Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Hercogam acumirklī kļuva skaidrs, kādas tam varētu būt sekas. Pietiks kaut vienam uzzināt, ka Auns svētīts ar tik labu zīmi, un tautas ticība di Kimiči panākumiem sašķobīsies, un būs grūtāk noslēgt darījumus ar citu zvaigznāju žokejiem. Remorieši bija māņticīgi ļautiņi. Auns, protams, veiksmes zīmi paturēs slepenībā līdz sacīkšu priekšvakaram.

Dzimis Auna stallī, jā, taču aizvests uz Santa Finu kopā ar māti un patlaban uzturas tur, turpināja Enriko.

Atcerējies melno, ar segu pārklāto kumeļu, hercogs Ni-kolo klusībā nolamājās. Noslēpums bija pāris soļu atstatu, un tagad jānoklausās netīrā okšķeriša ziņojums par to, kas pašam bija deguna galā.

Bilstiet vārdu, mans kungs, un kumeļš būs jūsējais. Kopā ar visu savu laimi.

Vai esi pārliecināts, ka tā nav mānīšanās? Hercogs nelikās mierā. Varbūt kumeļam piestiprināti putna spārni?

Pagājušo nakti redzēju viņu lidojumā, turpināja Enriko.

Lokiem vien laidās pār staļļa pagalmu Roderigo domāja, ka tuvumā neviena nav, tikai uzticamais zirgu puisis Djego. Bet Djego ir mans draugs, un es paslēpos aiz siena ķīpām. Protams, viņi turēja kumeļu garā pavadā, bet tā taču var kokos samudžināties un pārtrūkt! Neviens pat nenojaustu, kur zirdziņš aizlaidies, vai ne? I neiedomātos, ka nolaupīts.

Zirgs, protams, bija īsts. Nikolo par to bija pārliecināts, lai arī vārdos spiega stāstu apšaubīja. Ikviens, kas saistīts ar Remoru, bija dzirdējis teiksmas par lidojošiem zirgiem. Taču, uzzinot, ka tāds piedzimis tieši tagad zvaigznājā, kas uztur visciešāko savienību ar di Kimiči galveno sāncensi, Hercogam sametās šķērmi. Viņam nepatika, ja notikumi gāja savu gaitu bez viņa uzraudzības. Bet kaut ko jau vēl varēja labot un pirms informācijas noplūdes pārņemt vadības grožus savās rokās.

Cik tu gribi? Nikolo noprasīja.

*

Tev vajadzēs talismanu, teica Lučiano.

Talismanu di Kimiči klātbūtnē viņš pieminēja pirmoreiz, un Džordžija saprata, ko tas nozīmē: viņi tiešām uzņems Falko savā pasaulē. “Nē,” meitene pati sevi izlaboja, “manā pasaulē.” falko bija taisnība, kad viņš tā teica: Lučiano taču kļuvis par tālieti. Džordžija nolēma Lusjēna vārdu aizmirst. Turpmāk pat domās viņa sauks to par Lučiano. Tā būs vieglāk.

Kā lai pie tāda tiek? Falko ķērās vērsim pie ragiem, pat nepajautādams, kādam nolūkam talismans vajadzīgs.

Par to būs jāparūpējas Džordžijai, atbildēja Lučiano.

Talismanam jānāk no citas pasaules, un tas jāatgādā uz šejieni. Tiklīdz būsi sagatavojies stravagēšanai, tev tas tālijā jāpaņem rokās un jācenšas aizmigt, domājot par otro pasauli. Pamosties tu pamodīsies jau Albionā, tas ir, Anglijā, divdesmit pirmajā gadsimtā. Lai gan Dieviete vien zina, kas ar tevi notiks vēlāk. Tas, jādomā, būs arī Džordžijas ziņā.

Abi zēni uzlūkoja Džordžiju, it kā meitene varētu atrisināt problēmas, ko abi grasījās uzkraut viņai.

Labi, bet kas var kalpot par talismanu? Džordžija gribēja zināt.Manējais ir zirdziņš, bet Lučiano, kā viņš teica, piezīmju grāmatiņa. Taču abas lietas nākušas no Tālijas. Nevam pat iedomāties, ko Anglijā meklēt.

Vai drīkstu apskatīt tavu zirdziņu? palūdza Falko. Negribīgi izvilkusi talismanu no kabatas, Džordžija to

parādīja.

Cavallo alato (spārnots zirgs)! falko satraukti iesaucās.

Tieši tādi bija rasenaniem. Ai, kā gribētos redzēt dzīvu spārnoto zirgu!

Džordžija un Lučiano saskatījās.

Lučiano lūkoja vērst Falko uzmanību citā virzienā:

Arī Rodolfo talismans nācis no tās pasaules. Sudraba gredzens to viņam atnesa Doktors Detridžs.

Džordžijas prātā pamazām nobrieda doma.

Cik man zināms, tad no savas pasaules nedrīkstu nest neko, tikai savu talismanu, viņa teica.

Lučiano paraustīja plecus.

Ir jau tāds noteikums. Bet Doktors Detridžs Rodolfo vajadzībām talismanu tomēr atgādāja. Tāpat arī priekš Paolo. Un art Džudītei Mīlei. Neskaitāmus talismanus citiem stravagantēm, kas ceļo no tālijas uz citu pasauli. To mēs tiešām darām. Mani pašu apmāca, lai viendien varu veiksmīgi tos atlasīt un citpasaules cilvēki varētu stravagēt uz šejieni. tas ir atbildīgs uzdevums.

Nu gan joki! iesaucās Džordžija. Tu saki, ka strava-gācijas ciltstēvs doktors Detridžs vienīgais piegādā talismanus no manas pasaules un tagad māca to tev, bet tomēr gribi, lai es vienkārši paķeru kādu nieku un atnesu Falko? Vai tā es neiedragāšu laika un telpas nepārtrauktības principu?

Lučiano Džordžijai uzsmaidīja, un meitene saprata, ka darīs visu, ko viņš teiks.

Es jau ari to salīdzināju ar Star Trek, lučiano atzinās un nopūtās. Likās pagājusi vesela mūžība kopš pirmās ciemošanās Rodolfo jumta dārzā, kad viņš uzzināja, ka palicis bez ēnas. Lučiano ļoti pietrūka Rodolfo. Tāpat arī Ariannas.

Viņš aši izmeta: Talismans tiktu izmantots tikai vienu reizi, ja jau Falko nopietni izšķīries, runājot Doktora Detridža vārdiem, pārtulkoties. tikai vienam ceļojumam tikpat kā biļete vienā virzienā.