Svešā seja

Kaut pašnāvība arī ietilpst aizliegto aktu skaitā, bet to var izdarīt, ja ir īstā seja. Tomēr, pateicoties maskai, man galu galā izdevies izbēgt arī no tā, ka būšu «dzīvs ap­rakts». Un, ja jau es taisījos izdarīt pašnāvību, labāk būtu jau pašā sākumā neko neuzsākt. Izpriecu kāri arī nevar aplūkot izolēti; dažreiz tas ir atbrīvošanās variants, citos gadījumos — sava veida darbs, kam trūkst objekta, — vis­pār man gribētos to aplūkot kā sarežģītu izveidojumu, kas sastāv no vairākiem jau minētiem komponentiem. Tieksme saindēties, tāpat kā vēlēšanās piedzerties — nav nekas vai­rāk kā nelādzīga maskas atdarināšana, un tāpēc… Es pa­tiešām atrados ideālā reibuma stāvoklī. Tāpēc man nav vērts no jauna tam pieskarties.

Tātad vēlmes cita pēc citas izkrita cauri visiem sietiem, un beidzot palika tās pašas pašaizliedzības konvulsijas.

Starp citu, ko tu domā par maniem prātojumiem? Jā, tieši par prātojumiem. Galu galā no tiem izrietēja: ja tajā naktī es būtu vēlējies izlietot brīvību tīrā veidā — tas ne­būtu nekas cits kā seksuāls noziegums; īstenībā es tā arī neizdarīju nekā, kas kaut aptuveni līdzinātos noziegumam. Nevis tāpēc, ka man nebija nekādas sliecības uz to, un ne tāpēc, ka neradās piemērots gadījums, bet vispār es tā arī to neizdarīju. Lūk, tāpēc es tev jautāju tikai vienu — par saviem prātojumiem.

Neceru saņemt tavu atzinību. Varbūt, pat katrā ziņā, tu pamanīsi muļķīgos trūkumus manos prātojumos. Es jau esmu pārdzīvojis visu šo prātojumu sabrukumu un tāpēc nevaru neatzīt, ka tajos ir defekti. Bet es arī tajā laikā tos nere­dzēju, nevaru tos atklāt arī tagad. Bet varbūt… Varbūt tie izpaudās kā pakļaušanās neatlaidīgajai maskas uzstā- jībai, un es pats sevi apkrāpu, uzskatīdams tos par manu paša vēlmju rezultātu. Tā kā tas skar seksu, kaut kas mani kavēja noraut un aizmest plāksnīti «ieeja aizliegta», un tajā pašā laikā jau no sākuma mani neatvairāmi vilka to izdarīt. Ja padomā — nav nekāds brīnums. Es centos pēc iespējas tam nepieskarties, bet, ja es atteiktos no seksuā­liem noziegumiem, man neizdotos arī realizēt savu plānu un piespiest masku tevi pavedināt. Ja runa būtu par to, ka jāpavedina tevi vienu reizi, acīm redzot, nekādas pro­blēmas nerastos. Bet, ja es vēlējos padarīt attiecības starp tevi un masku ilgstošas un tādā veidā radīt jaunu pasauli, tad man vajadzēja par katru cenu pārkāpt likumus, kas skar seksu. Vai citādi es spētu panest divkosīgo dzīvi, ne­būdams greizsirdības saēsts līdz pašam kaulam. Un šī ilgā, neatlaidīgā maskas pierunāšana, protams, bija manas apzinīgās provokācijas rezultāts.

Jā, jocīgi, tiklīdz es ar dievu uz pusēm radu pamatu saviem apgalvojumiem, tūlīt mani pārņēma līdzjūtība pret maskas vēlmēm. Tomēr nepavisam ne tāpēc, ka es būtu izsalcis pēc seksa, it kā tas būtu ēdiens vai dzēriens. Pār­kāpt seksuālos aizliegumus — lūk, uz ko maska mani gum­dīja no visa spēka. Ja es neapzinātos aizliegumus, tad ļoti šaubos, ka to pārkāpšanai manās acīs piemistu tik sa­traucoša burvība. Un, kad es sastapos tieši ar šo burvību, greizsirdības inde, kas visvairāk man nedeva miera, šķita, pēkšņi zaudē savu indīgumu, un es, it kā sūkādams pret­indes tableti, sāku censties izraisīt sevī erotisku impulsu.

Ar iekāres pilnām acīm es sāku pa jaunam raudzīties uz visu apkārtējo, un iela no viena gala līdz otram man likās brīnumpils, kurā viscaur bija aizliegumi — «Sekss. Ieeja aizliegta». Būtu vismaz šīs aizlieguma sētas bijušas izturīgas — tad vēl nekas, bet tās bija ķirmju izlodātas, ar izkritušu naglu atstātiem caurumiem, un šķita, ka tās kuru katru mirkli sagāzīsies. Sētas, sētas, ar savu izskatu tās it kā sagatavotas atvairīt iebrukumu, tās izraisa pa ielu staigājošo cilvēku interesi, bet pietiek tām tuvoties un paskatīties uzmanīgāk — gan kāpuru ejas, gan izkritušu naglu pēdas — tā visa ir kamuflāža, un nav vairs nekādas vēlēšanās pieiet tuvāk kaut vai soli. Kas tad galu galā tas ir — sekss, seksa aizliegums? Jebkurš, kas sāks prātot par kamuflāžas nozīmi, sāks prātot par sētu rašanos, tūlīt ne­izbēgami pārvērtīsies par erotomānu. Bez šaubām, viņš pats arī nav nekas cits kā viena no šīm sētām. Tieši tāpēc erotomānam arī jālej uz savām vēlmēm sāpju un nožēlas asaras. Kad viņš pārkāpj seksa aizliegumu, tad vienlaikus ^agrauj arī pats savu sētu. Bet, ja jau tu prāto par sētu eksistenci, kamēr noteikti nenoskaidrosi to izcelšanos, tik­mēr nenomierināsies. Erotomāns — tas pats godīgais, dzi­ļais pētnieks: pārliecinājies par noslēpuma eksistēšanu, viņš vairs nevar to neatrisināt, lai kādus upurus tas arī prasītu.

Un es, pētnieka drumsla, iegriezos pirmajā bārā, kas man pagadījās pa ceļam. Nekādas sevišķas cerības es ne­loloju. Tas piesaistīja manu uzmanību tikai tāpēc, ka visu tā izkārtni klāja kamuflāžas kāpuru ejas un naglu pēdas. Tur pārdeva alkohola viltus masku. Šī vieta man tieši bija piemērota.

Kā jau es biju paredzējis, izrādījās, ka tur ir omulīgi.