UGUNĪGO MĀKOŅU VALSTĪBĀ

—    Nemaz nav vēlu. Ģērbies, ejam. Šodien tev jāie­mācās rīkoties ar tērpu, citādi šaubos, vai rīt paspēsim. Kur tu tik ilgi biji?

—    Ķēpājos ap «Mazulīti». Man bail, Georg . . . Izga- zīšos šajos pārbaudījumos.

—    Kādos pārbaudījumos?

—    Kā — kādos? Tajos, par kuriem Krajuhins šodien runāja. Atceries, kad braucām atpakaļ . . .

—    Ak tā! Nu, man šķiet, ka tu neizgāzīsies, Aleksej. Tu esi labs vadītājs, es taču zinu.

—    «Vadītājs» … Kā sāks uzdot jautājumus …

Dauge izbrīnā paskatījās uz viņu.

—    Kāds te sakars ar jautājumiem? Tici man, Alek­sej, arī bez jautājumiem tu tā svīdīsi, ka pēc tam nāk­sies griezt tevi kā slapju palagu.

—    Nekā nesaprotu.

—    Ļoti vienkārši: notiks pārbaudījuma brauciens. Rīt tu dabūsi braukt pa stipri šķēršļotu apvidu, kurā būs vēl mākslīgi šķēršļi, kā mēdz sacīt sportisti.

—    Viens pats?

—    Gan jau kāds brauks līdzi, nezinu . .. Apģērbies? Ejam!

Iegājis Dauges istabā, Bikovs pamanīja, ka fotogrāfi­jas uz galda vairs nav. Georgs noņēma tērpu no gultas un izklāja uz grīdas.

—    Sēdies, Aleksej, un klausies. Šo paltraku sauc par «KSS-6», tas nozīmē — Krajuhina sistēmas speciālais tērps, sestais modelis. Tērps izgatavots no ļoti izturīga un elastīga materiāla ar garu un sarežģītu ķīmisku no­saukumu. Starp citu, parastajā tehniskajā valodā to sauc par «siliketu». Tas ir kaut kāds silīcijorgānisks polimēru savienojums ar pasakaini garām pavedienveida mole­kulām. Tam piemīt neparasti liela izturība uz pārrau­šanu. Bez tam tas ir augstākā mērā ugunsizturīgs un, protams, arī gāzu un ūdens necaurlaidīgs.

—    Skaidrs, — Bikovs sacīja. Viņš tupēja uz pirkst­galiem un ieinteresēts te ņurcīja, te atkal izgludināja uz delnas tērpa elastīgo piedurkni.

—    Šis tērps, protams, netiek šūts, ne arī štancēts. To atlej uzreiz tādu, kāds tas ir pašlaik, ar iepriekš pare­dzētiem caurumiem un kabatām aparātu, pārtikas un citu mantu ielikšanai. Silikets likts divām kārtām, pie tam vienas kārtas molekulu orientācija ir perpendiku­lāra otras kārtas molekulu orientācijai. Skaidrs?

—    Skaidrs. Lielākai izturībai un necaurlaidībai.

—    Pilnīgi pareizi. Tagad ķersimies pie ķiveres. Ska­ties, tā piestiprināta mugurpusē, taču to var viegli at­vāzt. Rau, tā.

Bikovs ieskatījās ķiveres ^iekšpusē. Kā tad! No ārpuses spīdīgā, gluži kā niķelētā ķivere bija pilnīgi caur­spīdīga, ja caur to raudzījās no iekšpuses.

-— Kas tā par velna būšanu?

—    Spektrolīts, īpatnējs plastmasas veids, — Dauge sa­cīja. — Nav slikti izdomāts, ko? Dod iespēju redzēt visu, kas apkārt. — Viņš apsēdās blakus Bikovam uz grīdas un padauzīja ar pirkstu pa ķiveri. — Pats par sevi saprotams, ka te noderētu arī citas caurspīdīgas vie­las, bet spektrolītam ir dažas pilnīgi nenovērtējamas priekšrocības. Pirmkārt, tas noteiktā veidā polarizē gaismu, tāpēc tumsā vai krēslā caur to var skatīties tieši uz spēcīgu gaismas avotu un tomēr redzēt visu. Gaisma tevi neapžilbinās. Bez tam spektrolīts laiž cauri tikai re­dzamos spektra starus. Ķīmiskos starus un siltumstarus tas vai nu absorbē, vai arī pilnīgi atstaro. Tāpat arī rent­gena un gamma starus. Treškārt… vārdu sakot, Kraju­hins ir veicis lielu darbu.

—    Bet kas tas? Aha . . . membrāna.

—    Tas ir loks ar austiņām. Ārkārtīgi jutīga mem­brāna radio raidījumu uztveršanai, bet loks kalpo kā amortizators .. . gadījumā, ja tu no kaut kurienes noli­dosi ar galvu uz leju. Tepat klāt ir arī mikrofons ar rai­dītāju, kam enerģiju dod pusvadītāji.

—    Skaidrs.

—    Tērps nelaiž cauri skaņu. Lai varētu sadzirdēt ska­ņas no ārienes, šeit ir ierīce. To var noregulēt atbilstoši apkārtējās atmosfēras blīvumam. Pašreiz tā nostādīta uz mūsu parasto atmosfēras spiedienu.

—    Skaidrs.

—    Lieliski! Teorētiskā daja būtu tā kā pabeigta. Bet tagad uzvelc to, Aleksej . . . Pagaidi, tā ne. Lien caur kakla izgriezumu ar kājām pa priekšu. Tagad piestiprini ķiveri. \

Viņš lika Bikovam vairākkārt uzvilkt un noņemt tērpu, uzlikt un novilkt ķiveri, izpildīt tērpā visdažādā­kos vingrojumus. Beidzot, kad Bikovs bija gluži slapjš un jau gatavojās protestēt, Dauge apžēlojās:

—    Labi, tev pietiks. Velc nost. Iegaumē vēl ko, Alek­sej. Seit už jostas ir ligzdas kakao, buljona un atspir­dzinošu dzērienu termosiem. Caurules tos savieno ar ķi­veri. Skābekļa aparāti un ogļskābes uztvērēji piestipri­

nāti uz muguras. Te tie ir. Skaties — termoregulators: aukstumā var ieslēgt apsildīšanu. Šeit — dozimetrs. Jā, vēl kas . .. Tērps apgādāts ar lielisku ierīci — skā­bekļa filtru. Ja pat visindīgākajā atmosfērā ir kaut pieci procenti skābekļa, filtrs ielaidīs ķiverē šo skābekli. Ne­kādas citas gāzes cauri filtram netiks . . .

Bikovs izlīda no tērpa un vēlreiz to uzmanīgi apska­tīja.

—    Bet starojumi? Vai no starojumiem aizsargā?

—    Protams. Šinī ziņā silikets nav aizvietojams.

—    Gluži kā fotonu reaktora «absolūtais atstarotājs»?

Viņš noslaucīja pieri un apsēdās blakus Daugem.

Dauge sacīja: