Zemes bērni-1 Alu lāča klans

Brūns arī lūkojās uz bērnu. Ieraudzījis Izu un meiteni, viņš atcerē­jās, ka tieši Iza bija tā, kas viņam pastāstīja par alu, bet viņa to nekad nebūtu ieraudzījusi, ja nebūtu gājusi meklēt Eilu. Vadonis bija neap­mierināts, kad ieraudzīja bērnu vienu pašu aizklīstam projām; viņš bija visiem licis gaidīt. Tomēr, ja viņa nebūtu bijusi tik nepaklausīga, viņš nebūtu atradis alu. Kāpēc gariem vajadzēja viņu turp aizvest pirmo? Moguram bija taisnība, viņam vienmēr bija taisnība - garus nesaniknoja Izas līdzjūtība, nesatrauca tas, ka Eila atradās kopā ar viņiem. Tad jau drīzāk tie bija viņai labvēlīgi.

Brūns pameta acis uz kroplo vīru, kuram vajadzēja kļūt par vadoni viņa vietā. "Mums ir laimējies, ka mans brālis ir mūsu mogurs. Sa­vādi," viņš prātoja, "es jau ilgu laiku esmu domājis par viņu kā par moguru, kopš bijām bērni." Brūns mēdza domāt par Krebu kā par savu brāli, kad bija jauns un izmisīgi centās apgūt paškontroli, kas bija nepieciešama klana vīrietim, jo sevišķi tam, kuram bija jākļūst par vadoni. Viņa vecākais brālis bija izcīnījis pats savu ciņu pret sāpēm un izsmieklu, tāpēc ka nespēja medīt, un viņš, šķiet, saprata Bruņu, kad tam bija smagi. Kroplā vīra maigajam skatienam pat to­reiz bija nomierinošs rezultāts, un Brūns vienmēr jutās labāk, kad Krebs apsēdās viņam blakus un mierināja ar savu kluso izpratni.

Visi vienai sievietei dzimušie bērni skaitījās brāļi un māsas, tomēr tikai viena dzimuma bērni uzrunāja cits citu intīmajā brāļa vai māsas vārdā - un arī vienīgi tad, kad bija mazi vai īpaši retos tuvības mirk­ļos. Vīriešiem nebija māsu, tāpat kā sievietēm nebija brāļu. Krebs bija Bruņa ciltsbrālis un brālis; Iza bija vienīgi ciltsmāsa, un viņai nebija māsu.

Bija laiks, kad Brūnam bija žēl Kreba, bet cieņā pret šī vīra zinā­šanām un spēku viņa ciešanas jau sen bija aizmirstas. Vadonis bija gandrīz vispār pārstājis uzlūkot to kā vīru, vienīgi kā lielo burvi, kura viedo padomu viņš bieži meklēja. Brūns nedomāja, ka tā brālis jelkad nožēloja, ka nav vadonis, bet reizēm viņš prātoja par to, vai krop­lis kādreiz nožēlo, ka viņam nav sievietes un savu bērnu. Sievietes reizēm varēja būt kaitinošas, tomēr viņas bieži piedeva siltumu un mīlīgumu vīra pavardam. Krebam nekad nebija bijusi sieviete, viņš nekad neiemācījās medīt, nepazina normāla vīrieša dzīves priekus un pienākumus, bet viņš bija mogurs, īpašs Mogurs.

Brūns neko nezināja par maģiju un maz ko saprata no gariem, taču viņš bija vadonis un viņa sieviete bija devusi dzīvību jaukam zēnam. Viņš staroja labpatikā, domādams par Broudu, zēnu, kuru viņš mācīja, lai tas kādu dienu ieņemtu viņa vietu. "Es ņemšu viņu līdzi nākamajās medībās," Brūns pēkšņi izlēma, "medībās par godu alas svētkiem. Tās būs medības viņa vīrišķības apliecinājumam. Ja viņš nogalinās savu pirmo zvēru, mēs varēsim iekļaut alas ceremonijā arī rituālu zēna uzņemšanai vīru kārtā. Tas gan ļaus Ebrai būt lepnai! Brouds ir pietiekami vecs, un viņš ir stiprs un drosmīgs. Reizēm mazliet par stūrgalvīgu, taču viņš mācās apvaldīt savu temperamentu." Brūnam bija vajadzīgs vēl viens mednieks. Tagad, kad klans bija atradis alu, viņiem priekšā bija daudz darba, lai sagatavotos nākamajai ziemai. "Zēnam ir gandrīz divpadsmit gadu, vairāk nekā pietiekami, lai to uzņemtu vīru kārtā. Brouds vēlāk varēs dalīties ar savām atmiņām par pirmo reizi jaunajā alā," Brūns prātoja. "Tās būs īpaši labas; Iza pagatavos dzērienu."

"Iza! Ko lai es daru ar Izu? Un ar to meiteni? Iza jau viņai ir pie­ķērusies, lai cik tā būtu dīvaina. Droši vien tāpēc, ka sievietei tik ilgi nebija bērnu. Bet drīz viņai būs pašai savs, taču tagad viņai nav neviena vīra, kas par viņu gādātu. Ar to meiteni Izai tagad būs jārūpē­jas par diviem bērniem. Sieviete vairs nav jauna, bet viņa ir grūta, un viņai ir maģija un stāvoklis, kas vīrietim nestu cieņu. Varbūt kāds no medniekiem izvēlētos viņu par otro sievieti, ja nebūtu tās svešās. Tās svešās, kuru mīl gari. Es tiešām varu tos saniknot, ja tagad meiteni aizraidīšu. Viņi atkal var likt zemei drebēt." Brūns noskurinājās.

"Es zinu, ka Iza grib viņai palīdzēt, un viņa man pastāstīja par alu. Iza ir pelnījusi, ka viņu par to ciena, bet tas nedrīkst būt acīm redzami. Ja es ļaušu viņai meiteni paturēt, tā viņai būs cieņas izrādī­šana, taču meitene nepieder pie klana. Vai klana gari viņu pieņems? Viņai pat nav totēma; kā lai atļauj viņai palikt pie mums, ja viņai nav totēma? Gari! Es nesaprotu garus!"

-     Kreb, - Brūns sauca. Burvis pagriezās, izdzirdis skaņu un pār­steigts, ka dzird Bruņu uzrunājam viņu vārdā. Krebs klibojot steidzās pie vadoņa, kad tas rādija, ka vēlas ar viņu runāt zem četrām acīm.