap 1813. gadu, šobrīd notiek tās rekonstrukcija pēc arhi­tekta L. Erenštreita projekta, jo tagad mācītājmuiža atdota Kat­lakalna luterāņu draudzes rīcībā. Tai piederējušas astoņas mā­jas, tai skaitā Piziķi, kas ir līvu vārds, ar nozīmi - krūmi. 30. gados pēc pašu vēlēšanās tie pārdēvēti par Vaivaricm, tagadējā adrese - Bukaišu iela 28. Blakus mācītājmuižai bi­jušais zirgu stallis Valdlauči 11, kam 20. gs. 40. gadu beigās uzcelts vēl viens stāvs. Savulaik bijis pat Katlakalna mācītāj­muižas pagasts (starp Piena kombinātu un uzņēmumu "Ci- do"), jo ap 1790. gadu pagastus daudzkārt nosauca muižu vārdos, vēlāk to apvienoja ar Katlakalna pagastu, bet 1974. gadā pievienoja Ķekavas ciema padomei.

Varbūt vecais ceļš gājis te? Rīgas rāte veltīja uzmanību sa­tiksmes ceļu stāvoklim pilsētas apkaimē. 1794. gada 28. sep­tembrī tā izdeva pavēli par ceļu un tiltu uzraudzību, kurā minē­ta Bauskas iela, Katharinenhof (Bišumuiža), Katlakalna pasto- rāts, Ramas muiža, Depkina un Krūzes muižas, caur kuru teri­toriju šis ceļš caurvijas. Tomēr jau 1668. gada kartē pastorāts iezīmēts sānis no Bauskas ceļa.