Pēdējais karš

- Kad nezināms cilvēks nokļūst uz Zemes, un viņi, cilvēki, vēlas uzzināt, vai viņš ir princese (es nezinu, kas ir princese, bet es uzskatu, ka tas liecina par piederību cilvēkiem), viņi zem spalvu pēļa ieliek zirni.

- Nu un tad?

- Ja viņš ir princese, tad no rīta noteikti sūdzēsies, ka viņš slikti gulējis un ka viņam ir zilumi. Viņš jutīs zirni pat caur desmit spalvu pēļiem.

- Lieliski, - sacīja Truļa biedri. - Mēs viņam ieliksim zirni, un, kad viņš sūdzēsies, mēs atvainosimies un teiksim, ka nepamanījām, kā tas tur nokļuvis.

- Ar to sanāksme būtu droši beigusies, ja jaunais skeptiķis nebūtu pajautājis respektablajai asamblejai:

- Kas ir zirnis?

Izrādījās, ka pat eksperts nezina, kas ir zirnis.

Izsauca visus pārējos ekspertus, bet arī viņi nezināja, kas ir zirnis. Viņi sāka loģiski domāt: ir zināms, ka Zemes iedzīvotājiem ir plānāka un jutīgāka āda nekā lokateipaniešiem un kolateipaniešiem - iespējams, tas ir vienīgais, kas viņus atšķir. Tātad ir jāievieto vēstniekam gultā lieta, kas ir pilnīgi nejūtīga vietējam iedzīvotājam, bet taustāma dārgā viesa ādai. Tā izlēmuši, Augstā Truļa dalībnieki veica nelielu eksperimentu. Viņi atveda desmit gultas un katrai uzlika desmit spalvu pēļus. Zem spalvu pēļiem viņi paslēpa dažāda lieluma, formas un cietības pakāpes priekšmetus. Vakarā viņi katrā gultā noguldīja pa lokateipanam, nepasakot par eksperimenta būtību.

No rīta, piedaloties Truļa biedriem un medicīniskajai komisijai, izmēģinājuma lokateipaņi tika nopratināti un pārbaudīti. Izrādījās, ka seši no viņiem mierīgi gulēja un neko nepamanīja, savukārt četri sūdzējās par neērtībām un sasitumiem. Viens no tiem, kurš nepamanīja, tomēr sajuta kaut kādas neapzinātas neērtības. Nakti viņš pavadīja uz vietēja auga graudiem, ko sarunvalodā sauca par “sasodītajām sēklām”. To noskaidrojuši, Truļa locekļi aizveda “sasodīto sēklu” maisu uz vēstnieka rezidenci un izbēra zem desmit spalvu pēļiem.

Zemes vēstniece Olga Barišņikova, kura tajā laikā bija atlidojusi ar garāmbraucošo Sīrijas raķeti uz Lokateipānu, protams, neko nenojauta.

Raķešu poligons bija noslaucīts un palaistīts ar importa odekolonu. Zemessardzes daļas sastājās ierindās no raķetes līdz kosmosa stacijas ēkai. Spēlēja tautas instrumentu orķestris, un bērni, pirms Olgai bija laiks nokāpt pa kāpnēm, pasniedza viņai vietējo puķu pušķus. Vecākais Augstākā Truļa loceklis, godājamais Žulis Ebrs, teica nelielu, bet izjustu runu un uzaicināja Olgu doties uz viņu gaidošo automašīnu.