Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Laiks rādīs, viņš teica, taču veiksmes zaglim klāsies gaužām plāni.

*

Tuvojās liktenīgais Falko mēģinājums. Kalpiem jaunais augstmanis pateica, ka abi draugi nakšņos pilī. Līdzās Falko istabai tika sagatavotas telpas viesiem. Visi trīs pusdienoja ģimenes ēdamzālē. Tā nebija tik plaša kā tā, kur notika Gaetano

dzimšanas dienas svinības, taču pietiekami liela, lai modinātu Džordžijā godbijību. Ko gan Falko, radis pie pilīm un tādiem plašumiem, nodomās par viņas mājām?

Abi ar Lučiano bija centušies Falko stāstīt par divdesmit pirmā gadsimta dzīvi, tomēr beigās bija jāmet miers bezcerīgs pasākums. Falko nekādi nespēja aptvert, ka var būt mašīnas bez zirgiem.

-Ja nevelk no priekšpuses, tad varbūt stumj no muguras? -viņš neticīgi jautāja. Laikam jau vislabāk bija parādīt mašīnas dzīvē.

Džordžija necik neēda. Visi trīs jaunieši dzīvoja satraucošā pasākuma gaidās. Drīz Tālijā satumsīs, un līdz ceļojuma sākumam paliks pāris stundu. Falko atlaida kalpus, un Džordžija ar Lučiano iegāja viņa istabā. Džordžija izņēma no uzacs sudraba gredzenu un pasniedza to jaunajam di Kimiči, kas ziņkāri to aplūkoja un pēc tam uzmauca mazajā pirkstiņā. Iegājis aiz aizkara, Falko pārģērbās un, iznācis laukā baltā naktstērpā, izskatījās neticami jauns un sīks. Viņš apsēdās milzīgās gultas galā.

Kas man tagad jādara? Falko jautāja.

Džordžija apsēdās zēnam līdzās.

Tas ir ļoti vienkārši, bet arī grūti. Tev jāaizmieg, domājot par manām mājām Anglijā, no kurienes nācis gredzens. Pastāstīšu tev, lai vari tās iztēloties. Tagad liecies slīpi, bet es nogulšos tev blakus.

Zēns ar zināmu piepūli ietrausās augstajā gultā, un Džordžija apgūlās uz brokāta pārklāja viņam līdzās.

Tā būs tikpat kā vakara pasaciņa, meitene iesāka. Aprakstīšu tev savas mājas un guļamistabu. Tikai neaizmirsti, ko teicu darīt pēc atmošanās manā pasaulē. Ja viss noritēs gludi, būšu tev līdzās. Ja vēl gulēšu, pamodini!

Džordžija izņēma no kabatas savu talismanu.

Lučiano, teica Falko, nepamet mūs!

Būšu tepat, atbildēja Lučiano, iekārtodamies krēslā līdzās gultai. Norunāts.

Lučiano zināja, ka viņam priekšā gara nakts.

*

Saule ieplūda Džordžijas istabā, iespīdēdama viņai sejā. Meitene gulēja savā gultā, topā un biksēs, piekļāvusies jaunā di Kimiči kaulainajai mugurai. Pirmajā acumirklī Džordžija nespēja noticēt, ka ceļojums noritējis veiksmīgi.

Falko, meitene čukstēja. Vai ar tevi viss kārtībā?

Falko pagriezās pret Džordžiju. Viņa milzīgās, tumšās acis

klīda apkārt pa nepazīstamo istabu.

Mums izdevās! jaunais di Kimiči teica.

Pēc tam viņš uzmanīgi novilka sev no pirksta gredzenu un Džordžija to atkal iestiprināja savā uzacī.

Džordžija izlēca no gultas, raizēdamās, kā ietērpt Falko angļu apģērbā. Meitene izrādīja jaunajam princim itin visu, ieskaitot apakšveļu, kas Falko gauži samulsināja. Pēc tam Džordžija pasniedza viņam spieķus.

Iešu uz vannasistabu apģērbties, Džordžija teica, pa to laiku uzvelc šīs drēbes, bet naktstērpu paslēp manā gultā. Promiedama aizslēgšu durvis.

Falko tikai pamāja, un Džordžija, paķērusi drēbes, izzagās no istabas.

Bija svētdienas rīts, un no mājiniekiem neviens vēl nebija pamodies. Džordžija aši paskrēja zem dušas, apģērbās un atgriezās istabā. Klauvēt meitene neuzdrošinājās, tāpēc tikai atslēdza durvis un iegāja, cerēdama, ka Falko būs piedienīgā izskatā.

Sev par pārsteigumu, Džordžija ieraudzīja uz gultas sēžam parastu zēnu. Tiesa, viņš izskatījās apjucis un T kreklu bija uzvilcis ačgārni. Kā modernās pasaules zēns Falko likās neparasti skaists. Lai nu ka, par atnaceju no citas dimensijas vinu neviens nenoturēs.

>

Tu izskaties vienreizēji, Džordžija nočukstēja.

Falko izmocīja smaidu.

Atvaino, viņš teica, man vajag uz vienu vietu.

Dabiski, atbildēja Džordžija. Vannasistaba pirmās durvis pa labi. Tikai ej klusiņām!

Iedomājoties, ka Rasels ieskrien krūtīs Falko, Džordžijai sametās šķērmi. Viņa pasniedza Falko spieķus, un zēns vilcinādamies piecēlās.

Ne jau vannu man vajag, viņš atzinās.

Džordžija lādēja sevi par aizmāršību tik elementāru lietu vajadzēja izskaidrot jau iepriekšējā vakarā. Piesardzīgi, cenzdamās nesamulsināt nedz viņu, nedz sevi, Džordžija īsumā aprakstīja mūsdienu labierīcības. Falko iepleta acis.

Pavadījusi Falko līdz durvīm, Džordžija palika stāvam sardzē, kamēr zēns aizklumburēja līdz vannasistabai un tajā iegāja. Par aizbīdni Džordžija bija pateikusi, taču, kamēr Falko atradās vannasistabā, viņa visu laiku drebēja bailēs. Uzsāktais pasākums pēkšņi likās neaptverams, un tas taču bija tikai mēģinājums.

Tualetē nošalca ūdens, un pēc mirkļa Falko, iznācis laukā, iekliboja Džordžijas istabā. Ugunskristības bija izturētas.

Sev par lielu pārsteigumu, Lučiano izdevās krēslā mazliet pasnaust. Pamodies viņš redzēja istabā spīdam mēnesnīcu. Kaklā no neērtās gulēšanas bija iemetusies krika. Piecēlies Lučiano izstaipījās, pameta skatienu uz gultu. Falko izskatījās aizmidzis, melnās cirtas izrisušas uz spilvena. Džordžijas viņam līdzās nebija.