Nenorunātās tikšanās

—   Acumirkli pagaidiet, — Vanderhūze viņu pārtrauca.

—   Un tu, Maija?

Meitene paraustīja plecus.

—        Taisnību sakot, nejūtu nekādu starpību. Vispār piekrītu.

—   Nākamā korekcija, — Komovs nepacietīgi teica.

—   Mums nav jāprasa bāzei padoms, ko darīt ar astronautu mirstīgajām atliekām. Ekspertīzes slēdzienā par šo jautājumu vispār nav jārunā. Jānosūta speciāla radio- gramma, ka pilotu mirstīgās atliekas ievietotas konteineros, tie aizlieti ar stiklaplastu un drīz tiks nosūtīti uz bāzi.

—   Tomēr… — Vanderhūze apmulsis ierunājās.

—   Es nodarbošos ar to rīt, — Komovs viņu pārtrauca.

—   Es pats.

—        Varbūt vajadzētu viņus apglabāt tepat? — Maija klusi teica.

—   Man iebildumu nav, — Komovs tūlīt atsaucās.

—    Bet parasti tādos gadījumos mirstīgās atliekas tiek nosūtītas uz Zemi… Ko? — Viņš pagriezās pret Vanderhūzi.

Tas, jau pavēris muti, lai ko teiktu, tikai pakratīja galvu un norūca:

—   Neko.

—        īsāk sakot, — Komovs turpināja, — es ierosinu šo jautājumu izsvītrot no ekspertīzes slēdziena. Vai piekrītat, Jakov?

—        Laikam gan, — Vanderhūze atteica. — Bet tu, Maija?

Maija svārstījās, un es viņu sapratu. Viss notika pārāk lietišķi. Tiesa gan, es nezinu, kā tam ir jānotiek, bet, manuprāt, tādus jautājumus nevar izšķirt balsojot.

—        Jauki, — Komovs sacīja, it kā nekas nebūtu noticis. — Tagad par pilotu nāves cēloņiem un apstākļiem.

Akts par līķu sekciju un fotomateriāli mani pilnīgi apmierina, un es ierosinu šādu formulējumu: «Līķu stāvoklis liecina, ka pilotu nāve iestājusies, kuģim atsitoties pret planētas virsmu. Vīrietis miris pirms sievietes, bet paspējis izdzēst ierakstu bortžurnālā. Izkļūt no pilota sēdekļa nav vairs bijis viņa spēkos. Turpretī sieviete, gluži pretēji, vēl kādu laiku bijusi dzīva un mēģinājusi atstāt kuģi. Nāve viņu panākusi kesona kamerā.» Nu, tālāk lai iet pēc jūsu teksta.

—   Hm.., — Vanderhūze domīgi novilka. — Vai tas nebūs teikts pārāk kategoriski, kā jūs domājat, Genadij? Ja jau paliekam pie līķu sekcijas akta, pret kuru jums nav iebildumu, viņa, nabadzīte, nemaz nebija spējīga aizrāpot līdz kesona kamerai.

—   Tomēr viņa tur atradās, — Komovs vēsi noteica.

—   Bet tieši šis apstāklis… — Vanderhūze izjusti iesāka, piespiezdams rokas pie krūtīm.

—   Klausieties, Jakov, — Komovs viņu pārtrauca. — Neviens nezina, ko cilvēks spēj izdarīt kritiskā situācijā. It sevišķi sieviete. Atcerieties gadījumu ar Martu Pristliju vai notikumu ar Koļesņičenko. Un vispār atcerieties vēsturi, JakovI

Iestājās klusums. Nelaimīgu izskatu Vanderhūze sēdēja un bez žēlastības raustīja vaigubārdu.

—   Bet mani nemaz nepārsteidz tas, ka viņa atradās kesona, — Maija ierunājās. — Es nesaprotu ko citu. Kāpēc viņš izdzēsa bortžurnālu? Bija taču trieciens, cilvēks mirst…

—   Varbūt tieši tāpēc… — Vanderhūze ne visai pārliecinoši iesāka. — Tā varētu būt. Cilvēks agonijā taustījās ar rokām pa pulti, aizķēra atslēgu …

—   Jautājums par bortžurnālu ir ierakstīts ailē pie sevišķas nozīmes faktiem, — Komovs teica. — Es personiski domāju, ka šis noslēpums netiks atklāts nekad … ja vien tas ir noslēpums, nevis nejauša apstākļu sagadīšanās. Tātad turpinām, — viņš ātri pāršķirstīja savā priekšā izsvaidītās papīra lapas. — Patiesību sakot, man vairs nav nekas piebilstams. Zemes mikroflora un mikro- fauna acīmredzot gājusi bojā, vismaz no tām vairs nav nekādu pēdu … Tā … Personiskie papīri. Mums tie nav jāizskata, turklāt tie ir tādā stāvokli, ka mēs varam tos tikai sabojāt. Rīt es tos iekonservēšu un atvedīšu šurp… Jā! Popov, tur ir kas tāds, kas varētu jūs interesēt. Vai

jūs orientējaties «Pelikāna» tipa kuģu kibernētiskajā iekārtā?

—       Jā, protams, — es atsaucos, steigšus atstumdams no sevis šķīvi.

—        Esiet tik laipns, — viņš pameta man papira lapu, — te būs visu atrasto kibernētisko mehānismu saraksts. Pārbaudiet, vai tur ir viss.

Paņēmu sarakstu. Visi nogaidoši lūkojās uz mani.

—        Jā, — es teicu, — te ir visi kibernētiskie mehānismi. Pat Iniciatīvizlūki, kurus parasti nekomplektē… Bet te ir kas tāds, ko es nesaprotu. Ko nozīmē — «Remonta robots, kas pārveidots par šuvējierīci»?

—   Jakov, paskaidrojiet, — Komovs izrīkoja.

Vanderhūze atmeta galvu un pastiepa zodu uz priekšu.

—       Saproti, Stas, — viņš domīgi iesāka. — Te grūti ko paskaidrot. Gluži vienkārši tas ir remonta kibers, kas pārveidots par šuvējierīci. Par ierīci, kas šuj, vai saproti? Vienam no viņiem, acīmredzot sievietei, bijusi mazliet neparasta aizraušanās.

—        Ahā, — es pārsteigts novilku. — Bet vai tas patiešām ir remonta kibers?

—   Bez šaubām, — Vanderhūze pārliecināts atbildēja.

—       Tādā gadījumā šeit ir pilns komplekts, — teicu, atdodams sarakstu Komovam. — Neredzēti pilns komplekts. Viņi laikam nekad nav nosēdušies uz smagajām planētām.

—        Paldies, — Komovs pateicās. — Kad akta tīrraksts būs gatavs, es palūgšu jūs parakstīt tajā nodaļu par darbaspējīgās kibertehnikas iztrūkumu.

—   Bet iztrūkuma taču nav, — es iebildu.

Komovs maniem vārdiem nepievērsa uzmanību, bet Vanderhūze paskaidroja: