Vecākais

Kad tirgotājs apklusa, Rorans sapulcināja Loringu, Birgitu un Nolfavrelu kabineta tālajā galā un vaicāja viņu domas. Pieklusi­nājis balsi, Lorings atzina: Es tā arī netiku gudrs, vai viņš melo vai stāsta patiesību, taču vīrs, kurš spēj savērpt tādu stāstu brīdī, kad viņam pie rīkles pielikts nazis, ir pelnījis palikt dzīvs. Jauns Jātnieks! Un Eragons piedevām! Viņš papurināja galvu.

-   Birgita? Rorans vaicāja.

-   Nezinu. Izklausās tik pārpasaulīgi… Viņa saminstinājās. Taču laikam jau būs tiesa. Vēl viens Jātnieks varētu būt vienī­gais iemesls, kāpēc Impērija mūs tik uzstājīgi vajā.

-   Tiesa, Lorings piekrita. Vīra acis saviļņojumā spoži mir­dzēja. Mēs esam iejaukti krietni svarīgākos notikumos nekā spējām iedomāties. Jauns Jātnieks. Padomā tik! Ka es jums saku, vecajai kārtībai drīz vien pienāks gals… Tev, Roran, bija taisnība.

-   Nolfavrel?

Aicinājums izteikt viedokli padarīja zēnu jo īpaši nopietnu. Viņš iekoda lūpā, tad noteica: Džeods liekas esam godīgs vīrs. Es domāju, mēs varam viņam uzticēties.

-   Lai tā būtu, Rorans sacīja. Viņš atgriezās pie Džeoda, atbal­stījās uz sažņaugtām dūrēm pret galda malu un vaicāja: Man,

Garkāji, ir vēl divi jautājumi: kā izskatījās Broms un Eragons un kā tu zināji Ģertrūdes vārdu?

-   Ģertrūdi savulaik pieminēja Broms, sakot, ka atstājis pie viņas tev adresētu vēstuli. Bet izskatījās viņi šādi: Broms bija mazliet īsāks par mani, ar biezu bārdu, līku degunu un kokgrie­zumiem rotātu nūju pie rokas. Es teiktu, ka viņš reizēm mēdza būt viegli aizkaitināms. Rorans pamāja: tas bija par Bromu. Eragons bija… jauniņš. Brūniem matiem un acīm, ar rētu uz plaukstas locītavas, un viņam mūžīgi bija kāds jautājums uz mēles. Rorans vēlreiz pamāja: tas bija par viņa brālēnu.

Rorans aizbāza vesera kātu aiz jostas. Birgita, Lorings un Nolfavrels paslēpa makstīs dunčus. Tad Rorans nostūma krēslu no durvīm un visi četri apsēdās, kā labi audzinātiem ļaudīm pieklājās. Kā rīkosimies, Džeod? Rorans jautāja. Vai tu vari mums palīdzēt? Es zinu, ka esi grūtā stāvoklī, bet mēs… mēs esam izmisumā, un mums nav neviena cita, pie kā vērsties. Vai kā vārdenu pārstāvis tu vari mums apsolīt vārdenu aizstāvību? Mēs esam gatavi kalpot viņiem, ja vārdeni pasargās mūs no Gal­batoriksa dusmām.

-   Vārdeni, Džeods sacīja, ar prieku uzņemtu jūs. Ar lielu prieku. Domāju, ka to jūs nojautāt paši. Ja runājam par palī­dzību… Viņš pārlaida roku pāri kalsnajai sejai un garām Loringam paskatījās uz grāmatu rindām plauktos. Pēdējā gada laikā es atkal un atkal pārliecinos, ka par manu un man līdzīgu tirgotāju gan šeit, gan citās Impērijas pilsētās darbību vārdenu labā kāds ziņo Impērijai. Šī iemesla dēļ es neuzdrošinājos bēgt uz Surdu. Ja es to mēģinātu, Impērija mani apcietinātu, un, kas zina, kādas šausmas tad mani gaidītu. Tā nu man nācās vērot, kā pakā­peniski tiek iznīcināts mans uzņēmums, nespējot tam pretoties vai izvairīties no tā. Turklāt, vēl ļaunāk, tagad, kad vairs nespēju neko nosūtīt vārdeniem un viņi neuzdrošinās sūtīt ziņnešus pie manis, es baidos, ka lords Risthārts pavēlēs iekalt mani važās un ieslodzīs pazemes cietumā, jo Impēriju es vairs neinteresēju. Jau kopš brīža, kad paziņoju, ka esmu izputināts, es gaidu viņa sargus kuru katru dienu.

-   Iespējams, ieminējās Birgita, viņi vēlas, lai tu bēgtu, lai varētu sagūstīt tevi kopā ar tiem, kas dosies tev līdzi?

Džeods pasmaidīja. Iespējams. Bet tagad, kad esat ieradušies Teirmā, man ir parādījusies iespēja, kuru viņi nebūs iedomājušies.

-   Tātad tev ir plāns? Lorings vaicāja.

Džeoda seja atplauka smaidā. O jā, man ir plāns. Vai jūs redzējāt "Pūķa spārnu", kuģi, kas noenkurots ostā?

Rorans atcerējās vareno burinieku. Redzējām gan.

-    "Pūķa spārns" pieder Blekmūra kuģniecības uzņēmumam, kas ir Impērijas armijas aizsegs. Viņi apgādā karaspēku, kas bei­dzamajā laikā tiek mobilizēts ar satraucošu sparu armijā iesauc pat zemniekus, rekvizē zirgus, ēzeļus, vēršus. Džeods sarauca uzacis. Neesmu pārliecināts, ko īsti tas nozīmē, bet, iespējams, Galbatorikss gatavojas uzbrukt Surdai. Lai nu kā, "Pūķa spār­nam" pēc nedēļas ir jādodas uz Feinsteru. Šis ir viens no labāka­jiem kuģiem, kāds jebkad uzbūvēts, tas ir kuģubūves meistara Kinnela jaunākais brīnumdarbs.

-   Un tu esi iecerējis to nozagt, Rorans secināja.

-   Tieši tā. Ne tikai tāpēc, lai ieriebtu Impērijai, vai tāpēc, ka "Pūķa spārnu" uzskata par ātrāko sava tilpuma buru kuģi, bet arī tāpēc, ka tas ir pilnībā apgādāts ar visu garam jūras braucienam vajadzīgo. Un, ņemot vērā, ka kravā ir pārtika, tās pietiks arī veselam ciematam.

Lorings saspringti iesmējās. Es ceru, ka tu spēj tādu mil­zeni vadīt, Garkāji, jo mēs neprotam apieties ne ar ko lielāku par baržu.

-   Daži vīri no manu kuģu komandām vēl arvien ir Teirmā. Viņu stāvoklis ir līdzīgs manējam viņi nevar nedz cīnīties, nedz bēgt. Esmu pārliecināts, ka vīri ļoti priecātos par iespēju nokļūt Surdā. Viņi jums iemācīs, ko darīt uz "Pūķa spārna" klāja. Tas nebūs viegli, taču šajā ziņā, šķiet, mums nav lielu izvēles iespēju.