Sargasi kosmosā

— Tagad rīkosimies šādi, — Mura bija pilnīgi iejuties komandiera lomā, kuru pildīja visu laiku, kopš viņi bija nonākuši pazemē. — Kosti un Ali pa gaiteni dosies uz telpu, kura atrodas iekārta. Bet mēs, Torson, iesim pa sienu. Viņi gaida atgriežamies Riču. Ja viņa vietā ieradīsieties jūs, gangsteri būs pietiekami pārsteigti, lai spēlē pagūtu iesaistīties mēs. Mums jānokļūst pie sviras un jāizslēdz mašīna. Un jādara viss iespējamais, lai velnišķīgā mašīna turpmāk vairs nedarbotos. Bet tagad — uz priekšu!..

Viņi devās atpakaļ uz gaiteni, pa kuru bija gājis Ričs. Kosti gāja lēni, uzlicis roku stjuartam uz pleca, un viņa milzīgais augums manāmi drebēja. Vēlreiz sasējuši kopā jostas, viņi nolaida mehāniķi un Ali uz labirinta grīdas.

Blāzma virs iekārtas telpas bija labs orientieris, un viņi viegli sasniedza ovālo sienu. Mura deva mehāniķim zīmi, un viņš, tāpat kā to nesen bija darījis ziņnesis, skaļi iesaucās:

— Salzar!

Pārējie trīs saspringa, gatavi rīkoties, ja saucienam būs panākumi. Deina uzmanība bija pievērsta rīge- lietim. Tas pacēla galvu, un apaļo acu skatiens ieurbās tajā vietā, kur vajadzēja atvērties slepenajai ejai.

Viņa zilganā roka pastiepās pie kaut kādas pogas pulti. Bet aiz sienas Kosti jau turēja blasteru šaušanas gatavībā un neapbruņotais Ali stāvēja viņam aiz muguras.

17. SIRDS BEIDZ PUKSTĒT

Durvis ieslīdēja sienā, Kosti ar vienu lēcienu atradās iekšā, un Mura tajā pašā brīdī iesaucās:

— Jūs esat uz grauda! Palieciet savās vietās!

Vīrietis pie vadības pults satrūkās un ar mežonīga

pārsteiguma pārvērstu seju atskatījās uz Kosti. Bet rīgelieša zilganā roka viņa rasei raksturīgā pārcilvēciskā ātrumā šāvās pie kādas citas pogas.

Deins izšāva, taču netrāpīja viņam, bet vadības pultī. Krēslā sēdošais gangsteris izgrūda mežonīgu kliedzienu, kas skaļi atbalsojās labirintā. Rīgelietis pakrita, taču tūlīt pat metās virsū Kosti tādā ātrumā, kas nebūtu pa spēkam neviena Zemes iedzīvotāja muskuļiem.

Gigants centās izvairīties, tomēr nepaspēja, un abi, kamolā saķērušies, novēlās uz grīdas. Otrs gangsteris joprojām sēdēja krēslā, un viņa lūpas murmināja kaut ko nesakarīgu.

Ali ieslīdēja pa durvīm un sāka virzīties apkārt telpai, turēdamies pie sienas, lai nepakluptu. Viņš pagriezās pret Deinu.

— Kur tā ir? — viņš sauca. — Sī svira?..

— Tieši priekšā — lūk, tā melnā ar kaut kādu ierīci rokturī! — atsaucās Deins.

Tagad cilvēks pie vadības pults pamanīja uz sienas abus pārējos «Karalienes» ļaudis. To klātbūtne nezin kāpēc lika viņam atjēgties, un viņa roka pastiepās pie ieroča, kas karājās pie jostas. Tajā pašā brīdī gaisu pāršķēla blastera lādiņš, tik tuvu, ka viņam katrā ziņā vajadzēja sajust svelmi.

— Rokas!! Rokas augšā! Ātri! — pavēlēja Mura tādā balsī, kā to parasti.mēdza darīt Dželiko.

Gangsteris paklausīja un, sasvēries uz priekšu, atbalstījās ar izplestajiem pirkstiem pret ekrānu, kuru tik ilgi bija vērojis. Bet tad viņš pamanīja ļodzīgā gaitā tuvojošos Ali, un viņa sejā parādījās šausmu izteiksme. Kad Kamila roka satvēra sviru, gangsteris iesaucās:

— Nevajag!

Taču Ali nepiegrieza viņam ne mazāko uzmanību un ar yisu spēku spieda sviru lejup. Gangsteris iekliedzās vēlreiz, un tad viss apklusa. Mašīnas dūkoņa, k^s pildīja sienas, un vibrācija viņu ķermeņos mitējās.

Rīgelietis izrāvās no Kosti tvēriena un atspērās, grasīdapiies pats mesties pie sviras. Bet Ali, spiezdams sviru uz leju, bija uzgulies tai ar visu sava ķermeņa svaru, metāla rokturis neizturēja un nolūza. Tagad mašīnu vairs nevarēja iedarbināt. To redzot, vīrietis pie pults, aiz dusmām vai zaudējis prātu, aizmirsa Muras draudošo blasteru un metās Kamilām virsū.

To Deins nebija gaidījis — viņš visu uzmanību bija pievērsis rīgelietim, kuru uzskatīja par bīstamāko no abiem. Taču stjuarts nopļāva šo ārprātīgo, iekams viņa saliektie pirksti paspēja sagrābt Ali pie rīkles. Gangstera spalgais kliedziens noslāpa, un viņš sabruka uz mutes zemē. Deins jutās atvieglots, ka neredz viņa pārogļojušos seju.

Rīgelietis piecēlās, viņa nekustīgās rāpuļa acis blenza Deinā un Murā, kuru blasteri tagad bija pievērsti viņam. Neveltīdams uzmanību Kosti, viņš sakārtoja apģērbu.

— Jūs esat mūs visus nolēmuši nāvei, — viņš noteica tirgoņu žargonā neizteiksmīgi un vienmuļi, it kā izrunādams ierastu formālu frāzi.

Kosti piegāja pie viņa.

Iesaku tev pacelt rokas un nemēģināt izstrādāt kādu triku līdzīgi savam drauģelim!..

Rīgelietis paraustīja plecus.

— Tagad pēc trikiem vairs nav nekādas vajadzības. Mēs visi esam lamatās…

Ali pieķērās pie krēsla un ieslīga tajā. Ekrāns aiz viņa bija tukšs, nedzīvs.

— Un kas tās būtu par lamatām? — vaicāja Mura.

— Jus nolauzāt to sviru, un tagad mašīna vairs nav vadāma, — rīgelietis vaļīgā pozā atspiedas pret sienu. Viņa zvīņainā seja bija absolūti neizteiksmīga. — Mēs nemūžam netiksim ārā no šejienes pa tumsu!

Tagad Deins pirmo reizi ievēroja pārmaiņu. Pelēcīgais mirdzums, ko izstaroja Priekšteču labirinta sienas, pamazām bālēja, līdzīgi dziestoša ugunskura oglēm.