Vecākais

-   Jo līdz šim brīdim Surda viņu neinteresēja, bet vārdeni gadu desmitiem ilgi mitinājās Farthendurā, kur viņi varēja pārbaudīt katru jaunpienācēju, vai tā prātā neslēpjas ļauni nodomi. Tagad Surdā tas nav iespējams, jo valsts ir pārāk plaša un iedzīvotāju pārāk daudz.

-   Mani secinājumi bija tieši tādi paši, Oromiss noteica. Ja vien Galbatorikss nepametīs savu midzeni Urubaenā, vislielākās briesmas vārdenu karagājiena laikā tev, visticamāk, draudēs no citiem maģijas lietotājiem. Tu ne sliktāk par mani zini, cik grūti ir aizsargāties no burvestībām, īpaši, ja ienaidnieks senvalodā zvērējis tevi par katru cenu nogalināt. Tāpēc tā vietā, lai vispirms mēģinātu iebrukt tavā prātā, šāds burvis vienkārši raidītu pret tevi nāvējošu lāstu, tiesa gan mirklī pirms bojāejas tu vēl spētu atbildēt ar to pašu. Tomēr ir viens "bet" tu nevari satriekt savu slepkavu, ja nezini, kurš tas ir un kur atrodas.

-   Tātad reizēm nemaz nav nepieciešams iebrukt pretinieka prātā?

-   Reizēm, tomēr tas ir risks, no kura vajadzētu vairīties. Oromiss apklusa, lai iestrēbtu pāris karošu sautējuma. Tagad, lai izprastu šīs mūsu sarunas būtību, gribu tev vaicāt kā tu aizsargāsies no nezināmiem ienaidniekiem, kuri spēj ignorēt jeb­kādus reālus drošības pasākumus un nogalina ar klusi nomurmi­nātu vārdu?

-   Es nezinu, ja vien… Eragons saminstinājās un tad pasmai­dīja. Ja vien es neuztvertu visu apkārtējo cilvēku apziņu. Tad es spētu sajust, ja kāds vēlētu man ļaunu.

Izskatījās, ka Oromisu jaunekļa atbilde ir iepriecinājusi. Tieši tā, Eragon-finiarel. Un tā arī ir atbilde uz tavu jautājumu. Meditācija māca tavam prātam atklāt un izmantot spraugas tavu pretinieku prāta bruņojumā, lai cik niecīgas tās būtu.

-   Bet vai tad cits maģijas lietotājs nejutīs, ja es pieskaršos viņa prātam?

-   Tiesa, viņi zinās, taču vairums cilvēku to nemanīs. Bet, kas attiecas uz magiem, viņi to zinās, bet baidīsies tikt atklāti, tāpēc bailēs pastiprinās savu prāta aizsardzību, un tieši tāpēc tu viņus pamanīsi.

-   Vai nav bīstami atstāt apziņu neaizsargātu? Ja man uzbruktu garīgi, mani viegli varētu sakaut.

-   Tas ir mazāk bīstami nekā klīst pa pasauli aklam.

Eragons pamāja. Iegrimis domās, viņš sāka ritmiski klaudzi­nāt ar karoti pa bļodu, tad sacīja: Kaut kas te nav kārtībā.

-   Vai tiešām? Paskaidro.

-   Kā tad ar ļaužu privātumu? Broms mani mācīja nekad nelauz­ties otra cilvēka prātā, ja vien tas nav absolūti nepieciešami… Laikam man īsti nepatīk doma par lūrēšanu citu cilvēku noslēpu­mos… tajos noslēpumos, ko ikvienam ir tiesības paturēt pie sevis. Viņš piešķieba galvu. Kāpēc gan Broms man to visu neizstāstīja, ja reiz tas ir tik svarīgi? Kāpēc viņš pats to man neiemācīja?

-   Broms tev izstāstīja to, Oromiss sacīja, kas tev bija jāzina noteiktos apstākļos. Iegrimšana prātu jūrā var izraisīt atkarību, jo īpaši tad, ja cilvēkam ir ļaunprātīga daba vai viņš raujas pie varas. Jātnieku mācekļiem to nemācījām lai gan mēs likām tiem meditēt visas apmācības laikā, tāpat kā to darīsi tu, iekams nebijām pilnīgi pārliecināti, ka viņi ir gana nobrieduši, lai neļau­tos kārdinājumam.

Tas ir privātuma pārkāpums, elfs atzina, un šādā veidā tu uzzināsi daudz ko tādu, ko nekad neesi vēlējies uzzināt. Tomēr tas ir nepieciešams tevis paša drošībai un vārdenu mērķu sasniegša­nai. Es to varu apgalvot no savas pieredzes, turklāt esmu vērojis, kā citi Jātnieki piedzīvo to pašu, šī prasme labāk par jebko citu palīdzēs tev saprast, kas tad īsti virza cilvēkus. Un izpratne dzemdina iejūtību un līdzcietību pat pret nejaukāko ubagu Alagēzijas nemīlīgākajā pilsētā.

Kādu brīdi viņi klusēdami ēda, tad Oromiss pavaicāja: Vai vari man nosaukt svarīgāko prāta rīku, kas kādam var piederēt?

Tas bija ļoti nopietns jautājums, tāpēc Eragons tikai pēc krietna pārdomu brīža atbildēja: Apņēmība.

Oromiss ar garajiem, baltajiem pirkstiem pārlauza maizes klaipu uz pusēm. Es spēju saprast, kāpēc tu nonāci pie šāda seci­nājuma, apņēmība tev ir lieti noderējusi ceļojumu laikā -, tomēr tā nav pareizā atbilde. Es vaicāju par rīku, kas vislabāk der, lai noteiktos apstākļos izvēlētos vispareizāko rīcību. Apņēmību mēs varam sastapt neattapīgos un glupos cilvēkos tikpat bieži kā gud­ros un apgarotos. Tātad apņēmība nav tas, ko mēs meklējam.

Šoreiz Eragons pievērsās jautājumam kā atjautības uzdevu­mam viņš saskaitīja zilbju skaitu frāzē, izrunāja vārdus skaļi, lai noskaidrotu, vai tajos ir kādas atskaņas, un mēģināja atklāt to slēpto nozīmi. Diemžēl atjautības uzdevumu risināšanā viņa spējas bija knapi viduvējas pat Kārvahallas gadskārtējā atjau­tības uzdevumu sacensībā viņš nekad nebija ieņēmis augstas vietas. Eragons domāja pārāk burtiski, lai atrisinātu uzdevumus, ar kuriem iepriekš nebija saskāries, tās acīmredzot bija Garova praktiskās audzināšanas sekas.

-   Gudrība, viņš beidzot sacīja. Gudrība ir svarīgākais rīks, kas var būt cilvēka rīcībā.