Vecākais

Eragons sarauca pieri. Viņš vienmēr bija ēdis gaļu, un iespēja pārtikt tikai no augiem un dārzeņiem visa Elesmēras apciemo­juma laikā viņu diez ko nevilināja. Bet vai garšas jums nepie­trūkst?

-   Tev nevar pietrūkt tā, ko tu neesi mēģinājis.

-   Un kā ar Glēdru? Viņš taču nespētu pārtikt no zāles vien? 1

-   Nē, bet viņš nekad nesagādā nevajadzīgas ciešanas. Mēs abi cenšamies pēc iespējas pilnīgāk sadzīvot ar to, kas mums dots. Tu nevari mainīt to, par ko esi piedzimis.

-   Un kā ar Islanzadi? Viņas apmetnis bija darināts no gulbju spalvām.

-   No gulbjiem izkritušajām spalvām, kas savāktas garu gadu garumā. Lai taptu viņas apģērbs, neviens putns nav cietis.

Abi pabeidza maltīti, un Eragons palīdzēja Oromisam noberzt šķīvjus ar smiltīm. Likdams tos atpakaļ skapītī, viņš vaicāja: Vai

I.u šorīt nomazgājies? Tāds jautājums pārsteidza Eragonu, taču viņš atbildēja, ka neesot vis. Lūdzu, rīt noteikti nomazgājies, l āpāt arī visās nākamajās dienās.

-   Katru dienu?! Ūdens ir pārāk auksts. Tā es dabūšu drudzi. Oromiss izbrīnīti paskatījās uz jaunekli. Tad sasildi to.

Tagad bija Eragona kārta brīnīties. Es neesmu tik spēcīgs, lai ar maģijas palīdzību sasildītu visu strautu.

Istabā noskanēja Oromisa smieklu atbalss. Glēdrs pagrieza galvu pret logu, lai nopētītu elfu, tad atgriezās iepriekšējā pozā.

-   Es pieļauju, ka tu vakar izpētīji savu mītni. Eragons pamāja.

-  Un vai tu pamanīji nelielu telpu ar padziļinājumu grīdā?

-   Es iedomājos, ka tā paredzēta drēbju un palagu mazgāšanai.

-   Tā ir paredzēta tevis mazgāšanai. Sānu sienā virs padziļinā­juma ir paslēptas divas sprauslas. Atver tās un mazgājies jebkādas temperatūras ūdenī. Turklāt, viņš pamāja uz Eragona zodu,

kamēr tu esi mans audzēknis, tev vajadzēs būt gludi noskūtam līdz brīdim, kad varēsi atlaist kārtīgu bārdu ja tu to vēlēsies. Pašlaik tu atgādini koku, kam vējš nopūtis pusi lapu. Elfiem nav jāskujas, tomēr es palūgšu, lai tev sagādā skuvekli un spoguli.

Tas bija trieciens pašlepnumam, taču Eragons apsolīja pildīt šīs norādes. Viņi atkal izgāja ārā. Oromiss paskatījās uz Glēdru, un pūķis sacīja: Mēs esam izstrādājuši apmācības plānu jums ar Safiru.

Elfs turpināja: Jūs sāksiet apmācību… … rīt stundu pirms saullēkta, Sarkanās Lilijas laikā. Jums jāierodas šeit.

-   Un paņemiet līdzi Broma darinātos seglus, Oromiss pie­bilda. Pārējā laikā varat darīt, ko vēlaties. Elesmērā svešzem­nieks atradīs gana daudz brīnumu, ja vien vēlēsies to ieraudzīt.

-   Es paturēšu to prātā, Eragons atbildēja un nolieca galvu.

-   Pirms es dodos projām, skolotāj, es vēlos tev pateikties, ka palī­dzēji man Troņheimā, kad biju nogalinājis Durzu. Šaubos, vai būtu izdzīvojis bez tava atbalsta. Esmu tev parādā.

Mēs abi esam tev parādā.

Oromiss tikko jaušami pasmaidīja un pielieca galvu sāņus.

SKUDRU SLEPENĀ DZĪVE

Tikko Oromiss un Glēdrs nozuda skatienam, Safira sacīja: Eragon, vēl viens pūķis! Vai tu spēj to iedomāties? Jauneklis paplikšķināja viņai pa plecu. Tas ir brīnišķīgi. Augstu virs Duveldenvārdenas vienīgā pazīme par elfu klātbūtni mežā bija rets spokainu dūmu mutulītis, kas pacēlās no koka lapotnes, lai drīz vien izgaistu dzidrajā gaisā.

Es nebiju cerējusi, ka sastapšu vēl kādu pūķi, izņemot Sruikanu. Jā, varbūt izdotos atņemt olas Galbatoriksam, bet tas bija lielākais, uz ko es cerēju. Bet tagad! Viņa priekā izvijās zem Era­gona. Glēdrs bija lielisks, vai ne? Viņš ir sens un spēcīgs, un viņa zvīņas ir tik žilbinošas. Viņš ir divas, nē, trīs reizes lielāks par mani. Vai tu redzēji viņa nagus? Tie…

Viņa turpināja tādā garā vairākas minūtes, daiļrunīgi aprak­stīdama Glēdra satriecošās īpašības. Taču daudz izteiksmīgākas par vārdiem bija Safiras emocijas, kuru kūsāšanu Eragons juta pūķī: aizrautību un dedzību likās pārņēmusi sajūta, ko varētu dēvēt par ilgpilnu apbrīnu.

Eragons mēģināja izstāstīt Safirai, ko bija uzzinājis no Oro­misa, jo jauneklis zināja, ka pūķis nebija pievērsis tam uzma­nību, taču viņam tā arī neizdevās mainīt sarunas tematu. Era­gons klusēdams sēdēja Safiras mugurā un, vērodams zaļo okeānu, kas pletās zem viņiem, jutās kā vientuļākais cilvēks pasaulē.

Atgriezies miteklī, Jātnieks nolēma atlikt Elesmēras apskati: dienas notikumi un ceļojums vairāku nedēļu garumā bija viņu pamatīgi nogurdinājuši. Un Safira likās ļoti apmierināta ar iespēju saritināties savā guļvietā un čalot par Glēdru, kamēr Eragons pētīja elfu mazgāšanās kambara noslēpumus.

Pienāca rīts, un līdz ar rītu arī Oromisa solītais pauspapīrā ietīts bārdas nazis un spogulis. Asmens bija elfu darināts, tāpēc tam nebija vajadzīga asināšana. Vispirms Eragons viebdamies

ielīda kūpoši karstā vannā, tad paņēma spoguli un ieskatījas sejā.