Taņa Grotere un izgaistošais stāvs

- Vai tad gredzens nav tas, kas rada dzirkstis? - viņa vaicāja.

- Gredzens gan, - Jage piekrita. - Bet gredzens viens pats neko nevar izdarīt. Tajā tikai uzkrājas burvja enerģija. Ja burvju gredzenu uzmauks pirkstā truloīdam, nebūs nevienas, pat ne visvārgākās dzirksts.

Brītiņu abas klusēja. Taņa lūkojās uz jages grumbainajām rokām, uz viņas raibā lakata rakstiem, klausījās, kā krāsnī sprakšķ bērza pagales. “Negribu... negribu vairs dzirdēt šo vārdu. Es neesmu Sērga del Torte. Es neesmu viņa,” domāja Taņa.

- Vai tev rādās neizprotami sapņi? Tādi sapņi, no kuriem tev bail? - Jage pēkšņi pavaicāja.

- Nē, - atbildēja Taņa un tūlīt saprata, ka samelojusies.

No kurienes tad Melnie Aizkari bija ķēruši dzelteno, mirušo veceni ar tukšajiem acu dobumiem, kuros pland nibinsar-kana uguns? Veceni, kuras nocirstās rokas sniedzās pēc Taņas?

- Man jāskrien uz treniņu. Pēc divām nedēļām jāspēlē pret babajiem, bet Svilpis apgalvo, ka mēs vēl neesot gatavi. - Taņa cēlās kājās.

Jage lūkojās uz viņu ar urdlgu skatienu. Večiņas acu kaktiņos bija ievilkušās skumīgas rieviņas.

- Vēlu veiksmi. Ceru, ka tev nebūs vajadzīgas kaulau-dzes. Pieskati manu Jagunu, lai viņš netrako par daudz. Pagājušajā gadā lielāko daļu kaulaudžu iztērēju viņa lūzumiem, -Jage teica.

- Labi, es centīšos. - Taņa pamāja ar galvu.

Viņa jau bija pie magpunkta durvīm, kad Jage viņai uzsauca:

- Pagaidi! Gribu, lai tu iegaumē vienu un... lai ne no kā nebaidies. Burvju spēks - tieši spēks, nevis māka, - nevar izgaist, kad izgaisis pats burvis. Spēks meklē sev jaunu saimnieku, un to ari atrod. Un tad jaunais īpašnieks izlemj, kā šo spēku izmantot. Neviens nevar viņu piespiest darīt ļaunus darbus, ja viņš pats to negrib...

12 Bubuļi un babaji

Taņai tas bija pirmais pavasaris uz Vētru salas. Meitene brīnījās par to, cik strauji tas iestājies. Vel tikai pirms pāris dienām visapkārt bija slapjdraņķis un peļķes, bet tad it kā zaļš vilnis pārvēlās pāri pauguriem, ielejām un sadēdējušām kalnu nogāzēm.

Dīvaini bija skatīties uz vecajiem, grubuļainajiem kokiem mežā, kuri pēkšņi bija pārklājušies ar maigi zaļām, trīsošām lapām.

Kupidoniņi bija pametuši novārtā savus pastnieka pienākumus un augām dienām smiedamies laidelējās virs puķu-dobēm, līksmi čiepstēdami un apšaudīdami ar zelta bultām katru, kas patrāpījās pa rokai.

Nāra gulēja uz sēres un sildījās saulē. Ja kāds nāca tuvāk, viņa šļakstinājās un mētājās ar zivju asakām. Protams, visvairāk asaku tika Neslavini, jo pārējie gāja dīķim apkārt ar līkumu.

Mācību pārzinis - izbijušais melnais burvis - skraidīja apkārt slapjš, sanervozējies un ļauns. Pat Sardanapals neuz-

drīkstējās uzsākt ar viņu sarunu. Darbu Neslavini bija milzum daudz: Tibidohsu vajadzēja sagatavot pūķbola pasaules čempionāta līdzjutēju un spēlētāju uzņemšanai, turklāt līdz pirmajai spēlei bija atlicis tikai pāris dienu.

Neslavis jau bija pielīmējis pie pūķu angāra milzīgu afišu ar dzīviem burtiem:

27. martā galvenajā Vētru salas pūķbola stadionā TIBIDOHSAS IZLASE - BABAJI

Vispasaules pūķbola čempionāta ĪPAŠIE NOTEIKUMI

Aizliegts:

1. Ieiet tribīnēs bez biļetes.

2. Aizņemt citu vietas.

3. Kaitināt pūķus, spēles laikā iekļūt laukumā.

4. Nolādēt tiesnešus un spēlētājus ar liktenīgo lāstu.

5. Kauties, izmantojot kaujas dzirkstis, noburšanu, ļaunu aci, nobrīnīšanu, raganu vēmekļus, kā arī lietussargus, nūjas un ķieģeļus.

- Kolosāli! - zobgalīgi iesaucās Babs Jaguns. - Neslavis ir dievīgs! Ja gribi kauties - kaujies, kas tev liedz. Tikai neizmanto lietussargus un raganu vēmekļus. Labi, paskatīsimies, ko viņš atļauj.

Pieļaujams:

1. Izmantot laimes talismanus un veiksmes amuletus.

2. Šaut gaisā uguņošanas raķetes, bļaurenes, kā arī citus maģiskus un nemaģiskus sajūsmas izpaušanas līdzekļus.

- Bļaurenes viņi veltīgi atļāvuši, - Vaņa izteica savas domas. - Saderam, ka tās aizliegs jau pirms otrās spēles. Pagājušajā čempionātā bija taisni tāpat. Nevienam negribas kļūt kurlam jau pašā spēles sākumā. Kā tev šķiet, Taņa?

- Kā tad, ka nevienam negribas, - Taņa piekrita, priecādamās, ka Babs Jaguns un Vaņa beidzot atmaiguši.

Nepatīkamais atgadījums ar haosa buramvārdiem vismaz uz laiku bija aizmirsts, un Sērga del Torte arī vairs neparādījās uz Melnajiem Aizkariem. Tikai nevarēja zināt, vai tā būs ilgi.

Tagad Aizkari dienu un nakti demonstrēja Žoni Žīkinu -tumsnēju, trīspadsmit gadus vecu zēnu. Izskatījās, ka Zār-ciene kārtējo reizi iemīlējusies. Senas Septiņcelms un Guna Glumovs bija izraidīti no viņas sapņiem.

Katni rītu Zārciene, spiegdama aiz sašutuma, pūlējās nopurināt no Aizkariem Žīkina attēlu, bet Žora viņai ik reizes parādīja mēli un aizlidoja uz savas slotas ar propelleri. Aizkari tad ņēmās riebīgi ķiķināt un ķiķināja bez apstājas, kamēr viņiem neuzlaida “Škicus šmaukusi”.