Vecākais

Tā kā mūzika bija noklususi, Arja noņēma burvestību no Era­gona un Orika. Viņa piebilda: Lifēn, Nari, dodieties uz Siltrimu un sagādājiet mums visiem zirgus. Mēs nevaram visu ceļu no šejienes līdz Elesmērai iet kājām. Un brīdiniet kapteini Damitu, ka Serisai ir nepieciešami papildspēki.

Nari paklanījās. Un ko mums teikt, kad viņa vaicās, kāpēc esam pametuši savu posteni.

-   Pasakiet kapteinei, ka ir noticis tas, uz ko viņa reiz cerēja… un baidījās piedzīvot. Čūska ir iekodusies pati sev astē. Viņa sapratīs.

Viņi vispirms izkrāva mantas no laivām, tad abi elfi devās uz Siltrimu. Trīs stundas vēlāk Eragons izdzirda, kā mežā pārlūst zariņš, un, pacēlis acis, ieraudzīja elfus atgriežamies baltu, lepnu auļotāju mugurā. Elfiem sekoja vēl četri zirgi, cits citam līdzīgi kā ūdens lāses. Lieliskie dzīvnieki slīdēja starp kokiem neomulīgi klusu, un baltā spalva zaigoja smaragdzaļajā puskrēslā. Nevienam no zirgiem nebija nedz seglu, nedz iemauktu.

-   Blothr, blothr, Lifēns nomurmināja, un viņa kumeļš apstā­jās, kārpīdams zemi ar tumšajiem pakaviem.

-   Vai visi jūsu zirgi ir tikpat cēli kā šie? Eragons vaicāja. Dzīvnieku skaistuma pārsteigts, jauneklis uzmanīgi piegāja pie viena no tiem. Rikšotāji bija vien pāris collu augstāki par poni­jiem tas ļāva tiem veikli līkumot starp kokiem arī biezā mežā. Nelikās, ka viņus īpaši uztrauktu Safira.

-     Visi nav, iesmējās Nari, sudraba matiem noplīvojot gaisā, bet vairums gan. Mēs tos esam audzējuši daudzu gadsimtu

garumā.

-   Kā uz tiem jāj?

Arja paskaidroja: Elfu zirgs klausa senvalodā dotām koman­dām, pasaki tam, kurp vēlies doties, un tas tevi nogādās vajadzī­gajā vietā. Tomēr mūsu zirgiem nedrīkst darīt pāri nedz ar sitie­niem, nedz lamām, jo tie ir nevis mūsu vergi, bet mūsu draugi un biedri. Tie nesīs tevi tik ilgi, cik vēlēsies; tas ir liels gods jāt ar elfu zirgu. Man izdevās izglābt Safiras olu tikai tāpēc, ka viens no mūsu zirgiem sajuta ko nelāgu un apstājās, neļaujot mums iejāt Durzas izliktajās lamatās… Tie neļaus tev nokrist no muguras, ja vien tu pats tīšām nelēkši nost, un tie ir gana prasmīgi, lai izvē­lētos drošāko, ātrāko ceļu cauri bīstamām vietām. Šajā ziņā tie līdzinās rūķu feldunostiem.

-   Tas tiesa, Oriks norūca. Feldunosts tevi uznesīs klints virsotnē un nonesīs atkal lejā bez nevienas skrambiņas. Bet kā gan mēs nostiprināsim pārtiku un pārējās mantas, ja zirgiem nav seglu? Es nejāšu ar pilnu paunu mugurā.

Lifēns nosvieda Orikam pie kājām kaudzi ādas somu un norā­dīja uz sesto zirgu. Tev arī nenāksies to darīt.

Pagāja apmēram pusstunda, iekams viņi salika mantas somās un sasēja tās kunkuļainā vīstoklī uz zirga muguras. Pēc tam Nari pamācīja Eragonu un Oriku, ar kādiem vārdiem jāvada rikšotāji: Gānga fram lai zirgs ietu uz priekšu, blothr lai zirgs apstā­tos, hlaupa ja jālaižas rikšos, un gānga aptr lai ietu atpakaļ. Ja zināšanas senvalodā ir plašākas, zirgam var dot arī precīzākas pavēles. Elfs pieveda Eragonu pie zirga un iepazīstināja: Šis ir Folkvirs. Pastiep roku.

Eragons pacēla plaukstu, un rikšotājs, iepletis nāsis, nosprauslojās. Folkvirs apostīja Eragona pirkstus, tad pieskārās rokai ar purnu un ļāva jauneklim noglāstīt muskuļoto kaklu. Lieliski, Nari noteica, izskatīdamies gandarīts. Tad elfs lūdza Orikam līdzīgi iepazīties ar citu zirgu.

Kad Eragons uzkāpa mugurā Folkviram, Safira pienāca tuvāk. Jātnieks paskatījās uz savu pūķi, ievērodams, cik satraukts tas

ir vēl arvien kopš pagājušās nakts. Tikai vēl viena diena, viņā atgādināja.

Eragon… Safira apklusa. Atrazdamās elfu burvestības varā, es sāku domāt par kādu lietu. Līdz šim es to uzskatīju par mazsva­rīgu, bet tagad tā slienas manī kā melnas neziņas kalns katram radījumam, lai cik tas būtu skaists vai kroplīgs, ir otra pusīte. Tikai man tādas nav. Viņa nodrebēja un aizvēra acis. Šajā ziņā es esmu viena.

Safiras teiktais atgādināja, ka viņa ir tikai astoņus mēnešus veca. Vairumā gadījumu viņas jaunība nebija manāma pateico­ties iedzimto instinktu un atmiņu ietekmei -, taču šajā ziņā viņa bija vēl mazāk pieredzējusi par savu Jātnieku, kurš tomēr varēja palepoties ar pāris vārgām, romantiskām attiecībām Kārvahallā un Troņheimā. Eragonā pamodās līdzjūtība, taču viņš to apspieda, pirms emociju uzplūds pa prāta saikni sasniedza pūķi. Safirā šādas jūtas izraisītu tikai nicinājumu: ne tās atrisināja viņas problēmu, ne ļāva viņai justies labāk. Tā vietā Jātnieks atgādināja: Galba­toriksam ir vēl divas pūku olas. Kad mēs pirmo reizi tikāmies ar Hrotgaru, tu minēji, ka gribētu tās atgūt. Ja mēs spētu…

Safira sarūgtināti nosprauslojās. Līdz tam, iespējams, paies vairāki gadi, un, pat ja mums izdosies atkarot olas, es nevaru būt ' droša ne par to, ka tās vispār izšķilsies, ne par to, ka izšķīlušies pūki būs vīrišķa dzimuma, ne par to, ka mēs patiksim viens otram, ļ Liktenis ir nolēmis manu rasi iznīkšanai. Viņa izmisumā strauji sašūpoja asti, netīši nocirzdama pusaugu priedīti. Likās, ka Safira ir bīstami tuvu asarām.