Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-     Ne tik sen mūsu apmetnē ieradās Eila un Jondalars. Kad pārskai­tīju dienas, ko viņi abi pie mums pavadījuši, biju pārsteigts, ka pagājis tik īss laiks. Mēs jau viņus uztveram kā vecus draugus, it kā viņi šeit iederētos. Domāju, ka vairums no jums jūtas tieši tāpat. Tā nu šādu sirsnīgu draudzības jūtu vadīts pret mūsu radinieku Jondalaru un viņa draudzeni Eilu, biju cerējis, ka viņi savu ciemošanās laiku pagarinās, un biju plānojis viņus uzaicināt pie mums pārziemot. Bet to īso laika posmu, ko abi šeit pavadījuši, viņi mums ir izrādījuši daudz ko vai­rāk par vienkāršām draudzības jūtām. Abiem viņiem piemīt vērtīgas iemaņas un zināšanas, viņi mums tās dāvājuši no labas sirds, it kā piederētu pie mūsu cilts.

Vimezs ir uzteicis Jondalaru kā prasmīgu krama apstrādes meistaru. Viņš ir no brīvas gribas dalījies savās zināšanās gan ar Danugu, gan Vimezu. Un vēl vairāk - Jondalars ir sev atnesis līdzi jaunu medību ieroci - pīķu metēju, kas daudzējādā ziņā - gan metiena attālumā, gan spēka ziņā - pārspēj parasto pīķi.

Apmetnes ļaudis piekrītoši māja ar galvu un izteica atzinīgus ko­mentārus, un Eila vēlreiz ievēroja, ka Mamutu cilts ļaudis nemāk sēdēt klusējot, bet, izsacīdami savas domas, aktīvi līdzdarbojas.

-      Eilai piemīt daudzi neparasti talanti, - Taluts turpināja. - Viņa prasmīgi un precīzi rīkojas ar pīķu metēju un savu medību ieroci - lingu. Mamuts uzskata, ka viņai piemīt ari Meklētājas iemaņas, kaut gan vēl neattīstītas, un Nezija uzskata, ka Eila var būt ari Zvēru pievilinātāja. Varbūt tā gluži nav, bet viņa māk likt zirgiem sevi klausīt un tie ļauj viņai jāt uz savas muguras. Viņa pat ir mums iemācījusi sarunāties bez vār­diem, kas devis mums jaunu iespēju saprasties ar Ridagu. Bet varbūt pats svarīgākais Eilas talants ir dziedniecība. Viņa jau ir izglābusi divu bērnu dzīvību… turklāt viņai ir brīnumains līdzeklis pret galvassāpēm!

Pēdējais Taluta komentārs izsauca apmetnes ļaužu smieklu vētru.

-    Abiem šiem jauniešiem piemīt tik daudz un dažādi talanti, ka negri­bētos, lai Mamutu cilts un Lauvas apmetne viņus zaudētu. Esmu viņus uzaicinājis palikt pie mums ne tikai pa ziemu, bet uz visiem laikiem. Mutas, Lielās Mātes vārdā, - Taluts vienreiz spēcīgi uzsita ar nūju pa zemi, - es viņus lūdzu mums pievienoties, un jūs viņus pieņemsiet kā Mamutu cilts locekļus.

Taluts pamāja Eilai un Jondalaram. Abi jaunieši piecēlās kājās un ar iepriekš sagatavotu ceremoniju piegāja pie vadoņa. Talija, kas bija gaidījusi malā, panāca uz priekšu un nostājās blakus brālim.

-     Es lūdzu Runas vāli, - viņa sacīja.

Taluts to viņai padeva.

-     Kā Lauvu apmetnes sieviešu līnijas vadone es izsaku piekrišanu Taluta sacītajam. Jondalars un Eila būtu Mamutu cilts un Lauvas apmet­nes vērtīgs papildinājums. - Viņa pagriezās pret garo, blondo vīrieti. - Jondalar, - viņa turpināja, trīsreiz piesizdama ar Runas vāli, - Talija un Barzeks ir uzaicinājuši tevi kļūt par Sumbra pavarda dēlu. Esam tevi uzrunājuši. Kāda ir tava atbilde, Jondalar?

Piegājis pie Talijas, Jondalars paņēma piedāvāto Runas vāli un arī trīsreiz to piesita pie zemes. - Esmu Jondalars no Zelandoni cilts De­vītās Alas, bijušās Devītās Alas vadones Martonas dēls, piedzimis pie Dalanara, Lanzadoni cilts vadoņa, pavarda, - viņš iesāka. Tā kā šī bija oficiāla ceremonija, Jondalars bija nolēmis runāt oficiālā valodā un pie­minēt savu izcelsmi, kas izraisīja ļaudīs smaidu un piekrītošus galvas mājienus. Visi šie svešādie nosaukumi un vārdi piešķīra šai ceremonijai eksotisku svarīguma auru. - Esmu ļoti pagodināts par jūsu ielūgumu, bet gribu būt taisnīgs un pateikt jums, ka man ir veicami pašam savi svarīgi pienākumi. Reiz man būs jāatgriežas Zelandoni ciltī. Man ir jāpa­stāsta mātei par brāļa nāvi un būs jāpalūdz Zelandoni, mūsu mamutam, lai noorganizē mana brāļa gara Meklēšanu, lai viņš tiktu aizvadīts uz garu pasauli. Es augsti vērtēju mūsu radniecību un man izrādīto drau­dzību, man pat negribas jūs pamest. Es vēlētos palikt kopā ar jums, maniem radiem un draugiem, cik ilgi būs iespējams. - Jondalars atdeva Runas vāli atpakaļ Talijai.

-     Esam ļoti apbēdināti, Jondalar, ka nevarēsi pievienoties mūsu pa­vardam, bet mēs saprotam tavus pienākumus. Visu cieņu. Tā kā ar tavu brāli, kas bija mūsu Talijas ieprecētais radinieks, mūs saista radniecīgas saites, tu tiec šeit laipni uzņemts un drīksti palikt, cik ilgi vien vēlies, - pateikusi savu sakāmo, Talija pasniedza Runas vāli Talutam atpakaļ.

-     Eila! - Taluts atkal trīsreiz piesita Runas vāli pie zemes. - Mēs ar Neziju gribam tevi pieņemt par Lauvas pavarda meitu. Esam tevi uzrunājuši. Kāda būs tava atbilde?

Paņēmusi no Taluta Runas vāli, arī Eila to trīsreiz piesita pie ze­mes. - Esmu Eila - bez savas cilts. Esmu pagodināta un priecīga par aicinājumu kļūt par vienu no jums. Būšu lepna kļūt par Eilu no Mamutu cilts, - jaunā sieviete atbildēja rūpīgi iestudētā runā.

Paņēmis Runas vāli atpakaļ, Taluts to četrreiz piesita. - Ja nevienam nav nekādu iebildumu, es slēdzu šo īpašo* sapulci…