Stravaganza-2 Zvaigžņu pilsēta

Falko bija apgriezies vientuļnieka dzīvē kā pirms Gae-tano brāzmainās ierašanās. Neatlika nekas cits kā vienam klīst pa pili, cerot* uz Lučiano un valdzinošās ārzemnieces Džordžijas ierašanos. Falko lasīja bibliotēkā, līdz ķermenis sastinga stīvs, un pēc tam devās sāpju pilnajā plašās pils apceļošanā. Dažkārt Falko šķita, ka viņš nav viens. Zēns juta, ka tiek novērots, un tad, strauji pagriezies, skaidri redzēja pazibam kaut ko zilu. Varbūt viņam spokojas?

Zināmā mērā viņš pats jutās kā spoks. Pēc izšķiršanās pamest Tāliju Falko savās mājās, neredzami klīzdams no telpas telpā, jutās kā rēgs. Likās, ja tā jāaizvada vēl diena, divas, viņš kļūs vēl caurspīdīgāks, un tad stravagēt būs par vēlu viņa miesas būs izdilušas tiktāl, ka nemetīs ēnu nedz vienā pasaulē, nedz otrā.

Falko sapņojumu pārtrauca durvju zvans; ieraudzījis, ka ieradušies abi jaunie stravagantes, zēns nopriecājās.

Falko! iesaucās Džordžija, tiklīdz aizgāja kalps un viņa bija pateikusi savas aizkavēšanās iemeslu. Lučiano man pastāstīja par tavu nodomu. Tu vēlies doties izmēģinājuma lidojumā?

Vienalga ko, atbildēja Falko. Ja tuvākajā laikā neko neuzsāksim, manuprāt, nojūgšos.

Tad laidīsimies ceļā jau šonakt, ierosināja Džordžija.

Kad stravagēšu mājās, dodies man līdzi!

Bet kā būs ar talismanu? jautāja Lučiano.

Esmu par to padomājusi, atbildēja Džordžija. Varbūt derēs mans uzacs gredzens?

Džordžijas ideja abiem zēniem iepatikās. Citas pasaules sīkums, tomēr nekas īpašs Džordžijai nebūs jānes, turklāt sudraba un pietiekami niecīgs, lai Falko varētu to nemanāmi turēt saujā.

Bet kāpēc šonakt? jautāja Lučiano. Tajā pasaulē tu taču neko vēl neesi sagatavojusi.

Piekrītu, atbildēja Džordžija, bet nav jau teikts, ka Falko tur jāpaliek visu dienu gribēju teikt, nakti. Ja man izdotos Falko nemanāmi izvest laukā no savas istabas, viņš dažas dienas varētu iet ar mani uz skolu un palūkot, kā tur patiks.

Iet ar tevi uz skolu? pārjautāja Lučiano, ar bažām iztēlodamies bālo, sakropļoto Falko līksmajā Bārnsberijas videnes jezgā. Ko Falko vilks mugurā? Viņš taču nevienā stundā nespēs sekot līdzi! Un ko tad, ja kūjas paliks šeit? Viņš nespēs spert ne soli!

Džordžija sarauca uzacis. Tik tiešām plāns jāapdomā rūpīgāk.

Tad varam mēģināt nākamnakt. Tādā gadījumā Tālijā atgriezīsimies sestdien. Sameklēšu kaut kādas drēbes. Vēl arī spieķi ja nemaldos, mums lietussargu plauktā kaut kas tāds mētājas. Taču ilgāk izmēģinājumu atlikt nevaram. Svētdien braukšu uz Devonu un tur Falko līdzi ņemt nevaru. Nespēšu izgudrot, ko teikt par viņu draudzenei Alisei.

Bet kad mēs varēsim laisties projām pa īstam? nobažījies jautāja Falko.

Ne ātrāk kā pirms manas atgriešanās, stingri teica Džordžija. Es pat īsti nezinu, vai spēšu stravagēt no de-vonas. kā tev šķiet, Lučiano?

Nezinu, atbildēja Lučiano. Rodolfo uzskatīja, ka nevarēšu stravagēt no venēcijas uz belecu, un es pat nemēģināju. Laikam tāpēc, ka Venēcija nav Anglijā. Pēc Rodolfo domām, vārteja savieno tikai Angliju ar Tāliju spriežot pēc Doktora Detridža ceļojuma. Bet, kā varētu būt Devonā, to gan nezinu.

Vai Devona atrodas citā valstī? painteresējās Falko, un Džordžija saprata, cik daudz nāksies jaunajam di Kimiči palīdzēt, kad viņš beigās pārtulkosies viņas pasaulē.

Falko turp dosies uz visu dzīvi, nevis uz Ziemassvētkiem, kāpdama ar Lučiano ratos, lai dotos atpakaļ uz Re-moru, skumji teica Džordžija.

Tas tiesa, piekrita Lučiano. Vai esi pārliecināta, ka vēlies to visu uzsākt? Viņš būs visnotaļ atkarīgs no tevis -varbūt gadiem.

Falko likteni izšķirs sociālais dienests, vai ne? atbildēja Džordžija. Sākumā viņiem būs Falko jāpiedāvā dzīvot kādā ģimenē ja mums paveiksies, šo lietu uzņemsies mana mamma. Beigās viņu piedāvās adopcijai. Falko taču ir tikai trīspadsmit gadu. Jā, laikam jau tev taisnība: ja Falko paliks Londonas tuvumā, bez manis viņam neiztikt vēl krietnu laiku.

Viņi saskatījās, apjauzdami, kādas pūles plāna īstenošanā jāiegulda. Braukdami šurp, Džordžija un Lučiano runāja tikai par Merlu. Lučiano līdz pēdējam sīkumam izstāstīja par neauglīgajiem meklējumiem. Tagad pirmajā vietā izvirzījās Falko jautājums, kas bija pārņēmis abu prātus un sarunas.

Pirmo reizi kopš ierašanās Remorā Džordžija vēlējās ātrāk doties mājās tur tik daudz kas vēl jānokārto.

16. nodaļa. Pirmais pārlidojums

Labi, ka semestra pēdējā dienā Bārnsberijas vidusskolā stundas beidzās jau ap pusdienlaiku. Ari no rita neviens nepārstrādājās, skolēni cerību pilni gaidīja septiņas brīvības nedēļas. Apmēram pusei brīvlaiks rādījās saulains, citi jutās laimīgi, domās klejodami laiskajā angļu vasarā, pat tie, kam līdz gala eksāmeniem nāksies izurbties cauri grāmatu kalniem.