Zemes bērni-2 Zirgu ieleja

Jondalars atsēja sava krekla auklu, parāva to vaļā, atsegdams krūtis ar gaišām spalviņām. Viņš sāji pasmaidīja un norādīja uz savām krūtīm. - Nav sieviete. - Viņš pašūpoja galvu. - Vīrietis.

Meitene mazliet iesmējās.

-     Norija - sieviete, - viņš turpināja, atkal lēnām sniegdamies pēc viņas krūts. Šoreiz neatraudamās meitene ļāva Jondalaram pieskarties; viņas smaids bija daudz atbrīvotāks.

-     Norija - sieviete, - viņa atkārtoja, un meitenes acīs iemirdzējās nebēdnīga dzirkstelīte; viņa ar pirkstu norādīja uz vīrieša kājstarpi, bet tai nepieskārās. - Jondalars - vīrietis. - Pēkšņi viņa atkal sabijās, it kā būtu aizgājusi par tālu, un piecēlās, lai vēlreiz piepildītu krūzītes. Norija nervozi iesmēla šķidrumu, tas nedaudz izlaistījās, un meitene likās samulsusi. Sniedzot viņam krūzīti, Norijas roka drebēja.

Jondalars satvēra viņas roku, paņēma krūzīti un iedzēra malku, tad piedāvāja arī meitenei. Viņa pamāja; viņš pielika krūzīti meitenes lū­pām tā, ka viņai bija jāuzliek savas plaukstas uz vīrieša rokām, lai to piešķiebtu. Nolicis krūzīti, viņš vēlreiz pasniedzās pēc meitenes ro­kām, atvēra viņas plaukstas un katru maigi noskūpstīja. Meitene no pārsteiguma iepleta acis, bet rokas neatrāva. Jondalars virzīja savas plaukstas augšup pa Norijas rokām, tad pieliecās tuvāk un noskūpstīja viņas kaklu. No bailēm un no nezināmā meitene bija saspringta un gaidīja, ko viņš darīs tālāk.

Vīrietis pievirzījās tuvāk, vēlreiz noskūpstīja viņas kaklu, bet roka aizslīdēja pie meitenes krūtīm. Kaut ari Norija joprojām vēl bija nobi­jusies, viņa sāka sajust, ka pati atsaucas uz vīrieša glāstiem. Jondalars atlieca meitenes galvu, noskūpstīja viņas kaklu, pieskārās tam ar mēli un pasniedzās, lai atraisītu aukliņu pie krekla kakla daļas. Pēc tam ar lūpām pieskārās Norijas ausij, zodam un meklēja viņas lūpas. Pavēris muti, vīrietis iebāza mēli starp meitenes lūpām; kad tās pavērās, maigi piespiežot, pavēra tās plašāk.

Tad, apskāvis meitenes plecus, viņš atkāpās un pasmaidīja. Norijas acis bija aizvērtas, bet mute joprojām pavērta; viņa ātri elpoja. Jon­dalars vēlreiz viņu noskūpstīja, glāstīdams vienu krūti, viņš pasnie­dzās, lai izvērtu aukliņu no viena krekla caurumiņa. Meitene nedaudz sarāvās, vīrietis pārtrauca savas darbības un paskatījās uz viņu, tad pasmaidīja un nesteidzīgi izvilka aukliņu no nākamā caurumiņa. Norija sēdēja sastingusi un nekustīga, skatīdamās Jondalaram sejā, kad viņš vilka aukliņu vēl no nākamā krekla caurumiņa un tad vēl nākamā, lidz viņas briežādas krekls brīvi atraisījās un priekšpusē bija vaļā līdz pašai apakšai.

Pieliecies pie Norijas kakla, viņš noslidināja kreklu, lai atkailinātu meitenes plecus un atklātos viņas stāvās, jaunavigās krūtis ar piebrie­dušiem galiņiem, un sajuta, ka viņa loceklis sāk pulsēt. Ar atvērtu muti Jondalars skūpstīja meitenes plecus un, virzīdams mēli pa viņas ādu, sajuta Norijas trīsas; glāstīdams jaunavas rokas, viņš noslidināja viņas kreklu pavisam nost. Ar rokām glāstidams viņas muguru, vīrietis ar mēli un lūpām skūpstīja meitenes kaklu un krūtis, apvilka apli ap krūts- galiņu un, sajuzdams, kā tas nodreb, maigi to pasūca. Norija noelsās, bet neatrāvās. Viņš pasūca ar lūpām otru krūti, ar mēli atgriezās pie meitenes mutes un, skūpstīdams viņu, noguldīja uz muguras.

Meitene atvēra acis un no zvērādas pavērās viņā. Viņas acis bija ieplestas un spīdīgas. Jondalara acis bija debesu zilā krāsā, tik neat­vairāmas, ka Norija nespēja no tām novērsties. - Jondalars - vīrietis, Norija - sieviete, - viņa sacīja.

-Jondalars - vīrietis, Norija - sieviete, - viņš piesmacis atkārtoja, tad piecēlās sēdus un pāri galvai novilka savu kreklu, izjuzdams tādas alkas, ka viņa loceklis gribēja izlauzties brīvībā. Noliecies pār Noriju, vīrietis atkal viņu skūpstīja un sajuta, ka meitene atver muti, lai ar savu mēli izgaršotu viņējo. Glāstīdams meitenes krūtis, vīrietis ar mēli izgaršoja viņas kaklu un plecus. Atradis krūtsgaliņu un izdzirdējis meitenes vaidu, viņš to pasūca stiprāk un sajuta, ka paša elpa kļūst ātrāka.

"Ir pagājis tik ilgs laiks, kopš pēdējo reizi biju kopā ar sievieti," viņš nodomāja un jau tajā pašā brīdī vēlējās viņu iegūt. Tomēr pats sev atgādināja: "Nesteidzies, nesabaidi viņu. Šī ir meitenes pirmā reize. Jondalar, tev vēl visa nakts priekšā. Pagaidi, kad sapratīsi, ka viņa ir tam gatava."

Vīrietis glāstīja viņas kailo miesu no piebriedušajiem krūtsgaliņiem līdz pat viduklim un meklēja aukliņu, kas saturēja kopā svārkus. Pa­vilcis to, viņš uzlika roku uz meitenes vēdera. Norija saspringa un tad atslābinājās. Nolaidis roku vēl zemāk, Jondalars pieskārās augšstilba iekšpusei, pašķirdams pūkaino kaunuma apmatojumu. Kad viņš ar roku glāstīja viņas augšstilba iekšpusi, meitene paplēta kājas.