Vecākais

Ar nekļūdīgu precizitāti Oromisa rokas pašāvās un izvilka no sienas vēl vienu īpaši resnu vīstokli. Elfs to pievienoja piramīdai, ko Eragons turēja rokās. Šī ir vārdnīca. Šaubos, vai spēsi, bet mēģini to izlasīt no viena gala līdz otram.

Kad elfs pavēra durvis, izlaizdams Eragonu no mājas, jaunek­lis ierunājās: Skolotāj?

-   Jā, Eragon?

-   Kad mēs sāksim apgūt maģiju?

Oromiss ar vienu roku atspiedās pret durvju aiļu, saļimdams, it kā būtu zaudējis gribu noturēties stāvus. Tad viņš nopūtās un teica: Tev, Eragon, ir jāuzticas man, es virzīšu tavu apmācību, cik labi spēšu. Lai gan, šķiet, būtu muļķīgi to atlikt uz vēlāku laiku. Atstāj vīstokļus uz galda un nāc man līdzi ieskatīsimies gramārijas noslēpumos.

Stāvēdams zālienā mājas priekšā, Oromiss pavērās tālē aiz Telnēras kraujas. Elfs stāvēja ar muguru pret Eragonu, iepletis

kājas un rokas saņēmis uz krustiem. Neatskatoties viņš vaicāja: Kas ir maģija?

Enerģijas pārveide, izmantojot senvalodu.

Oromiss atbildēja pēc klusuma brīža. Ja skaidro burtiski, tev ir taisnība, un daudzi, kas niekojas ar buramvārdiem, nekad neko vairāk arī nesaprot. Taču tava definīcija neskar maģijas būtību. Maģija ir domāšanas māksla, nevis spēka vai valodas māksla tu jau zini, ka ierobežots vārdu krājums nekavē maģijas izmanto­šanu. Tāpat kā viss cits, kas tev jāapgūst, arī maģija balstās uz sakārtotu prātu.

Broms neievēroja ierasto apmācības secību, Oromiss skaid­roja, un neņēma vērā gramārijas smalkumus, lai tu apgūtu prasmes, kas tev bija nepieciešamas izdzīvošanai. Arī man ir jāmaina apmācības kārtība, lai lielāku uzmanību pievērstu prasmēm, kuras tev, visticamāk, noderēs drīzajās kaujās. Tiesa, Broms tev iemācīja maģijas mehāniskos paņēmienus, bet es tev palīdzēšu apgūt tās smalkākos pielietojumus, tos noslēpumus, kurus parasti mācīja tikai gudrākajiem Jātniekiem: kā noga­lināt, netērējot vairāk enerģijas, cik nepieciešams, lai pakusti­nātu pirkstu; paņēmienu, kas ļauj vienā acumirklī pārcelt kādu priekšmetu no vienas vietas uz otru; buramvārdus, kas tev palī­dzēs noteikt indi ēdienā un dzērienā; pieredzēšanas paņēmienu, kas ļauj tev ne vien redzēt, bet arī dzirdēt; to, kā uzsūkt enerģiju no apkārtnes, lai taupītu savējo, kā arī visus iespējamos veidus, kā daudzkāršot spēkus.

Šie paņēmieni ir enerģijas pilni un bīstami, tos nekad nemācīja jaunajiem Jātniekiem tādiem kā tu, taču apstākļi paģēr, lai es tos tev atklāju. Tomēr es paļaujos, ka tu tos izmantosi, kā pienākas. Pacēlis labo roku pie sāniem, savilcis plaukstu kā putna nagus, Oromiss iesaucās: -Adurna!

Eragons vēroja, kā no strauta savēlās ūdens lode un pa gaisu aizslīdēja līdz Oromisa izstieptajiem pirkstiem.

Straume zem koku zariem likās tumši brūna, taču no ūdens uzburtā lode bija bezkrāsaina kā stikls. Tajā lēnām peldēja sūnu, smilšu un vēl citi nenosakāmas izcelsmes krikumi.

Vēl arvien raudzīdamies uz apvārsni, Oromiss uzsauca: Ķer! Viņš pasvieda lodi pāri plecam uz Eragona pusi.

Jauneklis mēģināja noķert bumbu, taču, tikko tā pieskārās viņam, ūdens zaudēja savilkšanās spēku un izšķīda pret krūtīm.

-   Ķer to ar maģijas palīdzību, Oromiss pamācīja. Tad atkal iesaucās: Adurna! Un no strauta virsmas vēlreiz pacēlās ūdens sfēra un nolaidās uz elfa rokas kājDieradināts vanags, kas paklausa saimniekam.

Šoreiz Oromiss svieda lodi bez brīdinājuma. Taču Eragons bija sagatavojies un sagaidīja to ar vārdiem: Reisa du adurna, vien­laikus paceldams bumbai pretī roku. Ūdens lode apstājās mata tiesu no plaukstas.

-   Ne pārāk veikla vārdu izvēle, Oromiss sacīja, tomēr bur­vestība nostrādāja.

Eragons pasmaidīja un nočukstēja: Thrjsta.

Lode mainīja kustības virzienu un aizšāvās Oromisa sirmās galvas virzienā, taču nepiezemējās tur, kur Eragons bija iecerē­jis, tā pašāvās garām elfam, apmeta loku un ar milzīgu paātri­nājumu lidoja atpakaļ Eragona virzienā.

Ūdens izrādījās ciets un smags kā pulēts marmors, kad tas trā­pīja Eragonam, ar dobju būkšķi atsizdamies pret jaunekļa pieri. Blieziens notrieca viņu zemē. Jauneklis mirkli gulēja apdullis, mirk­šķinādams acis, bet debesīs tikmēr ņirbēja pulsējošas gaismiņas.

-   Jā, Oromiss sacīja. Labāks vārds varēja būt letta vai kodthr. Viņš beidzot pagriezās, lai palūkotos uz Eragonu, un tad acīmredzamā pārsteigumā sarauca uzacis. Ko tu tur dari? Celies! Mēs nevaram visu dienu vāļāties zālītē.

-   Jā, skolotāj, Eragons novaidējās.

Kad jauneklis atkal pieslējās kājās, Oromiss lika viņam izpil­dīt dažādus maģiskus vingrinājumus ar ūdeni tas bija jāsasien sarežģītos mezglos, jāpanāk, lai mainītos ūdens uztvertā vai atsta­rotā gaisma, tad jāsasaldē dažādos veidos. Visu to Eragons paveica bez kādas piepūles.