Nirējs 2.grāmata Cita pasaule

Jā, šajā pasaulē taču joprojām lietoja naudu! Toms par to bija lasījis kādā senā, tēva saglabātā grāmatā. Tur bija rakstīts, ka nauda Zempasaulē ir visa mēr­aukla un augstākais mērķis, pēc kā cilvēki tiecas at­ļautiem un neatļautiem līdzekļiem. Toms gan īsti ne­saprata, kas ir nauda un kāpēc tā tik svarīga. Patiesībā viņš toreiz vēl daudz ko nesaprata.

-    Vai tur nav tuvāk? it kā starp citu ieminējās tēvs.

-   Nē, ūsās noburkšķēja apalītis. Tur pirms gada iebruka viadukts. Vēl nav salabojuši, kretīni!

Pēkšņi griezīgi iečīkstējās bremzes.

-   Kur lien, mērkaķi! kā apsvilis iebrēcās taksists, it kā kāds viņam būtu uzminis uz pirkstiem. Acu nav pierē, idiot! Staigā te visādi, kad cilvēkam jāstrādā! Ja nevari paiet, tad kūko mājās!

Taksometra priekšā bija izniris kaulains, sakumpis sirmgalvis. Viņa pelēkās, asarojošās acis izbrīnā lūko­jās uz automašīnas vējstikla pusi.

-   Vai tu vāksies projām, vai ne! Taksometra va­dītājs atkārtoti nospieda skaņas signāla pogu. Nu, ko lūri? Šķiet, šis sīkais incidents šoferim sagādāja prieku. Beidzot aizvācās!

-    Viņš droši vien nepamanīja… mēģināja iebilst tēvs.

-    Nu un tad? Kas man par daļu! apalītis atcirta. Tādiem sen ir vieta krematorijā, ne starp dzīviem cilvēkiem! viņš nešaubīdamies pabeidza domu.

Toms atcerējās: senajā grāmatā bija rakstīts, ka Zempasaulē veciem cilvēkiem, kuriem nav tuvu radi­nieku vai no kuriem tie ir atteikušies, dzīvība tiek pārtraukta. It kā humānu apsvērumu dēļ.

Braucamrīks joprojām neatrāvās no zemes. Tikpat jocīgi uz priekšu kūņājās arī citi vietējie automobiļi.

"Kā tādas aizvēsturiskas vaboles!" Tomam iešāvās prātā.

Apalītis spēja ciest klusu tikai mirkli.

-   Ak tad jums te radinieks? viņš konstatējoši vai­cāja. Interesanti tad jau laikam kāds ģēnijs, ko? Turpinājumā bija vairāk ironijas nekā konstatācijas.

-   Parasts cilvēks. Mākslinieks. Tēvs izlikās nema­nām ironiju.

-    O, skaidrs! Tie jau visi uz augšu pasisti! gardi smējās taksists. Nē, es jau neko nesaku ir tādi, kuri par to dabū baigāko džunguru. To es saprotu. Bet ne jau visi! Kas man teica, ka pie jums tur augšā naudas nemaz neesot?

-   Nē, nav.

-   Bet kāda tad jēga dzīvot, es nesaprotu! Jūs tur tā kā lopiņi! labpatikā irdza apalītis. Tiem arī nav naudas!

-   Dažiem dzīvniekiem uztveres un sajūtu sensori ir pat pārāki par atsevišķiem cilvēka maņu orgāniem, tēvs negribīgi ielaidās sarunā. Arī viņu kolektīvā atmina nav zemē metama.

-  Kam tad? Suņiem, kaķiem?! Vai tiem runājošajiem putniem? taksometra vadītājs nerimās ironizēt.

-   Nē, šie dzīvnieki mīt jūsu Zempasaulē.

trešā nodaļa Citas Zempasaules

Toms gandrīz palēcās! Tātad ir vēl kāda Zempasaule? Varbūt vairākas?! Pirmo reizi mūžā viņš dzir­dēja ko tādu.

-   Tur pie tiem puscilvēkiem? Kas tad viņiem tur tāds ir? Taksometra vadītājs bija patiesi pārsteigts.

-   Nekad neesmu tur bijis, neslēpa tēvs.

-    Nūjā! gari novilka apalītis. Kurš tad tur ir bijis?

-    Tomēr, tēvs šoreiz bija nelokāms. Puscilvēki, kā jūs nupat viņus nosaucāt, nemitīgi attīstās, viņiem piemīt saprāts un, cik mums zināms, iedzimts kareivīgums. Mēs pat nenojaušam, kas jūs var sagaidīt nā­kotnē… Un arī mūs.

-    Kas tur ko nezināt? Ja līdīs augšā noslaucīsim no zemes virsas un beigta balle! Cik tur tā darba! Mēs ar' neesam nekādi vakarējie! Un mums ir tādi ieroči!… Dusmīgais vīrelis tomēr neatklāja, kādi viņa pasaulē ir ieroči.

-    Saprātu taču nedrīkst nogalināt! pirmo reizi ierunājās arī Toms un tūdaļ aprāvās varbūt Zempa­saulē izņēmuma gadījumos tas ir atļauts?

-    Ja viņi līdīs, tad piebeigsim kā mušas, spītīgi atkārtoja apalītis. Lai tikai pamēģina!

-    Jā, varbūt, ne visai pārliecinoši nomurmināja tēvs un pēc mirkļa piebilda: Ja mēs zinātu, kas tur notiek…

Pēkšņi Toms saprata, ka tēvam bija vēl daudz kas sakāms, taču staltais pusmūža vīrs klusēja. Un pie­peši Toms sajuta bailes tās nāca no lejas, it kā no šīs pasaules zemzemes, tās lēni kāpa augšup melnas, biezas un smacējošas.

-   Un kas notiek viņu Zempasaulē? Sim tēva uzdo­tajam jautājumam nebija adresāta.

Viņu?! Tātad tomēr pastāv vēl viena Zempasaule? Toma izbīlis kļuva vēl nomācošāks.

-   Dievs vien zina, kas tur notiek! Lai par to lauza galvas gudrāki par mums, vairs ne tik pārliecināti noburkšķēja apalītis. Man pietiek savu problēmu. Četri bērni, sievasmāte visiem jānopelna iztika. Sievasmāti jau varētu laist uz krematoriju, bet sieva pieķērusies kā negudra… Nemaz nedomā ar galvu! Gadu no gada jāmaksā arvien lielāks pieturēšanas nodoklis. Jau tagad jāizgrūž divreiz vairāk nekā par taksometra patentu. Un turklāt vēl mūžīgā inflācija!

Bail pat domāt!

Nezin kādēļ apalīša virtuālās sievas dēļ arī šī Zempasaule Tomam vairs nešķita tik nepieņemama un sveša.

-   Kāpēc mēs nelidojam? Toms beidzot klusi vai­cāja.

-   Ko? izbrīnīts iesaucās taksometra vadītājs.

-   Te tas nav iespējams, paklusi, bet noteikti atbil­dēja tēvs.