Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Lifti ir tur, jaunkundz, tieši Augstās tiesas priekšā. Bet vai jūs nevēlētos draugam ratiņkrēslu? Tie ir, rau, tur.

Uzraugs aizveda viņus gar stūri, kur rindojās salikti ratiņ-krēsli, kā gaidīdami, lai tos paņem.

Cik par tiem jāmaksā? čukstēja Džordžija, ne pa jokam noraizējusies par Falko ekskursijas izmaksām. Dieva laime, ka Mora iedeva naudu.

Par brīvu, jaunkundz, pasmaidīja uzraugs. Vienīgi apmeklējuma beigās atvediet atpakaļ.

Paņēmis ratiņkrēslu, uzraugs to salika darba kārtībā un parādīja, kā rīkoties ar bremzēm. Falko bija sajūsmā. Spieķus viņš uzmanīgi iespieda sev starp ceļgaliem.

Vai tie tagad sāks braukt paši? viņš jautāja.

Džordžija atcerējās: viņa taču bija Falko stāstījusi par

elektriskajiem ratiņkrēsliem.

Nē, šie ne, paskaidroja uzraugs. Skatieties, jums jāiekustina riteņi ar rokām vai arī jūsu draudzenei jāsaņem aiz rokturiem un jāstumj.

Stumšu, Džordžija apņēmīgi teica. Paldies jums par palīdzību!

Tiklīdz viņi bija kaut cik attālinājušies, Džordžija dzirdēja uzraugu klusi sakām darbabiedram: Nabaga bērns! Dīvaini gan, kāpēc viņam nav ratiņu? Viņš taču tik tikko spēj paiet.

Džordžija aši metās projām, stumdama ratiņus ar Falko uz lifta pusi. Lifts izrādījās pavisam šaurs: pēc viņu iekāpšanas vietas tajā vairs nebija. Labi, ka neviens viņiem nepiebiedrojās. Pāris reižu pabraukājuši augšup un lejup (pirmais stāvs nezin kāpēc tika apzīmēts kā trešais, bet otrais kā sestais), abi beidzot nonāca augšstāva gaitenī. Džordžija izstūma ratiņus ar Falko laukā no lifta un piestājusi ielūkojās zēnam sejā. Kamēr viņi tā braukalēja, Falko nebilda ne vārda, bet Džordžija bija kurnējusi par maldinošajām norādēm. Tagad meitene ievēroja, cik bāls un nobijies izskatās Falko.

Neņem galvā, Falko, gan jau būs labi, Džordžija teica.

Tā ir tikai viena no mūsu mašīnām. Zini, lai nokļūtu no viena stāva citā. Cilvēki tādas ierīces izmanto vienā laidā. Tās ir pilnīgi drošas.

“Interesanti, ko Falko teiktu par Star Trek transportieriem,” nodomāja Džordžija. Lai pievērstu Falko uzmanību kam citam, Džordžija virzījās uz priekšu, līdz viņi nonāca pie loga ar skatu uz Augstās tiesas iekšpagalmu.

Sabas ķēniņiene[4] vēstīja plakāts augšpus durvīm, un cilvēki gāja zālē.

Vai tā ir viņas pils? acis iepletis, čukstēja Falko.

Nē, paskaidroja Džordžija, viņai veltīta izstāde. Turpat jau esam. Vēl tikai jāpajautā uzraugam, kā tikt līdz etruskiem.

Viņiem nācās iet pa garu gaiteni tajā bija iekārtotas vairākas naudai veltītas izstādes, un Falko piestājis brīnījās: viņš bija ieraudzījis iespaidīgus vara svarus monētu svēršanai.

Redzēju tādus Džiljā, zēns paskaidroja. Mūsu dzimtai peļņu, vai zini, ienes bankas.

Un tad jau viņi bija 69. zālē, kur skatienu saistīja baisa marmora skulptūra vīrs dūra vērsim kaklā, šunelis lēca augšup, cenzdamies nolaizīt marmora asinis, kas plūda no dūruma vietas. Falko nespēja atraut skatienu.

Mitra [5] , izlasīja džordžija, Roma, II gs. m. ē.

Mums tamlīdzīgs ir Santa Finā, klusi piebilda Falko.

Pagalmā. Nākamreiz, kad tur būsim, parādīšu. Mēs, protams, sakām Remana.

Visbeidzot viņi nonāca 71. zālē Itālija laikā pirms Romas impērijas un devās spārnotā zirga meklējumos. Falko gribēja ratiņus vadīt pats, tāpēc viņi virzījās katrs uz savu pusi. Pēkšņi Falko iesaucās: Džordžij, nāc paskaties!

Meitene piesteidzās klāt: nez, ko Falko tur ieraudzījis? Tur bija četras bronzas skulptūras katra apmēram desmit centimetru augstumā zēni ar zirgiem. Uzraksts vēstīja:

“Četras bronzas statujas: zēni nokāpj no zirgiem. Izvietojums uz Kampaņas urnas malas. Etrusku Kampaņa, ap 500.-400. g. p. m. ē. Skulptūra, iespējams, veidota Kapujā. Zēni acīmredzot piedalās sengrieķu sacīkstēs, kurās jātnieki pēdējā posmā nolēca no zirgiem un skrēja tiem līdzās.”

Zēni visi bija kaili, garie mati kā meitenēm atsieti atpakaļ, taču platiem pleciem, muskuļoti un jāja uz neapseglotiem zirgiem. Visi gāja zirgam pie labā sāna.

Vai nav brīnišķīgi? izsaucās Falko. Vai zini, valda vispārējs uzskats, ka Ste/lata cēlusies no tamlīdzīgām sacensībām. Mūsu senči mēs viņus saucam par rasenaniem sacīkstēs mēdza jāt taisni uz priekšu un pēdējā posmā nolēkt no zirgiem. Uzvarētāji bija tie, kas pirmie vienlaikus jātnieks un zirgs šķērsoja finiša taisni.

Taču lidojošais zirgs atradās citā vietā tajā pašā telpā. Tikai ne skulptūra, bet attēls uz melnas vāzes. Un atkal zem eksponāta vīdēja paskaidrojums ar etrusku perioda datējumu. Zīmējumā bija divi spārnoti, cieši līdzās stāvoši terakotas zirgi, atrasti Tarkvīnijā.