Slēptuve

- Es varu kaut ko pievienot, - Belijs iestarpināja. - Man izdevās parunāties ar mūsu zinātniekiem, it īpaši ar Zlatkovu, un arī ar Romašinu. Lūk tas, es jums teikšu, ir galva! Viņš ne tikai atšifrēja Zlatkovu, kurš bija kļuvis par "sanitāru" ne jau pēc savas brīvas gribas, bet arī izveidoja notiekošā loģisko versiju.

- Es gribētu ar viņu parunāties.

- Viņš ir nopietni ievainots, dod Dievs, lai izdzīvo. Bet viņa ideja mani uzrunā. Kaut kur dziļi “zemāk”, Laiku Koka saknēs, ir būtnes, kuru spēks ir gandrīz neierobežots. Tie ir "hronoķirurgi". Bet pēc neizmērojami daudziem gadiem dzima civilizācija, kas ir kļuvusi tikpat varena. Viņi ir Tie, Kas Seko. Un kādā brīdī viņu intereses šķērsojās. Tā sākās konflikts, kurā tikām iesaistīti mēs, cilvēki, kas dzīvojam daudzos Zaros -Metauniversos.

- Var jau būt, ka Romašinam ir taisnība, - Pāvels-pirmais paraustīja plecus. - Bet nez kāpēc esmu pārliecināts, ka neesmu tālu no patiesības. Konflikts starp diviem šīs klases spēlētājiem, faktiski Visumu Radītājiem, viņiem ir tikai Spēle. Mums tas ir karš, kurā mēs piedalāmies, cīnoties par tiesībām pastāvēt.

- Sērga uz viņu abu mājām! - Kostrovs nomurmināja, atcerēdamies Šekspīru. - Visas šīs jūsu filozofiskās konstrukcijas nav ne salauzta graša vērtas, jo mēs jau esam ielīduši šajā konfliktā no galvas līdz papēžiem un turpinām līst dziļāk. Labāk pasakiet, kā rīkoties šajā situācijā? Drīz "ķirurgi" ar visiem spēkiem dosies šturmēt Stumbru un izurbinās mūs no šejienes kā rozīnes no maizes.

- Mēs cīnīsimies, - Belijs mierīgi sacīja. - Es personīgi netaisos padoties "sanitāru" apšaubāmajai žēlastībai. Kas attiecas uz to mērķiem, kuru pusē mēs esam, tad lai par tiem sāp galva viņiem pašiem. Ja man izdosies dzīvam tikt prom no šejienes, es vairs nespēlēšu nekādas viņu spēles.

- Pat ja Spēlētāju rīcība apdraudēs jūsu Zara pastāvēšanu? - Ivašura viegli pasmaidīja.

Grigorijs apdomājās un domāja tik ilgi, ka, nesagaidījis atbildi, Igors Vasiļjevičs vērsās pie visiem grupas dalībniekiem uzreiz:

- Mums jāizstrādā uzvedības stratēģija attiecībā uz mūsu hipotētiskajiem draugiem - Tiem, Kas Seko. Piedalīties atbrīvošanās karā ir gods, piedalīties Spēlē kā bandiniekiem ir pazemojoši.

- Igor, tu neņem vērā vienu apstākli, - Veronika ierunājās pirmo reizi. - Abos gadījumos mēs cīnāmies par sevi! Ne par Tiem, Kas Seko. Lai gan, protams, arī par viņiem, bet vairāk par sevi. Atteikšanās no dalības Spēlē, aizbildinoties ar pazemojošu attieksmi pret mums, nozīmē atteikšanos no cīņas par dzīvi. Varbūt pamēģināt nonākt vienā līmenī ar Spēlētājiem? Pierādīt, ka arī mēs esam kaut kā vērti? Ka visbeidzot mēs neesam bandinieki, bet gan nopietnākas figūras?

Stasa organizētajā atpūtas telpā iestājās trausls klusums. Tad Pāvels-otrais paskatījās uz pirmo un drūmi sacīja:

- Ždanov, es tevi esmu pārvērtējis. Tu neesi nekāds ģēnijs.

- Zini, es arī saku šaubīties.

- Šī sieviete sniedza padomu, kurš ir nenovērtējams! Draugi, ja nu mēs nokāpsim lejā pa Stumbru "uz leju" līdz Laiku Koka saknēm un paši sameklēsim "ķirurgus"? Izskaidroties? Vai arī uzkāpt "uz augšu", Koka vainagā, kur sēž Tie, Kas Seko.

- Paša, tu esi zaudējis prātu, - nomurmināja Polujanovs. - Ja mēs esam spējīgi nokāpt lejā, tad kontakts ar "ķirurgiem" pārsniedz mūsu iespējas. Viņu spēkos ir izmainīt Metauniversus ...

- Bet te nu tu maldies, - Pāvels-pirmais dzīvi iebilda. - Ja viņu spēkos būtu izmainīt Visumus, viņi neizmantotu "bandinieku" palīdzību. Jā, viņi ir augstas klases spēlētāji, taču arī mūsu potenciālu neviens nav izmērījis.

- Un tomēr tas ir neprāts!

- Kā to izdarīt, ir cits jautājums. Pameklēsim transgressu, šeit ir tā izeja, vienā no joprojām dzīvajiem vietējās telpas burbuļiem. Varam izmantot arī Stumbru.

- Maz ticams, ka tas mums kaut ko dos. Pirmkārt, mēs dosimies uz tā paša Zara sākumu, kas deva impulsu mūsu metauniversa attīstībai. Otrkārt, pie visiem izejas mezgliem mūs droši vien gaida “sanitāri”. Un mēs esam apbruņoti daudz sliktāk nekā pirmajā reizē, arī "golemu" mums nav.

Klusums atkal izlija pār istabu. To pārtrauca Jasena:

- Un, ja izmantot broveja pārvietotāju?

Vīrieši neizpratnē, bet daži novērtējoši paskatījās uz viņu, un nosarkusī meitene bija spiesta paslēpties aiz Pāvela-pirmā muguras.

- Kas tas par pārvietotāju? - Ivašura pacēla uzacis.

- Kāds vēl tur brovejs? - piebalsoja Kostrovs.

Pāvels visiem klātesošajiem īsi pastāstīja par savu iepazīšanos ar klaidoni pa Zariem, pievienojot minējumu:

- Visvairāk šajā saskarsmē mani mulsina klaidoņa absolūti neatkarīgā uzvedība un viņa precīzā parādīšanās vajadzīgajā vietā. Viņš ne tikai izskaitļoja mani, bet precīzi zināja, kur es parādīšos. Un tas vairs nav kaut kādu klaidoņu, tūristu, ceļinieku līmenis, tas, iespējams, ir augstāks - varbūt, paša Spēlētāja līmenis.

- Interesants pieņēmums, - Polujanovs skeptiski savilka lūpas. - Vēl viens Spēlētājs? Vai tādu nav par daudz?