Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Rodolfo aši izjauca spoguļu iekārtas un, kamēr Arianna sauca kalpus, salika tās somā. Arianna paskaidroja, ka Hercogs, stāstot par sava dēla nāvi, aiz bēdām pēkšņi saļimis nesamaņā. Kalpi aiznesa Nikolo uz viņa istabu un devās ziņot Pāvestam.

Tiklīdz Falko ienāca viņu mājās, Džordžija saprata, kas noticis. Falko atbrauca kopā ar Malholendiem, tāpēc uzreiz parunāties nesanāca, taču meitene ievēroja pie viņa kājām ēnu, bet acīs gaismu.

Pec dažam minūtēm palazzo campanile saka dunēt zvani un pilsēta ieslīga sērās.

Kā tev iet? Džordžija spēja izmest tikai ierasto sveicienu, cenzdamās pateikt pēc iespējas vairāk.

Viss kārtībā, Falko atbildēja, un tā arī bija.

Vecāki bariņā čukstus sarunājās. Rasels bija aizgājis ciemos pie draugiem; nākamajā dienā viņam bija paredzēts doties ceļojumā uz Grieķiju gan Mora, gan Ralfs gribēja dabūt viņu laukā no mājām. Gaisotne šobrīd bija pavisam citāda nekā iepriekšējā vakarā, kad tie paši cilvēki bija sanākuši cepināt uz iesma Džordžiju. Patlaban rūpju bērns bija Rasels, bet Džordžijas grēki atkāpās otrajā plānā.

Džordžij, pēkšņi ierunājās Ralfs. Vai tu nevarētu aiziet un uzvārīt mums visiem kafiju?

Meitene saprata, ka pieaugušie vēlas parunāt bez viņas klātbūtnes.

Nikolass varētu tev palīdzēt, piebilda Vikija.

Tā nu abi dabūja kāroto laiciņu divatā. Tā bija bezgala gara kafijas vārīšana. Džordžijai vajadzēja pastāstīt Falko par sacīkstēm, Čezari un Merlu, un svinībām Aunā. Vēl arī par Gaetano un Frančesku. Savukārt Falko par brīdi, kad viņš atguva ēnu.

Interesanti, kā tas atsauksies uz Lučiano, prātoja Džordžija. Tavs tēvs mums piedraudēja. Proti, ja ar tevi kas notiks, tad…

Tagad jau es vairs Tālijā atgriezties nevaru, vai ne? -jautāja Falko.

Bez Tālijas talismana ne, atbildēja Džordžija.

Falko izskatījās tik sašļucis, ka Džordžija neizturējusi izvilka no kabatas Merlas melno spalvu un to viņam pasniedza.

Ņem, Džordžija teica. Es kā stravagante sniedzu tev šo talismanu. Esmu pārliecināta, ka viendien tā tevi turp aiznesīs.

Kamēr ceļotāji no visiem atvadījās, viņu vajadzībām uz Auna zvaigznāju tika atvestas vairākas karietes! Rodolfo grasījās uz Belecu braukt kopā ar Silviju, atvēlēdams Lučiano savu vietu līdzās Ariannai. Arīdzan Detridžam nebija jābrauc vienatnē. Ar viņu kopā uz Belecu devās Frančeska savākt Albāni namā savu mantību. Gaetano bija atnācis uz stalli atvadīties no līgavas.

Jaunais di Kimiči saņēma uzdevumu ziņot tēvam par bele-ciešu steidzīgo aizbraukšanu. Gaetano bija gatavs uz visu, lai tikai kliedētu Nikolo aizdomas un niknumu pret Lučiano, taču pie stravagantu apvāršņa jau vilkās tumši padebeši.

Paolo un Teresa atvadījās no viesiem. Lučiano, Čezare un Gaetano sarokojās viņi bija trīs no pieciem, kas nesen ceļā uz Belle Vigne noslēdza vienošanos. Pilsētā vēl aizvien dunēja Falko ardievu zvani Lučiano šķita, ka viņa ausīs tie skanēs mūžam.

Atvadies manā vārdā no žokeja aizstājēja, kad viņš atkal parādīsies, jaunā Hercogiene vērsās pie Čezares. Esmu pārliecināta, ka nākamgad sacīkstēs redzēšu tevi aizstāvam Auna krāsas.

Noteikti, Jūsu Gaišība, atbildēja Čezare, nevarēdams vien beigt jūsmot par skaisto Belecas kundzi.

Neaizmirsti atgādināt, lai rūpējas par manu brāli, čukstus piebilda Gaetano, pēc tam balsī piekodinādams bele-ciešiem: Bet jūs Masku pilsētā gādājiet manā vietā par Frančesku. Skaitīšu stundas līdz brīdim, kad viņa atgriezīsies pie manis Džiljā.

Palūk, novilka Arianna. Pie labas gribēšanas, kā redzu, jūs spējat būt romantisks. Protams, es par viņu parūpēšos.

Visi trīs stravagantes atvadoties apskāva Paolo. Katrs saņēma no pārējiem enerģiju, tikpat daudz sniegdams pretī. Pēc brīža karietes jau ripoja uz Saules vārtu pusi. Ceļā viņi panāca spilgti ģērbtus cilvēkus, rotājušos ar lentēm un mūzikas instrumentiem rokās.

Apstājies! uzsauca Arianna kučierim uz bukas. Vai nevēlaties mums pievienoties? viņa pavaicāja Rafaelai. Mums vietas pietiek, tāpat arī ceturtajā karietē, ja neiebilstat braukt kopā ar manām ceļasomām.

Pateicamies, Jūsu Gaišība, atbildēja Aurelio abu vietā,

bet pārgājiens ir mūsu garā ceļojuma sastāvdaļa. Nešaubos, ka mūsu ceļi reiz atkal krustosies ja ne Ziedu pilsētā, tad jūsu hercogistē.

Es arī ceru, sacīja Arianna. Gribētos vēl kādreiz paklausīties manušu mūziku.

Džordžiju sodīja ar aizliegumu visu semestri apmeklēt nodarbības jāšanā. Smagi, taču nebija nemaz tik traki. Šovasar Džordžija bija daudz jājusi, un Remoras pieredze tik ātri neaizmirsīsies. Turklāt pēc Merlas visi parastie zirgi savā ziņā nestu vilšanos, tāpēc Džordžija labprāt attālināja brīdi, kad nāksies salīdzināt.

Bija ari labas vēstis. Uz Franciju Džordžija tomēr brauks, bet Rasels, kā paredzēts, nākamajā rītā dosies uz Grieķiju.

Beidzot māte un Ralfs viņas domstarpības ar Raselu sākuši ņemt par pilnu.

Tagad saprotu, kāpēc gribēji savas istabas durvīs slēdzeni, skumji atzinās māte, kad Ralfs ierīkoja tajās jaunu.

Nožēloju, ka neieklausījos tevī agrāk, kad teici par Raselu.

Esmu šokā par sava dēla rīcību, piebilda Ralfs.